Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:368, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Liepājas muzejs aicina liepājniekus dalīties ar fotogrāfijām, kas uzņemtas, piedaloties “Baltijas ceļā”

Redakcija
Redakcija

Atzīmējot akcijas “Baltijas ceļš” trīsdesmitgadi, Liepājas muzejs aicina liepājniekus pārskatīt savus fotoalbumus, lai dalītos ar fotogrāfijām, kas uzņemtas 1989. gada 23. augustā, liepājniekiem piedaloties “Baltijas ceļā”. Katra fotogrāfija ir īpaša, un katrai fotogrāfijai līdzi nāk stāsts, kas, laikam ejot var izzust. Tāpēc gaidīti tiek arī plašāki vai ne tik plaši komentāri par konkrētajām fotogrāfijām.

23. augustā aprit astoņdesmit gadu, kopš Molotova – Ribentropa pakta parakstīšanas un trīsdesmit – kopš aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai protestētu pret šī dokumenta neatzīšanu. Akcija “Baltijas ceļš” 2009. gadā tika iekļauta UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā. Tā tika atzīta par unikālu solidāru rīcību mierīgā masu demonstrācijā.

Latvijas Tautas frontes Liepājas nodaļa nodrošināja septiņus autobusus, ar ko doties ceļā uz teju trīs simtus kilometru attālo Bauskas – Pasvales robežu. Kolektīva braukšana tika organizēta vairākās darba vietās, tomēr atradās arī tādi entuziasti, kas piedalījās individuāli. Toreiz, pirms 30 gadiem neviens netika saskaitījis tieši cik liepājnieku piedalījās šajā akcijā, tomēr tiek lēsts, ka to varētu būt vismaz divi tūkstoši.

Liepājniece Gunta Treide, kas jau atsaukusies Liepājas muzeja aicinājumam stāsta: “Atceros, ka bija viens īpašs brīdis, kad noteikti bija jāstāv, sadodoties rokās, jo kāds brauca garām un lidoja virs galvas. Tad rokasspiedieni sakļāvās ciešāk un iestājās svinīgs klusums. Pārējo laiku pavadījām sarunās un pārdomās. Kā jutos pēc tam? Bija lepnuma sajūta, ka arī es tur biju un savu metru turēju. Lepojos joprojām.”

Baltijas valstis 1940. gadā bija okupējusi Padomju Savienība, iepriekš par to vienojoties ar nacistisko Vāciju. Vienošanās tika noslēgta 1939. gada 23. augustā Maskavā un bija slepena. Dokuments plašāk zināms kā Molotova–Ribentropa pakts.

1980. gadu nogalē okupācija turpinājās, bet PSRS noliedza pakta eksistenci un turpināja apgalvot, ka Baltijas valstis Padomju Savienībā iestājušās brīvprātīgi. 1989. gada 23. augustā, Molotova–Ribentropa pakta parakstīšanas 50. gadadienā, trīs Baltijas valstu iedzīvotāji prasīja pakta slepenā protokola publisku atzīšanu un Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. Aptuveni divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai.

“Baltijas ceļa” iespaidā PSRS atzina Molotova–Ribentropa pakta eksistenci un pasludināja to par spēkā neesošu. Tas kļuva par vienu no būtiskākajiem soļiem ceļā uz neatkarīgu valstu atjaunošanu Baltijā.

Fotogrāfijas un informāciju, kas zināma par to tapšanas apstākļiem (autors, foto redzamie cilvēki) tiek aicināts sūtīt uz e-pastu: ilze.skangale@liepaja.lv