Rīgā nodrošina dziesmu svētku nepārtrauktības procesu – rīdzinieki pošas svētkiem
Viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgadības notikumiem būs XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas Rīgā norisināsies no 30. jūnija līdz 8. jūlijam. 2003. gadā dziesmu un deju svētkus iekļāva UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā, bet šis fenomens ilgst jau 145 gadus – pirmie svētki, pulcinot ap 1000 dziedātāju, notika 1873. gadā. Tā ir tradīcija, kas devusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos. Šogad svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000 dalībnieku (3421 amatiermākslas kolektīvs), no tiem vislielākā dažādu žanru pārstāvniecība un kopskaitā 11 000 dalībnieku būs no Rīgas.
Domājot par cilvēkiem, kas nodrošina svētku nepārtrauktības procesu, uz sarunu tiek aicināta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras iestāžu un amatiermākslas nodaļas vadītāja Aija Kalniņa, viņas vietniece un dziesmu svētku koordinatore Ilona Vanadziņa, kā arī Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars.
Kā piecos gados ir mainījies amatiermākslas kolektīvu skaits?
I. V.: Rīgas pašvaldība atbalsta 276 amatiermākslas kolektīvu darbību, no tām 174 ir pašvaldības iestāžu un 102 – citu dibinātāju – dažādu biedrību, institūciju, piemēram, Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Latviešu biedrības u. tml. Ir arī kolektīvi, kuri darbojas vispārizglītojošajās skolās, bērnu un jauniešu centros, kas arī iesaistās dziesmu svētku procesā. Interesanti, ka nodibināts arī Centrālās statistikas pārvaldes koris, Latvijas Diplomātiskais koris, kurā dzied Latvijas diplomāti un viņu ģimenes locekļi, un šie būs jau otrie svētki, kuros piedalās, iespējams, pasaulē vienīgais Zvērinātu advokātu kolēģijas koris, ir izveidojies Latvijas pasta darbinieku koris, kura nosaukums ir „Dziesmu pasts”. Citās pašvaldībās šī radošā kustība tiek uzturēta un attīstīta galvenokārt vietējos kultūras centros un namos.
Kādi ir kritēriji, lai kolektīvi saņemtu pašvaldības atbalstu?
A. K.: Cenšamies atbalstīt dziesmu un deju kustības procesu, tādēļ, lai kāds no kolektīviem iegūtu Rīgas pašvaldības atbalstu, kritērijs ir kolektīva darbība – piedalīšanās dažādās skatēs, pasākumos – svētku starplaikā un noteikti arī dalība notikumu kulminācijā – dziesmu un deju svētkos, piemēram, starp tādiem, kas sākotnēji darbojās paši saviem spēkiem vai ar citu atbalstu, bet tagad ieguvuši pašvaldības atbalstu, ir Emīla Dārziņa koris.
I. V.: Kopš iepriekšējiem dziesmu un deju svētkiem gan Latvijā, gan Rīgā (89 tautas deju kolektīvi) īpaši ir audzis deju kolektīvu skaits. Tas liecina par paaudžu pēctecību un labo atkarību no dejas, sākot ar bērnu deju kopām skolās, kultūras iestādēs, pēc tam turpinot jauniešu un arī vidējās paaudzes deju kopās, jo viņus aizrauj un saista deja un kopā būšana. Jābrīnās, bet laiku dejošanai atrod darbā ļoti aizņemti cilvēki, un šie svētki būs zīmīgi tieši ar lielu vidējās paaudzes dejotāju skaitu. Dziedātāju skaits patlaban ir samērā nemainīgs un nesamazinās, svētkos galvaspilsētu pārstāvēs 112 kori.
Dziedātāju un dejotāju dalībnieku skaitā ir 33 vispārizglītojošo skolu un interešu izglītības iestāžu kori, deju kolektīvi, folkloras kopas, vokālie ansambļi un pūtēju orķestri. Tas nozīmē, ka skolēni un jaunieši papildus ir apguvuši arī dziesmu svētku repertuāru. Svētkos muzicēs 17 Rīgas mūzikas skolu kolektīvi, no tiem 13 ir koklētāju ansambļi.
