Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Foto: Krāšņi atzīmē Likteņdārza 10 gadu jubileju

Sestdien, 11. augustā, Likteņdārzā notika krāšņs koncerts par godu 10 gadiem, kopš uzsākts Likteņdārza projekts, un īpašā veidā veltot to Latvijas simtgadei. Koncertu apmeklēja valsts augstākās amatpersonas un daudz prominentu viesu, kuri Likteņdārzā baudīja Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, pianista Vestarda Šimkus, dziedātāja Daumanta Kalniņa, komponista Raimonda Tigula, Rīgas Doma zēnu kora un diriģenta Andra Pogas sniegumu. Turklāt koncertā tika pirmatskaņoti arī divi - īpaši Likteņdārzam veltīti jaundarbi - Vestarda Šimkus jaundarbs klavierēm un orķestrim “Likteņa vārti” un Raimonda Tigula jaundarbs klavierēm, orķestrim un zēnu korim – simfoniskā poēma “Horizonts”.

Likteņdārzs ir unikāla, par Latvijas tautas ziedojumiem veidota piemiņas vieta un simbols Latvijas tautas izaugsmei. Līdzīgi kā Brīvības piemineklis, Likteņdārzs jau desmit gadus top Latvijas sirdī – Koknesē, uz salas Daugavā ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu. Te apvienojas izcila vides arhitektūra, ar Kokneses pussalas dabas un Daugavas plūduma krāšņumu, veidojot draugu aleju, ozolu sardzes ieskauto amfiteātri, daudzfunkcionālo sabiedrisko ēku, digitālo ekspozīciju “Liktens gāte”, Lielo kalnu un skatu terasi. Likteņdārzā tiek fiksēta tautas dzīvā atmiņa – katrs iestādītais koks, atvestais akmens ir ar konkrēta cilvēka, cilvēku grupas stāstu par Latvijas cilvēkiem un vēsturi. Kopš 2005. gada, kad tika sākts Likteņdārza projekts, ar tūkstošiem Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo tautiešu un uzņēmumu atbalstu Likteņdārza izveidē ir ieguldīti gandrīz 2,5 miljoni eiro. Ik gadu Likteņdārzu apmeklē 70 000 – 100 000 apmeklētāju, no kuriem aptuveni 30% viesu ir bērni un jaunieši, un tas rosina un nostiprina latviskās kopības un nacionālās piederības sajūtu.

Foto: Edijs Pālēns, LETA




Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk