Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:370, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Sarkanā podziņa, Eirovīzija un jaunas tūkstošgades sākums “Mikrofona ierakstos” 2000

Redakcija
Redakcija

Vēl viens varens un ražīgs gads! “Mikrofona ieraksti” turpina aktīvu sadarbību ar saviem ārvalstu partneriem “EMI Records”, izdod pašmāju ierakstus, kā arī aktīvi veicina “EMI” un “Virgin Records” mākslinieku un ierakstu popularitāti Latvijā, apmeklē starptautiskos gadatirgus Francijā un Vācijā. Apmainās ar ierakstiem un turpina realizēt nesen aizsāktos pasaules mūzikas tirgu iekarošanas plānus...

Tikko kā pasaule pārdzīvojusi kārtējo “pasaules bojāeju”, kuru dažnedažādie pareģi mums bija paredzējuši brīdī, kad mūs kalendāros parādīsies maģiskais skaitlis “2000”. Vislielākās bailes par totālu iznīcību pārdzīvo dažnedažādu digitālo tehnoloģiju lietotāji, kas steiguši iegādāties atjaunotas datoru programmatūras, jo bija paklīdušas baumas, ka gadu mijā, kas šoreiz bija arī gadsimtu un pat tūkstošgades mija, vecā “Windows” programmatūra, nespēdama pāriet uz 3 nullēm, pārstās darboties. Un pirmais, kas pazudīs - būs elektrība ar visām no tā izrietošajām sekām. Taču nekas tāds, protams, nenotiek. Lielāko “traģēdiju” piedzīvo Andris Šķēle, Valdis Birkavs un Andrejs Sončiks, kurus tā laika Saeimas parlamentārās komisijas vadītājs Jānis Ādamsons no Saeimas tribīnes apsūdz pedofilijā... Taču mūzikas dzīvē par sensācijām un satricinājumiem parūpējas citi...

MicRec 2000. gada atskaņošanas saraksts: https://open.spotify.com/user/micre...

REIGANI pirmie spiež sarkano podziņu…
Par muzikālu “katastrofu”, parūpējas pašmāju popmūzikas panku grupa “Reigani”, kas savu otro studijas albumu “Nospied sarkano podziņu” sadarbībā ar “MicRec” laiž klajā ne agrāk, ne vēlāk, kā 2000. gada 1. janvārī, līdz ar to piesakot pretenziju uz to, ka zīmīgā 2000.gada pirmais izdotais mūzikas albums pasaulē ir tieši Reiganu “Sarkanā podziņa”. Mums arī patīk šī doma, un tā arī viss notiek. Ne visi mūzikas ierakstu veikali gan ir atvērti šajā dienā (pareizāk sakot, atvērts nav neviens), un digitālās mūzikas izplatīšanas platformas vēl ir nākotne. Tomēr speciāli šim pasākumam par godu tolaik vadošajā lielveikalā “Mols”, kur darbojās viens no tolaik veiksmīgākajiem mūzikas saloniem, kuru apsaimniekoja šobrīd jau no aktīvās mūzikas aprites pazudusī kompānija “Gailītis – G”, tomēr notiek pirmās kopijas svinīgā pārdošana, fakts ir noticis. Sākotnēji albums ir pieejams tikai audiokasetes formātā, bet vēlāk pārdošanā nonāk arī CD. Leģenda vēsta, ka grupa ir dibināta 1993. gada nogalē Tallinā un visi tās dalībnieki ir Igaunijā dzīvojoši latvieši. Jaunajā albumā ir 13 dziesmas. Ieraksts notika tā saucamajā dzīvajā variantā, kad visi instrumenti tiek iespēlēti vienlaicīgi, saglabājot ieraksta laikā radīto noskaņu un klausītājiem radot klātbūtnes sajūtu. Pazīstamākās dziesmas šobrīd varētu būt “Pilla Rīga policistu", "Asiņainā Mērija" un protams episkā, grupas bundzinieka izpildītā "Es eju kost". Otras tādas dziesmas kā leģendārā “Estipois” gan albumā šoreiz nav, un patērētāju atsaucība nav īpaši liela. Lai arī ir pirmais izdotais, tas nebūt nekļūst par pašu pieprasītāko šajā gadā.

Reigani videoklips "Es eju kost":



Prāta Vētra un Eirovīzija
Turpinot uzturēt visiem tik ļoti tīkamo leģendu par to, ka “Reiganiem” ar “Prāta Vētru” nav nekādu radniecīgu sakaru, tālākais stāsts būs par grupu, kura 2000. gadā uz visiem laikiem nostiprina savu supergrupas statusu. Lai arī ir jau gūti daži starptautiski panākumi, ar dziesmām “Under My Wing (Is Your Sweet Home)” un “Weekends Are Not My Happy Days” jau ir bijusi iespēja uzstāties ārvalstīs, singlus dažādās valstīs palīdz promotēt “MicRec” partneri no “EMI Records” un tā tālāk, tā īstā “spēlīte” sākas tikai tagad, ar “Latvijas Televīzijas” paziņojumu, ka Latvija turpmāk arī piedalīsies “Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā” un mums nepieciešama vietējā atlase, lai noskaidrotu Latvijas pārstāvi. Par šo notikumu un par to, kas notika redzamajā un neredzamajā aizkulišu frontē, varētu sarakstīt grāmatu. Tie patiešām bija dramatiski, nervus kutinoši un intriģējoši notikumi, jo likmes bija augstas. Bet par to tad kādreiz šim notikumam veltītajā grāmatā... Tolaik “Eirovīzijas” dziesmu konkursam ir neviennozīmīga reputācija. Tas netiek īpaši godināts mūzikas profesionāļu vidū, tajā piedalās daudz jocīgu mākslinieku, tas ir ārišķīgs un līdz galam nepieņemams daudziem. Taču mūzikas biznesā nav daudz tādu pasākumu, kuru skatās visa Eiropa un kurā jelkad būtu iespēja piedalīties vienas nelielas, salīdzinoši nesen neatkarību atguvušas valsts popmūzikas māksliniekiem. “MicRec” vadītāji ierosina “Prāta vētrai” piedalīties un sarakstīt jaunu dziesmu. Grupas menedžeris Aldis Hofmanis par to nav īpaši lielā sajūsmā, bet saprot šī lēmuma svarīgumu, jo īpaši tāpēc, ka atkal ir radusies iespēja kaut ko izdarīt pašiem pirmajiem. Tas Aldim vienmēr šķitis ļoti svarīgi. Un šī iespēja ir būt pašiem pirmajiem, kas šajā konkursā pārstāv Latviju. Un tā kā ir iespēja startēt pašiem ar savu dziesmu, pēc ilgām pārdomām un spriešanas, tiek pieņemts pozitīvs lēmums.

Grupa ir gatava riskēt. Vajadzīga dziesma. Tās rakstīšanas iniciatīvu uzņemas Renārs Kaupers. Kad ir gatavs demo ieraksts, tas tiek atskaņots “MicRec” cilvēkiem un pēc minūtes pauzes, Račs jautā – “Varbūt jums ir vēl kāda dziesma?”. Pirmajā brīdī izdevējiem šķiet, ka nepieciešams kaut kas agresīvāks un uzmanību vairāk piesaistošs, taču jau pēc otrās un trešās noklausīšanās reizes, visi saprot, ka dziesma “My Star” ir tā īstā! Un īpaši nekļūdās. Taču, lai viss būtu sagatavots “līdz pēdējam”, tiek piesaistīta tā laika kompānijas ārējo sakaru menedžere Guna Zučika, kurai tiek uzticēts sameklēt īsto producentu, kurš šo dziesmu varētu ietērpt pareizajā “mundierī”. Britu salās veiksmīgi tiek atrasts Tonijs Mansfīlds, producents kura kontā ir sadarbība ar Renāra muzikālo autoritāti, grupu “A-HA”. Ieraksts notiek “Ridge Farm Studio”, un turpat Kaspars Roga nofilmē arī videoklipu ar nelielu amatiera līmeņa kameru.

Taču vispirms jau vēl ir jāpārvar pirmais šķērslis, un tā ir vietējā atlase, uz kuru pieteikušies cienījami pretendenti. Īsu bīdi konkurents pat ir Raimonds Pauls, kurš savu “Balto dziesmu” uzticējis iedziedāt Gunāram Kalniņam ar Kristenu. Taču šī dziesma pēc laika tiek atsaukta, un galvenie konkurenti “Eirodziesmas” atlasē ir Linda Leen, Marija Naumova, Arnis Mednis, Yana Kay, Kristīne Broka, Aigars Grāvers, Agnese un Madara Celma, kuras dziesma, kā vēlāk izrādās, bijis tiešs plaģiāts. Dziesmas patiesais autors, kristīgo dziesmu izpildītājs Kellijs Kārpenters, ticīgs cilvēks būdams, ļaunu prātu netur un pat novēl turpmākus panākumus Madarai ar pašas rakstītām dziesmām. “Prāta vētra”, lai arī ne bez satraukumiem, izcīna iespēju pārstāvēt Latviju lielajā konkursā Stokholmā. Taču ar to vien nekas nebeidzas. Grupa, menedžments un arī “MicRec” atsakās parakstīt piedāvāto vienošanos ar “Latvijas Televīziju”, jo piedāvātais līgums paredz pilnībā visu iespējamo dziesmas un dziesmas ieraksta tiesību nodošanu “Latvijas Televīzijai”, līdz ar ko padarot absurdus visus dziesmā līdz šim veiktos ieguldījumus. Nakts vidū notiek skaidrošanās ar atbildīgo producenti, kuras beigu ultimāts ir skarbs. Ja netiks parakstīta esošā vienošanās par visu mantisko un nemantisko tiesību nodošanu “Latvijas Televīzijai” konkursa rezultāti tiks anulēti un uz Stokholmu dosies Marija Naumova. Izdevēji un menedžments nolemj, ka “viņi nezina, ko dara” un paraksta, viņuprāt, absurdo vienošanos, kura ir tikai neveiksmīgs tulkojums no starptautiskā līguma, kuru “LTV” slēdzis ar “EBU”, kas ir konkursa organizētāji. Beigu beigās izrādās, ka tā arī ir, un “Latvijas Televīzijai” nekad nav bijusi vajadzība pēc tām iegūtajām tiesībām, kuras paredz līgums. Taču nervus tas kutina, un, cik zināms, līdzīgs līgums figurē vēl joprojām, laiku pa laikam izsaucot izpildītāju un autoru neizpratni. Taču tas viss ir sīkums, jo pēc starta Stokholmā un iegūtās trešās vietas, vienā naktī grupa kļūst par Eiropā pieprasītiem māksliniekiem. Singlu izdod “EMI Records” un izplata 18 valstīs, ir panākumi radiostacijās, neskaitāmas uzstāšanās TV un ar steigu tiek sakomplektēts arī albums “Among The Suns”, kas ir nekas cits kā “Starp divām saulēm”, tikai papildināts ar dziesmu “My Star”. Albums gūst galvu reibinošus panākumus un tiek izdots visā Skandināvijā, kā arī Vācijā un Apvienotajā karalistē. Dziesma iekļūst UK “Top 100” singlu topā, bet līdz slavenajam “Top 40” tomēr netiek, to vēlāk paveic citi “MicRec” mākslinieki. Bet visu pēc kārtas.

Patīkama grupai ir ziņa, ka sava koncertceļojuma laikā viesnīcā Zviedrijā pavisam nejauši “Brainstorm” priekšnesumu bija noskatījies arī pats Bobs Dilans, kurš to komentējis apmēram šādi: “Ko, pie velna, Šie džeki tur dara tajā pasākumā! Viņi taču ir reāli muzikanti ar lielisku dziesmu!”. Līdzīgi pēc albuma “Among The Suns” noklausīšanās komentē REM līderis Maiks Staips, sakot, ka “tie džeki prot rakstīt dziesmas”.

Mums jāatkārtojas, lai aprakstītu visu, kas notika ar “Prāta vētru”, īsi pirms un pēc Eirovīzijas, būtu jāraksta grāmata vai jāuzņem filma... Un tā tikai daļēji būtu filma “Starp krastiem”...

Dziesma “My Star” jeb latviski “Īssavienojums” pelnīti saņem “gada balvu” kā 2000. gada “Radio hits”. Protams, Renārs Kaupers kļūst par 2000. gada “Latvijas cilvēku Eiropā”.

Uz “karstām pēdām” togad tiek izdota arī “Prāta vētras” labāko dziesmu desmitgades izlase “89’-99’”.
BrainStorm "Weekends Are Not My Happy Days" Zviedrijas TV:



