Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 3


Lielajā piektdienā Dzintaru koncertzālēs izskanēs pārlaicīgais Antonīna Dvoržāka “Stabat Mater”

Redakcija
Redakcija

Lielajā Piektdienā, 19. aprīlī, plkst. 18.00 Dzintaru koncertzālē Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, solisti - Inga Šļubovska-Kancēviča, Laura Teivāne, Mihails Čuļpajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Adamaite un diriģents Māris Sirmais aicina uz īpašu koncertu, kurā atskaņos pārlaicīgo Antonīna Dvoržāka “Stabat Mater” – skaņdarbu, kas paša komponista dzīvē radies caur lielām ciešanām, tomēr sniedz mierinājumu un cerības gaismu.

Čehu nacionālā romantisma spožākā pārstāvja Antonīna Dvoržāka (1841–1904) garīgā kantāte “Stabat Mater” ir pirmais lielais komponista garīgās mūzikas opuss un pirmais lielākais reliģiska satura darbs čehu mūzikā vispār. “Stabat Mater” ir ciešanu stāsts, kurā Svētā Jaunava Marija izdzīvo sava dēla Jēzus Kristus nāvi pie krusta. Pēc meitas nāves 1875. gadā komponists uzrakstīja “Stabat Mater” pirmo versiju korim, solistiem un ērģelēm. Divus gadus pēc tam mūžībā devās vēl divi viņa bērni, un Dvoržāks vēlreiz atgriezās pie atstātā manuskripta, to pilnībā instrumentējot orķestrim. “Stabat Mater” komponists izmantojis iezīmes no simfoniskas poēmas, vācu baroka oratorijas un itāļu operas. Dziļā apgarotība, bet reizē atturīgā emocionalitāte rosina domāt par Brāmsa ietekmi – Dvoržāks ļoti augstu vērtēja viņa mūziku un daudz no tās mācījās. Lai gan “Stabat Mater” satura centrā ir nāves klātbūtne un sāpju pārdzīvojums, Dvoržāks šo ciešanu ceļu mūzikā atspoguļojis mierinošā tvērumā ar cerības gaismu. Kā meditācija par zaudējumu un ticību, kas rakstīta no tīras sirds.

Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” 76 gadu pastāvēšanas laikā kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Eiropas koriem, kuru savās koncertprogrammās vēlas redzēt izcili diriģenti un orķestri no visas pasaules. Koris uzstājies tādās prestižās pasaules koncertzālēs kā Elbas filharmonija, Amsterdamas Concertgebow, Lucernas Kultūras un kongresu centrs, Montrē Igora Stravinska koncertzāle, Minhenes Gasteig, Maskavas Pētera Čaikovska koncertzāle, Sanktpēterburgas filharmonija, Linkolna centrs Ņujorkā un daudzās citās.

Diriģents Māris Sirmais ir viens no svarīgākajiem vārdiem kormūzikas pasaulē, latviešu koru kultūras balsts un virzītājs, kura suģestijai pakļaujas gan Dziesmu svētku tūkstošu balsis, gan profesionāli mūziķi. Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs kopš 1997. gada. Māris Sirmais izauklējis arī vienu no spožākajiem latviešu koru kultūras simboliem, jauniešu kori “Kamēr...”, kura galvenais diriģents viņš bija no tā dibināšanas 1990. gadā līdz 2012. gadam. Māris Sirmais pasniedz kordiriģēšanu JVLMA, kā arī piedalās starptautisku koru un kordiriģentu konkursu žūrijās. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, saņēmis daudzus titulus un balvas par sasniegumiem kultūrā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā koncertzāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbībai Dzintaros norisināties visa gada garumā.