Senās mūzikas festivālā uzstāsies baroka mūzikas “spožā saule” - Jūlija Ļežņeva
24. Starptautiskajā Senās mūzikas festivālā viens no intriģējošākajiem notikumiem būs pārsteidzoši spilgtās balss īpašnieces un baroka mūzikas “spožās saules” - Jūlijas Ļežņevas viesošanās Rīgā. 13. jūlijā koncertā “Vivaldi un Hendeļa operārijas” izcilā dziedātāja kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” muzicēs Lielajā ģildē. Koncertā dzirdēsim ārijas no Georga Frīdriha Hendeļa un Antonio Vivaldi operām, kā arī Volfganga Amadeja Mocarta mūžzaļo moteti “Exsultate, jubilate”. Pie diriģenta pults stāsies harismātiskais baroka repertuāra lietpratējs - vijolnieks, kontrtenors un diriģents – Dmitrijs Siņkovskis.
Jūliju Ļežņevu pamatoti uzskata par savas paaudzes vadošo baroka repertuāra mākslinieci. Gados jaunā soprāna balss īpašniece spēj apburt ar savu “eņģelisko balsi” (The New York Times), “dzidro toni” (Opernwelt), “nevainojamo tehniku” un “neaizmirstami dvēselisku ekspresiju un perfektu artistiskumu” (The Guardian).
13. jūlija koncertā Lielajā ģildē Jūlija Ļežņeva kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” un Dmitriju Siņkovski pie diriģenta pults atskaņos vairākas Antonio Vivaldi un Georga Frīdriha Hendeļa operu ārijas: Grizeldas āriju La Griselda Agitata da due venti no Antonio Vivaldi operas Griselda, Ipolitas āriju Ercole Zeffiretti, che sussurrate no Antonio Vivaldi operas Ercole su'l Termodonte, Rosanes rečitatīvu Solitudine amate un divas ārijas - Aure, fonti, ombre gradite un Brilla nell’ alma no Georga Frīdriha Hendeļa operas Alessandro. Jūlijas Ležņevas balss iemirdzēsies arī dižā austriešu klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta mūzikā, izpildot pacilājoši līksmo moteti Exsultate, jubilate.
Koncertā īpaša loma ierādīta arī meistarīgajam baroka mūzikas ekspertam, vijolniekam, diriģentam un kontrtenoram – Dimtrijam Siņkovskim. Viņa vadībā “Sinfonietta Rīga” mūziķi atskaņos Johana Ādolfa Hases Fuga e grave, bet vijole meistara rokās iedziedāsies Antonio Vivaldi vijolsonātē Per Pisendel un Volfganga Amadeja Mocarta Piektajā vijoļkoncertā.
Jūlija Ļežņeva pasaulē nākusi Krievijas Tālo austrumu novada Sahalīnas salā ģeofiziķu ģimenē. Klavieru un vokālās stundas sākusi apmeklēt jau no piecu gadu vecuma, mācījusies Gračaņinova mūzikas skolā, bet vokālās studijas turpinājusi Maskavas konservatorijas Mūzikas koledžā. Jau septiņpadsmit gadu vecumā Ļežņeva tika pamanīta Jeļenas Obrazcovas operdziedātāju konkursā, bet 2008. gadā viņa jau dalīja vienu skatuvi ar peruāniešu tenoru Huanu Djego Florezu prestižajā Rosini Operas festivālā. Šajā pašā gadā talantīgā dziedātāja uzsāka studijas pie Denisa O’Neila Kārdifā un pie Ivonnas Kennijas Londonas Gildholas mūzikas un drāmas skolā. Viņa ir papildinājusies meistarklasēs pie Jeļenas Obrazcovas, Alberto Zedas, Ričarda Boninga, Kiri Te Kanavas un Tomasa Kvasthofa. Kā visu laiku jaunākā pretendente Ļežņeva 2009. gadā izcīnija pirmo vietu Mirjamas Helinas konkursā Helsinkos, bet jau nākamajā gadā plūca uzvaras laurus Parīzes Starptautiskajā operdziedātāju konkursā. Tādējādi Ļežņevas augšupejošais triumfs un aktīva solokarjera aizsākās jau astoņpadsmit gadu vecumā. Sekoja galvu reibinoši panākumi Londonas Bārbikana centrā, Zalcburgas festivālā, bet par viņas debiju Briseles Le Monnaie teātrī ietekmīgais opermākslai veltītais izdevums Opernwelt Ležņevu pasludināja par “Gada jauno dziedātāju”.
Kopš 2010. gadā Londonā piedzīvotā triumfa, Ležņeva ir aicināta uzstāties visos nozīmīgākajos pasaules opernamos: Karaliskajā Koventgārdenā, Karaliskajā Alberholā un Bārbikana centrā Londonā, Severensholā Klīvlendā un Linkolna centrā Ņujorkā, NHK un Bunka Kaikan zālēs Tokijā, Amsterdamas Karaliskajā Concertgebouw un Madrides Nacionālajā mūzikas auditorijā, Salle Pleyel un Elizejas lauku teātrī Parīzē, Vīnes Konzerthaus un Theater an der Wien, Berlīnes Valsts operā un Hamburgas Laeiszhalle, Essenes Filharmonijā un Cīrihes Tonhallē, Royal de Monnaie un Mākslu pilī Briselē, Maskavas Lielajā teātrī un Melburnas koncertzālē un citur.
Virtuozais krievu vijolnieks, kontrtenors un diriģents Dmitrijs Siņkovskis sevi pierādījis kā azartisku baroka un klasicisma mūzikas pētnieku un izpildītāju. Vijoles spēli studējis Maskavas konservatorijā pie Aleksandra Kirova, bet diriģēšanu apguvis Zagrebas Mūzikas akadēmijā pie Tomislava Fačini. Kritiķu skatījumā, Siņkovskis, pateicoties savai vispusīgajai izglītībai, spēj iemiesot barokam nepieciešamo pieeju mūzikas instrumentam - izmantojot to kā balsi. Viņa darbība vairākkārt novērtēta ar prestižu Eiropas senās mūzikas konkursu godalgām, t.sk. Starptautiskajā Baha mūzikas konkursā Leipcigā, Senās mūzikas konkursā Musica Antiqua Brigē, Bībera konkursā Austrijā, Premio Boporti Itālijā un Telemana konkursā Magdeburgā.
2011. gadā Siņkovskis Maskavā nodibināja savu ansambli La Voce Strumentale, bet kā solists un diriģents viņš ir sadarbojies ar mecosoprānu Džoisu di Donato, Rietumvācu radio (WDR) simfonisko orķestri, Helsinku baroka orķestri un itāļu senās mūzikas pionieriem Il Giarddino Armonico. Dimitrijs Siņkovskis spēlē 1675. gadā būvētu Francesco Ruggeri instrumentu.
24. Starptautisko senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.