LĪVI

“Līvi” joprojām dzīvi! Sasparojušies ierakstīt vēl vienu jaunu albumu arī tad, kad jau labu laiciņu ir palikuši bez Brīzes vokāla. Skeptiķu netrūkst, suņi rej, bet vecā, labā karavāna iet tālāk. Līdera loma joprojām pieder Ainaram Virgam, bet lielu daļu jauno dziesmu dzied Jānis Grodums. Joprojām grupā spēlē un dziesmas raksta Tomass Kleins un Ainara brālis - Dainis Virga, kurš vēl nenojauš, ka šis ir viņa pēdējais studijas albums kopā ar “Līviem”. Visu jaunā albuma “2001” dziesmu vārdus raksta Guntars Račs. Ieraksts notiek G.E.M. studijā kopā ar Gati Gaujenieku. Ieraksti nenotiek tik gludi, kā vēlētos, un laiku pa laikam studijas producents Gatis Gaujenieks ir spiests zvanīt izdevējiem un kratīt sirdi par studijā notiekošo. Protams, “Līvi” ir “Līvi” un īstais rokenrola gars vēl ir dzīvs… No šī albuma par veiksmīgākajām var uzskatīt dziesmas “Dieva dēls” un albuma tituldziesmu “2001”.

Panākumus gūst arī dziesmas “Kā tev iet, mans draugs” un Tomasa hits “Tik un tā”. Tomēr vispopulārākā kļūst Groduma kārtējā ziņģe ar nosaukumu “Mana vienīgā ziņģe”. Dziesmai ir savs stāsts un leģenda, jo mūzikas autors dziesmas tekstu palūdz uzrakstīt gan Račam, gan arī Uģim Rūķītim. Abi to godprātīgi izdara un Jānis kopā ar pārējiem grupas biedriem, kopīgi nespēdami izvēlēties vienu labāko versiju, par pamatu ņem Rača tekstu, bet piedziedājumā pieliek klāt rindiņu no Rūķīša radītajiem vārdiem. Pēc gada šīs dziesmas sakarā Rūķītis iesūdz tiesā “MicRec” un pieprasa 10 000 latu par to, ka vienā no pēcāk izdotajām dziesmu izlasēm atbildīgā redaktore pie dziesmas vārdu autoriem nav pierakstījusi klāt Uģa vārdu. Aizsākas 15 gadus ilgstoša un savā ziņā komiska tiesvedība, kura noslēdzas ar lietas izbeigšanu 2016. gadā. Tikmēr dziesma turpina dzīvot savu neatkarīgu dzīvi un ir viena no pēdējo gadu visvairāk spēlētajām grupas “Līvi” dziesmām. Arī tad, kad šo pasauli pametis gan Grodums, gan Rūķītis, gan arī pavisam traģiskā viedā bungu partiju iespēlētājs Dainis Virga. Bet par to stāstā par 2001. gadu… Taču noslēdzot par 2000. gadu un “Līviem”, jāatzīmē, ka tieši togad, beidzot CD formātā tiek pārizdots leģendārais “Līvi” vienā dienā, 1994. gadā ierakstītais koncertalbums “Spoku koks”. “Līvu” fani to bija jau sen gaidījuši un pieprasījuši.

Raimonds Pauls un baznīca
Maestro Raimonds Pauls nekad nav izcēlies ar baznīcas slavināšanu un reliģiskiem tekstiem savās dziesmās, taču 2000. gads ir izņēmums, jo sadarbībā ar luterāņu mācītāju Gunti Dišleru, kori “Absolventi” un dziedātāju Normundu Rutuli, top Lieldienām veltīts garīgo dziesmu albums “Liec galvu krusta priekšā”. Tas kļūst par pārsteigumu daudziem Maestro daiļrades cienītājiem. Albumu papildina mācītāja sprediķi. Albums ierakstīts Liepājas Trīsvienības baznīcā.

Deju mūzikas ziedu laiki un Linda Leen...
2000. gads ir latviešu mūsdienu deju mūzikas ziedu laiks. Savus spēkus producēšanā izmēģina daudzi studijas producenti, dziedātāji un autori. Pasaulē pēc tās ir arvien lielāks pieprasījums, un arī pašmāju mūziķi izmēģina savus spēkus. Viens no visu laiku aktīvākajiem un arī produktīvākajiem latviešu deju mūzikas producentiem pavisam noteikti ir Lotars Lodziņš, kurš kopīgi ar tolaik vēl pavisam mazpazīstamo dziedātāju Lindu Feldbergu (vēlāk pazīstamu kā Linda Leen), nodibina projektu “Tune-L”. Un savus pirmos producētos ierakstus sadarbībā ar “MicRec” publicē arī producents Ralfs Mākulis ar savu projektu “Braithouse”. Ko darīt ar šo visu? Pilns albuma materiāls nav ne vienam, ne otram. Tad nu izdevēji kopā ar producentiem nonāk pie idejas iedot dziesmas kopīgā albumā samiksēt latviešu deju mūzikas leģendai un “pionierim” dīdžejam Jānim Krauklim, kurš to izdara nevainojami un iznāk albums “DJ Jānis Krauklis presents! Braithouse & Tune –L. In Da Mix!”. Albums iegūst “Gada balvu” nominācijā “Labākais deju mūzikas albums”, bet “Tune-L” dziesma “Hold Me Tight” iegūst balvu kā labākā deju mūzikas dziesma 2000. gadā. Nav slikti!

