Notiks pirmie Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija – ērģeļu zeme”
4. maijā plkst. 15.00 Alūksnes luterāņu baznīcā tiks atklāti pirmie Vēsturisko ērģeļu svētki „Latvija – ērģeļu zeme”, kas atklās maz izzināto vēsturisko ērģeļu skanējumu dzīvā izpildījumā un aizraujošos stāstījumos. Atklāšanas koncerts ar skanīgā basa balss īpašnieka, LNO solista Krišjāņa Norveļa un ērģeļspēles meistares Ilonas Birģeles dalību ieskandinās pirmo no desmit svētku koncertiem, kas notiks visā valsts teritorijā Latvijas valsts simtgades svinību programmas ietvaros.
Vēsturisko ērģeļu svētku atklāšanas koncertā Alūksnē 4. maijā skanēs F.Mendelsona, G.Forē, P.Barisona, M.Zariņa, J.Kalniņa, J.Mediņa J. Lūsēna, P.Dambja un citu komponistu mūzika. Koncerta ievadlekcijā varēs dzirdēt ērģeļbūvētāja Jāņa Kalniņa stāstījumu ar interesantiem, nedzirdētiem faktiem par Latvijas vēsturiskajām ērģelēm un ērģeļkultūru Latvijā. Tiks cildināti latviešu ērģeļu būvētāji, meistari, skolotāji un komponisti, kuru daiļrade un mūžs ir veltīti Latvijas ērģeļmākslai. Svētku ietvaros varēs apskatīt Alūksnes mākslas skolas audzēkņu zīmējumu izstādi “Mana ērģeļu zeme”.
KRIŠJĀNIS NORVELIS absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu Gurija Antipova klasē (1998). Piedalījies Oliveras Miljakovičas (Austrija), Anitas Garančas un Pio Bonfanti (Itālija) meistarklasēs. Latvijas Nacionālās operas solists kopš 1997.gada.Jāzepa Vītola Starptautiskā vokālistu konkursa laureāts (1999). Saņēmis Herberta fon Karajana stipendiju un stažēšanās iespēju Vīnes Valsts operā (1998/1999). Aldara Starptautiskās gada balvas laureāts (2002). Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2 008 par izcilu individuālu sniegumu Latvijā. Krišjānis Norvelis pastāvīgi piedalās lielas formas darbu atskaņojumos. Piedalījies festivālos Bregencā, Krievijā, Igaunijā, Latvijā, sniedzis solokoncertus Latvijā un Austrijā.
ILONA BIRĢELE Vēsturisko ērģeļu svētku idejas autore un īstenotāja (Biedrība mūzikas aktivitātēm “Pleno”), ieguvusi bakalaura grādu ērģeļspēlē Ligitas Sneibes vadībā, bet 2009. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju maģistra studiju programmā pie prof. T. Dekšņa. Papildinājusi zināšanas Enshedes Mūzikas konservatorijā (prof. Gijs van Shonhovens), Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā Leufsta Bruk, Zalcburgā (prof. Heriberts Mecgers), Leipcigā (O.Latri, H.O.Erikssons) Hārlemā (O.Latry, J.Laukviks, J.van der Kojs) u.c.
Ērģelniece regulāri muzicē Rīgas Domā un Latvijas reģionos, atskaņojot virkni solo programmu. Sadarbojusies ar koriem un ievērojamiem solistiem (Ints Dālderis, Evita Zālīte, Krišjānis Norvelis, Inga Šļubovska Kanceviča, Jānis Kurševs, Gunta Gelgote, Biruta Ozoliņa, Anda Eglīte u.c.), sniegusi koncertus Holandē, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Čehijā, Krievijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī piedalījusies starptautiskos ērģeļmūzikas konkursos un festivālos.
Alūksnes luterāņu baznīcas ērģeles 1885. gadā ir uzbūvējis izcilais latviešu ērģeļmeistars Augusts Martins. Tās varētu būt viņa pēdējās un lielākās uzbūvētās ērģeles. Instrumentam ir 23 reģistri, 2 manuāli un pedālis. Meistars bijis uzticīgs klasiskajām vidēja lieluma ērģeļu dispozīcijām, bet nevairījās arī no romantiskā stila izpausmēm ērģeļbūvē. A. Martins saviem instrumentiem veidoja pamatīgu pedāļskanējumu. Alūksnes ērģeles līdzās citām sava 1891. gada folkloras ceļojuma laikā aplūkojis un izmēģinājis arī Jurjānu Andrejs.
9.maijā plkst. 18.00 Ugāles luterāņu baznīcā notiks otrais Vēsturisko ērģeļu svētku koncerts, kad Ilzes Grēveles (soprāns), Danutas Ločmeles (baroka čells), Ilonas Birģeles (ērģeles) izpildījumā skanēs J.S.Baha, G.F.Hendeļa, K.Šafrāta, K.F.E.Baha mūzika.
Ugāles baznīcas ērģeles 1701. gadā pabeidza būvēt ērģeļbūvētājs no Kuldīgas Kornēlijs Raneuss (Cornelus Rhaneus). Ērģeļu prospekta kokgriezumus izgatavojis Mihaels Markvarts (Michael Marquardt), kurš ir Ventspils kuģubūvētavas koktēlnieka znots. Ugāles instruments ir vecākais saglabājies t.s. Dancigas – Kēnigsbergas tradīcijas instruments un vecākās ērģeles Baltijas valstīs. Līdz ar to Ugāles baznīcas ērģelēm ir nepārvērtējama nozīme ērģeļu attīstības izpratnē šajā reģionā; tās ir kalpojušas kā parauginstruments vairākos nozīmīgos ērģeļu restaurācijas projektos, piemēram Štrālzundes Marijas baznīcā un citur.
Ērģelēm ir 28 reģistri, kas sniedz neizsmeļamas iespējas un tembru bagātību baroka mūzikas interpretācijā. Uz tām vienlīdz labi skan gan Ziemeļvācijas, gan arī Dienvideiropas – Itālijas, Francijas baroka laikmeta komponistu mūzika, jo Ugāles ērģelēs ir abu tradīciju elementi. Brīnišķīgi skan agrīnie J.S.Baha skaņdarbi, savukārt viņa vēlīno opusu atskaņošanā jau ir zināmas grūtības, jo pietrūkst taustiņu basā.
2005. gadā ērģeļu restaurāciju pabeidza SIA “Ugāles ērģeļbūves darbnīca”.
Vēsturisko ērģeļu svētku koncerti Latvijā:
9.05. – Ugālē
27.07. – Valmierā
28.06. un 05.07. – Viļakā
12.08. – Aizputē
25.08. un 27.08. – Slokā
09.09. – Bauskā
24.09. – Zaļeniekos
Ieeja visos koncertos par ziedojumiem.
https://www.facebook.com/LatvijaErg...