Patlaban vērojama liela interese par kokļu mūziku un varētu pat teikt, ka notiek šīs mūzikas atdzimšana visā Latvijā. Priecājamies, ka Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības (RPKIA) koncertu organizācijas „Ave Sol” koklētāju ansamblis „Cantata”, kuru vada Anda Eglīte, ieguva Dziesmusvētku Lielo balvu.
Kā dažādu radošo izpausmju kolektīvi ir sagatavojušies svētkiem?
I. V.: Rīgas kolektīvi svētkiem ir ļoti labi sagatavojušies: augstākās pakāpes rezultātu skatēs ieguvušas 39 deju kolektīvi (vairāk nekā trešdaļa no visiem dalībniekiem), 26 kori, septiņi pūtēju orķestri.
Konkursā Lielo balvu jauniešu un vidējās paaudzes dejotāju grupā ieguva kultūras centra (KC) „Mazā ģilde” tautas deju ansamblis (TDA) „Daiļrade”, 2. vietu – TDA „Līgo” un RTU TAD “Vektors”, bet 1. vietu – RPKIA koncertorganizācijas „Ave Sol” TDA „Teiksma” un LU TDA „Dancis”. Visaugstākie rezultāti koru konkursa pusfinālā ir Latvijas Kultūras akadēmijas korim „Sōla”, RPKIA koncertorganizācijas „Ave Sol” korim „Kamēr…”, KC „Mazā ģilde” jauniešu korim „Balsis”.
Koru konkursa finālam ir izvirzīti 34 kori, bet no Rīgas būs divi senioru kori un 18 jauktie, vīru un sieviešu kori, kuru dziedātāji 30. jūnijā piedalīsies “Dziesmu karos” un cīnīsies par Lielo balvu koru konkursā.
Ir noslēdzies Latvijas pūtēju orķestru konkurss. Dziesmusvētku Lielo balvu ieguvis LU pūtēju orķestris Jāņa Puriņa vadībā, savukārt pūtēju orķestru skatē - Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas jaunāko klašu pūtēju orķestris Katrīnas Kivlenieces vadībā ir spējis iegūt maksimālo punktu skaitu (50) un, protams, atzinību par izcilu sniegumu.
Ar ko izskaidrojat izcilos panākumus?
I. V.: Mūsuprāt, izcilos rezultātus nodrošina regulārs darbs un profesionāli vadītāji, tāpat kopīgi veidotā radošā vide, kas rosina atplaukt dziesmā, dejā, mūzikā. Paši dalībnieki ir aktīvi – meklē iespējas, kā sevi radoši izpaust, vēlas piedalīties, koncertēt.
Kā pašvaldība sekmē un atbalsta rīdzinieku interesi, lai aktivitāte un radošums nesamazinātos?
A. K.: Piekrītu – lai radītu, protams, ir vajadzīgs arī dažādu veidu atbalsts. Šim nolūkam katru gadu pašvaldība budžetā ieplāno zināmu summu, piemēram, instrumentu iegādei (20–25 tūkstoši eiro), tērpu un aksesuāru atjaunošanai (ap 50 tūkstošiem eiro), lietišķās mākslas studiju darbībai – darbarīkiem, materiāliem (26–28 tūkstoši eiro).
I. V.: Rīgā sava amata meistari darbojas 29 lietišķās mākslas studijās tekstila un rokdarbu darināšanas, keramikas, kokapstrādes, metāla un ādas apstrādes u.c. nozarēs. Tās ir prasmes un netradicionālais kultūras mantojums, kas jāsaglabā; diemžēl Eiropā daudzās valstīs tas ir pilnīgi izzudis. Lai arī tur būtu līdzekļi un rastos konsultanti, atjaunot zudušo ir praktiski neiespējami, jo cilvēkiem ir zudusi interese kaut ko darināt savām rokām. Latvijā ar to esam unikāli un apbrīnojami.