Labvēlīgais tips
Arī 2000. gads joprojām ir grupas “Labvēlīgais tips” ziedu laiki. Nāk klajā albums “Atkārtot!”, kura velkošie hiti ir “Himalaji”, “Viņa bimbo”, “Heisā-Hopsā” un “Es nav redzējis tevi jau sen”.
Albuma prezentācija notiek tolaik populārajā viesnīcas “Rīga” pagrabstāvā esošajā nakts bārā. Par skandālu parūpējas jau pieminētā grupa “Reigani”, kas uz pasākumu ierodas neaicināti un uztaisa pamatīgu jandāliņu ar krēslu gāšanu un kautiņu. Lieki piebilst, ka albuma prezentācija notiek 1. aprīlī, kas jau kļuvusi par “tipisku” grupas jauno albumu prezentācijas un izdošanas laiku.

Tumsa un Mārtiņš Freimanis
Beidzot pie sava otrā studijas albuma tiek arī liepājnieku grupa Tumsa ar Mārtiņu Freimani priekšgalā! Albumā “Katram savu Atlantīdu” atrodamas 13 dziesmas, no kurām, tolaik sekojot vispārējai latviešu grupu tendencei, četras ir angļu valodā. Kompānija par to nav īpaši priecīga, taču piekāpjas mākslinieku ambīcijām, jo turpat blakus taču ir Prāta vētras/Brainstorm piemērs, kas apliecina, ka, dziedot angliski, var taču uzrunāt plašāku auditoriju un gūt panākumus.

Presei nepamanīts nepaliek arī grupas nosaukums, jo līdz ar grupas “Tumsa” nosaukumu tiek rakstīts arī Mārtiņa Freimaņa vārds. Tas nav nejauši, un tas nenāca arī tik viegli, kā kādam varētu šķist. 1997. gadā izdotais grupas “Tumsa” albums “Putni” nebija īpaši pieprasīts un “MicRec” ilgi apsvēra, vai turpināt sadarbību ar grupu. Taču nāk 1999. gads, kad Lūsēns uzaicina Mārtiņu piedalīties rokoperas “Kaupēn, mans mīļais” iestudējumā, un līdz ar šīs izrādes fantastiskajiem panākumiem Mārtiņš kļūst par vienu no visvairāk aprunātajām, kā raksta tā laika prese, “izklaides sejām” 1999. gadā, un gluži likumsakarīga ir izdevēju vēlme akcentēt Mārtiņa vārdu, izdodot “Tumsas” albumu. To saprot arī grupa un pieņem šo kompromisu, kurš izdodot nākamos albumus vairs nav nepieciešams, jo kopš šī albuma grupu “Tumsa” pazīst visi. Tas ir laiks kad arī radiostacijas ir ar mieru pieņemt nosaukumu “Tumsa”, lai arī joprojām programmu direktori rauc pieres par šo tumšo vārdu šai visnotaļ romantiskajai rokgrupai, kuras motors ir Mārtiņš, viņa dziesmas un dzeja. Par klasiskiem grupas skaņdarbiem kļūst albumā iekļautās dziesmas “Lietus dārzs”, “Draugs” un “Mākoņlauks”. Albums ierakstīts leģendārajā studijā “G.E.M.”, sadarbībā ar Ediju Gņedovski. Kopumā recenzijas ir pozitīvas, lai arī netieši tiek pārmesta pārlieku liela cenšanās līdzināties “Prāta vētrai”. Mārtiņš šo salīdzinājumu nespēj ciest un bieži par to pukojas. Īpaši jau tad, kad nākas ar “prātiniekiem” konkurēt “Gada balvas” nominācijās. Šoreiz gan tas izpaliek, jo sīvā konkurencē “Tumsas” jauno albumu, tāpat kā Mielava, Grāvera un grupas “Shake & Bake” albumus kategorijā “Labākais pop & rock albums” apsteidz jau pieminētā Linda Leen ar savu debijas albumu “Let’s Go Insane”, kurš izdots uz grupas “100.debija” dalībnieku jaundibinātā “leibla” “Aktiv Music” un kura izplatīšanu uzņēmies tā laika lielākais “ierakstu” konkurents “Platforma Records” ar bijušo “MicRec” marketinga direktoru Rimantu Liepiņu tā vadībā. Tāda ir dzīve, un tāds ir mūzikas bizness. Vienu dienu tu esi kolēģis, otrajā dienā jau sīvākais konkurents.

