Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Senās mūzikas festivāla atklāšanā skanēs itāļu baroka meistardarbi

Redakcija
Redakcija

25. Starptautisko Senās mūzikas festivālu 10. jūlijā Mazajā ģildē atklās vairāku prestižu Eiropas senās mūzikas konkursu laureāts, vijolnieks un kontrtenors Dmitrijs Siņkovskis, čelliste Ilze Grudule un klavesīniste Ieva Saliete, atskaņojot itāļu baroka meistardarbus.

Aizvadītā gada Senās mūzikas festivālā klausītājus sajūsmināja triumfāli žilbinošais dziedātājas Jūlijas Ležņevas un diriģenta, vijolnieka un kontrtenora Dmitrija Siņkovska iznāciens Lielajā ģildē. Šai reizei Dmitrija Siņkovska radošais ģēnijs skatu vērsis karaliskās Venēcijas virzienā, iepazīstinot ne tikai ar šī Itālijas reģiona meistardarbiem, bet ļaujot saskatīt un izjust Venēcijas muzikālo esenci, kas gadsimtiem cauraudis Venēcijas skolu Renesanses un baroka vēsturiskajos lokos. Koncertprogrammā “Venēcijas baroka meistardarbi” spilgtais krievu mūziķis saspēlēsies ar divām izcilām latviešu izcelsmes senās mūzikas speciālistēm – klavesīnisti Ievu Salieti un čellisti Ilzi Gruduli. Līdzās labi pazīstamu un kolorītu meistaru - Klaudio Monteverdi, Antonio Vivaldi un Georga Frīdriha Hendeļa opusiem, skanēs ne mazāk spilgti piemēri no citu, Vēnēcijas iedvesmotu, skaņražu daiļrades. Virtuozā vācu taustiņinstrumentālista Johana Jakoba Frobergera tokāta un izsmalcinātā deju svīta sabalsosies ar viņa laikabiedra, izdaudzinātā austriešu vijolvirtuoza Johana Heinriha Šmelcera tēlaino mūziku.

Krievu vijolnieks, kontrtenors un diriģents Dmitrijs Siņkovskis sevi pierādījis kā azartisku baroka un klasicisma mūzikas pētnieku un interpretu. Vijolspēli viņš studējis Maskavas konservatorijā pie Aleksandra Kirova, bet diriģēšanu apguvis Zagrebas Mūzikas akadēmijā pie Tomislava Fačini. Kritiķu skatījumā, Siņkovskis, pateicoties savai vispusīgajai izglītībai, spēj iemiesot barokam nepieciešamo pieeju mūzikas instrumentam – izmantojot to kā balsi. Viņa darbība vairākkārt novērtēta ar prestižu Eiropas senās mūzikas konkursu godalgām, toskait Starptautiskajā Baha mūzikas konkursā Leipcigā, Senās mūzikas konkursā Musica Antiqua Brigē, Bībera konkursā Austrijā, Premio Boporti Itālijā un Telemana konkursā Magdeburgā. 2011. gadā Siņkovskis Maskavā nodibināja ansambli La Voce Strumentale, bet kā solists un diriģents viņš ir sadarbojies ar mecosoprānu Džoisu di Donato, Rietumvācu radio (WDR) simfonisko orķestri, Helsinku baroka orķestri un itāļu senās mūzikas pionieriem Il Giarddino Armonico.

Pēc studijām dzimtajā Rīgā un izcilajās senās mūzikas meistaru kalvēs – Freiburgas Mūzikas augstskolā un Bāzeles Schola Cantorum – 2010. gadā klavesīniste Ieva Saliete atgriezās Latvijā. Vairākus gadus mūziķe koncertēja ar pasaulslaveniem mūziķiem, tostarp Freiburgas baroka orķestri un dziedātāju Cecīliju Bartoli, Ensemble 415 un Bāzeles kamerorķestri. Ieva Saliete turpina muzicēt Šveicē sakņotajos senās mūzikas kolektīvos Les Passions de l'Ame jeb “Dvēseles kaislības” un Kesselbeg Ensemble, kā arī regulāri sadarbojas ar latviešu atskaņotājmāksliniekiem, tostarp Sinfonietta Rīga mūziķiem. Ieskaņojumi ar viņas piedalīšanos izdoti tādos ierakstu namos kā Deutsche Harmonia Mundi un Sony, un divi no tiem saņēmuši Diapason d’Or. “Par izcilu darbu ansamblī” Ieva Saliete saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2017.

Bāzelē iesakņojušās mūziķes Ilzes Grudules saiknes ar Latviju joprojām ir stipras – viņa turpina atgriezties, lai priecētu ar izcilu saspēli dažādos sastāvos, un jau desmit rudeņus savai dzimtajai pilsētai Rēzeknei dāvājusi “Baroka mūzikas dienas”. Ženēvas un Bāzeles senās mūzikas speciālistu kaldinātavās gūtās dziļās zināšanas apvienojumā ar mākslinieces aristokrātisko eleganci un smalko iejūtību pret kolēģiem mūziķei atnesušas arī nomināciju Lilajai mūzikas balvai 2018 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. Ilze regulāri uzstājas ar grupām Capriccio Basel (Šveice) un Epoca Barocca (Vācija), dibinājusi senās mūzikas apvienību Kesselberg-Ensemble. Mūziķe vadījusi meistarklases Kolumbijas Nacionālajā universitātē Bogotā un Mūzikas akadēmijā Kijevā.

25. Starptautiskais Senās mūzikas festivāls notiks Rīgā un Rundālē no 10. līdz 13. jūlijam, pieskandinot koncertzāles, baznīcas un Rundāles pils krāšņās zāles ar baroka mūzikas meistardarbiem. Klausītāji varēs baudīt Georga Frīdriha Hendeļa mūziku, Rietumeiropas baroka smalkumus, angļu renesanses mūzikas pērles. Uz skatuves kāps spožais vijolnieks Vadims Gluzmans, vēsturisko arfu spēles lietpratējs Endrū Lourenss-Kings no Anglijas, mūsu iemīļotie dziedātāji - Elīna Šimkus un Sergejs Jēgers, senās mūzikas ansamblis no Vācijas “Paper Kite”, Rīgas Doma zēnu koris, baroka orķestris Collegium Musicum Riga, Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga u.c. Mazos klausītājus Rundāles pilī priecēs koncertuzvedums "Salātlapiņa".

25. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk