Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Cēsu Mākslas festivāla turpinājumā kormūzikas koncerts, latviešu kino un izstādes

Redakcija
Redakcija

Turpinoties Cēsu Mākslas festivālam, kas ilgs līdz 18. augustam, šajā nedēļas nogalē apmeklētāji aicināti koncertu Cēsu Sv. Jāņa baznīcā ar Valsts akadēmisko kori Latvija un Māri Sirmo un brīvdabas kino pie Spoguļklintīm. Ik dienu apskatāmas arī vērienīgās festivāla vizuālās programmas izstādes, kā arī izsmeļošas un interesantas ekskursijas pa izstādi gida pavadībā. Gaidāmajā nedēļas nogalē Cēsis ielūdz uz saviem pilsētas svētkiem. Lai brīvdienas būtu kultūras notikumiem vēl bagātākas, plānojot programmu, aicinām tajā iekļaut arī Cēsu Mākslas festivāla notikumus.

Uzlabojoties laikapstākļiem, piektdien, 19. jūlijā, plkst. 22.00 pie Spoguļklintīm aicinām uz lielisku kino seansu zem klājas debess, dabas ielokā. Kopš filmu programma Cēsu Mākslas festivālā tiek izrādīta brīvdabā, katru gadu tajā tiek iekļauta kāda Latvijā veidota filma, kas digitāli atjaunota speciāli šim pasākumam. Šoreiz tā ir detektīvfilma “24-25 neatgriežas” (1968, PSRS). Lai arī filmas darbība pārsvarā norisinās urbānā vidē, tajā ir arī iespaidīga, Kaukāza kalnos filmēta epizode, kas attaisno šī kinodarba iekļaušanu programmā “Kalni”. Turklāt ir sagadījies tā, ka šīs iespaidīgās kalnu epizodes režisors Aloizs Brenčs (1929–1998) šogad svinētu 90 gadu jubileju, savukārt filmas līdzrežisoram Rostislavam Gorjajevam (1934–2007) apritētu 85 gadskārta, un tas neapšaubāmi ir lielisks papildu iemesls, lai šo filmu šogad digitāli atjaunotajā versijā demonstrētu plašam skatītāju lokam.

Savukārt, sestdien, 20. jūlijā, Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, plkst. 17.00 koris “Latvija” un Māris Sirmais atskaņos spožu trimdas latviešu komponistu kordarbu izlasi “Tālā dārza putns”. Kanādā dzīvojošais Imants Ramiņš tiks pārstāvēts ar divām labskanīgām motetēm, kas rakstītas par godu Kristus upurim, žēlsirdībai, mīlestībai un Dievam.
Savulaik Kanādā dzīvoja arī Tālivaldis Ķeniņš – viens no visu laiku profesionālākajiem, meistarīgākajiem, daudzveidīgākajiem latviešu komponistiem, ko stipri augstu vērtēja gan viņa daudzie Kanādas studenti, gan kolēģi. Klausīsimies smalko miniatūru “Svešie dārzi” un balādi “Nogrimušā pilī”, kas veltīta komponista tēvam dzejniekam Atim Ķeniņam. Abas šīs dziesmas Tālivaldim Ķeniņam bija dārgas un sevišķi nozīmīgas – būdams visumā racionāls un vitāls cilvēks, viņš divas stīgas – tēvu un dzimto, pazaudēto Latviju – vienmēr turēja gaišā, bet mazliet sāpīgā pusbalsī.

Un tad – kādreizējais londonietis Alberts Jērums. Viņa ieguldījums trimdas koru kultūrā un Dziesmu svētku rīkošanā nepārvērtējams. Bet vēl īsti neesam tikuši klāt viņa savdabīgās, filigrānās mūzikas atslēgšanai. Jērums rakstīja kā modernists vientuļnieks, un te vēl daudz pārskatāma un no jauna ieraugāma. Arī kormūzikā, kur līdzās viņa, iespējams, slavenākajam darbam “Tālā dārza putns” šoreiz būs arī aumaļainās “Gaviles” un apcerīgāki darbi “Ielejā snieg” un “Naktij”.

Kormūzika šajā programmā tiks likta pamīšus ar trompetes un ērģeļu saspēli. Jāņa Porieša un Ilzes Reines izvēle šoreiz vēršas uz Cēsīs dzimušo Alfrēdu Kalniņu, jubilāri Maiju Einfeldi, vecmeistaru Romualdu Kalsonu un trimdas izcilo skaņradi Helmeru Pavasaru.

Visu Cēsu Mākslas festivāla laiku topošajā Cēsu Laikmetīgas mākslas centrā, Pļavas ielā 10, un Koncertzālē “Cēsis” skatāma vizuālās mākslas izstāde “Tuvplāns”. Tas ir multimediāls projekts, kas ietver gan pētniecisko žanru, gan mākslas izstādi klasiskā formātā. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā.

Sestdienās un svētdienās plkst. 12.00 ir iespēja piedalīties ekskursijā pa izstādi gida pavadībā (latviešu valodā). Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Pulcēšanās pie Topošā Cēsu Laikmetīgās mākslas centra ieejas (Pļavas iela 10).

Individuālus izstādes apskates laikus gida pavadībā un grupu ekskursijas angļu valodā var pieteikt, zvanot uz tālruni 28386913.

Ik dienu ir iespēja apmeklēt vēl divas festivāla izstādes - Koncertzālē “Cēsis” Kriša Salmaņa un Oresta Silabrieža veidoto ekspozīciju “Trimdas mūzikas personības un parādības”, bet Cēsu pils klētī Latvijas Mākslas akadēmija Bakalaura un Maģistra diplomandu darbu izstādi, kas tapusi ar festivāla patrona SEB bankas atbalstu.
Atgādinām, ka sadarbībā ar Cēsu novada domi, Kultūras informācijas sistēmu centru, uzņēmumiem Tilde un Microsoft, Cēsu Mākslas festivālam izveidota īpaša saziņas platforma viedtālruņos, lai padarītu festivāla norisi aizraujošāku un ērtāku apmeklētājiem. Saziņas platforma ar tajā integrēto mākslīgajā intelektā balstītu virtuālo asistentu @Vendis ir pieejama visu festivāla laiku.

Cēsu Mākslas festivāla saziņas platformai var pievienoties, lejupielādējot lietotni Kaizala Google Play vai App Store un aktivizējot QR kodu, kas pieejams festivāla mājaslapā un pasākumu norises vietās. Pēc QR koda noskanēšanas lietotājs nonāk Cēsu festivāla grupā un tiek automātiski pievienots Cēsu Tērzētava un Jautā Vendim grupās. Lai pievienotos Kafejnīcas Cēsīs, nepieciešams veikt reģistrāciju.

Biļetes uz Cēsu Mākslas festivāla notikumiem nopērkamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā Bilesuparadize.lv