Little Gunnar un “Leģenda par Zaļo Jumpravu”
Vai jūs zināt, kurš deva Gunāram Kalniņam iesauku “Little Gunnar”? Tas bija Renārs Kaupers.
Lai nu kā tur arī nebūtu, Gunāriņš, kas arī ir viņa iesauka, jau 1999. gadā liek par sevi runāt. Viņš ir visur. Pēc ilgām pārdomām tieši Gunāriņš tiek uzaicināts par vienu no galvenās lomas tēlotājiem Raimonda Paula un Guntara Rača mūziklā “Leģenda par Zaļo jumpravu”, kuru režisors Valdis Liepiņš uzved “Dailes teātrī”. Pārējās lomās ir tā laika “zaļie gurķi”, Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra fakultātes Dailes teātra kursa audzēkņi: Maija Doveika, Lauris Dzelzītis, Aija Dzērve, Gints Grāvelis, Ieva Pļavniece, Intars Rešetins, Sarmīte Rubule, Gundars Silakaktiņš, Aldis Siliņš, Viktorija Streiča, Lauris Subatnieks un citi! Atpazināt vārdus! Jā, tie ir viņi, tagad pieprasīti aktieri un režisori. Izrāde gūst panākumus, un to apmeklē daudz jauniešu. Tiek izdots albums, no kura par superhitiem kļūst dziesmas “Baltā dziesma”, “Mīlas balāde”, ”Dziesma par meklēšanu”, “Muļķīga dziesma par mīlestību” un citas.

Credo mēģina mainīties
Pēc neskaitāmu sastāvu maiņām, nostabilizējas arī mūsu laiku grupas “Credo” sastāvs, un tajā no oriģinālajiem “Credo” spēlē - Guntis Veits, Guntars Brečs, Armands Alksnis un savulaik Credo neilgi muzicējošais Aivars Vīksna. Guntis ar Armandu sacer jaunas dziesmas un par populārākajām kļūst “Dzīvē gadās arī tā“ un “Kā būs, tā būs”.

Liepājas brāļi
Labāko dziesmu izlase, kas papildināta ar dažām jaunām dziesmām, tiek izdota nepastāvīgajai grupai “Liepājas brāļi”. Tas vīrus iedrošina doties Latvijas turnejā, kas izvēršas bezgala dinamiska un piedzīvojumiem bagāta. Taču galvenais iemesls tam visam ir draugu vēlme palīdzēt nelaimē nonākušajam Igo, kurš pēc maijā pārciestās smagās autoavārijas vēl ir pavisam vārgs un nevarīgs. Neskatoties uz to, draugi ņem Igo uz studiju un viņš dzied. Dzied cilvēks, kurš pavisam nesen vēl gulēja uz nāves gultas un tika salāpīts pa maziem gabaliņiem. Tas iedvesmo Igo, un tas ir vislielākais šī albuma sasniegums. Protams, tas ir šobrīd vienīgais līdz šim izdotais šīs apvienības albums un jau paspējis kļūt par audiogrāfisku retumu.

“bet bet” turpina ceļu
Jaunu albumu izdod grupa “bet bet”. Albums “Ceļš, kuru iet” nav uzskatāms par pašu veiksmīgāko no grupas albumiem, taču tādas dziesmas, kā “Ar tevi kopā”, tituldziesma “Ceļš, kuru iet”, “Vēl viens gads ir aizgājis”, “Zelta laiks” un “Kad viss tev būs (tu būsi vecs)”, joprojām skan radiostacijās un laiku pa laikam tiek atskaņotas grupas koncertos. Grupas tituldziesmai mūziķi uzņem videoklipu.

“bet bet” albuma prezentācija un MicRec jaunā biroja sālsmaize: https://failiem.lv/u/znssazz3
bet bet videoklipa "Ceļš, kuru iet" filmēšanas aizkulises: https://www.facebook.com/Microphone...

2000. gadā aizsākas izlašu sērija “Superizlase” izdošana, tiek izdota izlase “20th century Lullabies II” un dažādas “Ballīšu” sērijas izlases.

Nāk 2001.gads.....