A.K.: Šogad 330 000 eiro no Rīgas pašvaldības budžeta ir atvēlēti tautastērpu darināšanai, un jaunus tērpus, apavus, aksesuārus iegūs kultūras centru, skolu un citu iestāžu kolektīvi – Dziesmu un Deju svētku dalībnieki. Svētku laikā noteiktas grupas tiks atbalstītas ar transportu instrumentu pārvadājumiem, kā arī iespējai dejotājiem pārģērbties.
Dziesmu svētki ir grandiozs notikums, kas notiek reizi piecos gados, kad dalībnieki sabrauc no malu malām, bet Rīgas pašvaldība viņiem ir radusi mājvietu ap 70 mācību iestādēs un dienesta viesnīcās, no tām 66 – pašvaldības skolu telpās. Manuprāt, reizēm neapzināmies, cik līdzekļu tiek ieguldīts, lai galvaspilsētā visi justos gaidīti.
Rīga svētkos vienmēr ir saposta, bet vai Latvijas simtgadē gaidāms kaut kas neparastāks, ko jau varat atklāt?
G. K.: Viens no galvenajiem simboliem ir Latvijas valsts karogs, kas pilsētā tiek eksponēts jau kopš 4. maija, un kopumā ir ap 1200 karogu. Citus gadus tos izlikām uz svētku laiku un noņēmām, bet šogad tie greznos Rīgu līdz 18. novembrim. Diemžēl, pilsētā ir vietas, kur ir dzīva satiksme, maģistrāļu tuvums, lieli krustojumi, tur karogus nākas nomainīt, iespaidu atstāj arī dabas apstākļi – plosās vēji, lietus u. tml.
Visiespaidīgākie ir trīs notikumi – Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”, gadskārtu svētki Jāņos un Dziesmu un deju svētki, kam gatavojam īpašu noformējumu. Pilsētā tiks eksponēti vides mākslas darbi, instalācijas un vairāki citi objekti, kas ieguvuši atzinību ideju metu konkursos.
Manuprāt, ļoti interesanti vides mākslas objekti būs „Dziesmu kubs” un „Saules laipa”, kuru autors ir mākslinieks Atis Izands. Ideju atbalstīja SIA „Rīgas meži”, jo darbos, tēlaini salīdzinot, tiks ieausts dziedošo priežu kokmateriāls – izmantos priedes, kuras pirms lielās estrādes pārbūves auga Mežaparkā.
Neparasti būs svētku asociatīvie tēli – stilizēti dziedātāju un dejotāju pāri, kurus uzstādīs dažādās pilsētas vietās, ieskaitot robežzīmi „Rīga”. Ideja pieder Krišam Skrastiņam un Ievai Riekstiņai.
Interaktīva instalācija atradīsies Vecrīgā, Līvu laukumā, kur ikvienam būs iespēja pielaikot dažādu novadu tautastērpus gan pa pāriem, gan visai ģimenei, gan draugu kopā.
Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā rīdzinieku un pilsētas viesu uzmanību jau piesaista mūsu radītie „Goda vārti”, kas liek aizdomāties par Latvijas vērtībām. Arī interneta vidē mājaslapā Goda vārti ir iespēja nosūtīt to vērtību, ko katrs uzskata par mūsu tautai svarīgu un sargājamu, kas palīdz apzināties latviskumu un piederību šai zemei un valstij. Šī objekta pamatideja ir ne tikdaudz forma, cik saturs. Dziesmu un deju svētku gājiena dalībnieki dosies gar šiem goda vārtiem, kuros TDA “Rotaļa” izdejos īpaši radītu horeogrāfiju, veidojot Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku zīmi, tas būs draudzīgs sveiciens dziedātājiem, jo šajā vietā dziesma satiks deju.
Beidzot pilsēta ir ieguvusi mūsdienīgus mobilos lielformāta reklāmas stendus, kuros izvietos svētku plakātus, kurus radījis Dziesmu un deju svētku komunikācijas vizuālo materiālu mākslinieks Kristiāns Rukuts.
Informācija: Ilze Brinkmane
