Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:21, Did:0, useCase: 3


Maijas Einfeldes 80. jubilejas koncertā muzicēs Latvijas spožākie kamermūziķi

Redakcija
Redakcija

Sestdien, 2019. gada 5. janvārī, plkst. 19.00 Zirgu ielas koncertzālē neformālā gaisotnē notiks kamermūzikas vakars, kas veltīts izcilās komponistes Maijas Einfeldes 80. jubilejai. Koncertā skanēs galvenokārt 70.–90. gados komponēta mūzika balsij un instrumentiem. Muzicēs dziedātāja Ieva Parša, flautiste Ilona Meija, klarnetists Guntis Kuzma, mežradznieks Artūrs Šults, vijolnieki Arvīds Zvagulis un Ivars Brīnums, altists Pēteris Trasuns, čellists Ēriks Kiršfelds un pianiste Herta Hansena. Koncertu vadīs mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis.

Programmas izvēle šoreiz pilnībā pašas komponistes ziņā. Skanēs kādu laiku nedzirdētās poēmas “Aizvestie” balsij, mežragam, klavierēm (1989, Kārļa Skalbes un Andreja Eglīša dzeja) un “Džordāno Bruno sārts” balsij, mežragam, altam, čellam un klavierēm (1983, Paula Ērika Rummo dzeja Laimoņa Kamaras tulkojumā); būs skaistais dzejolis “Pirms saules rieta” klarnetei, altam un klavierēm (1994); beidzot atkal dzirdēsim visā pilnībā “Romantiskās dziesmas” balsij un klavierēm, kas tapušas pavisam neromantiskos apstākļos (1980, Alberta Ločmeļa dzeja); būs arī “Sērdieņu dziesma” flautai un klavierēm (1985), “Četras elēģijas” čellam un klavierēm (1976), miniatūra “Rudenī” klarnetei solo (1989) un pavisam nesen tapusī Sonāte flautai un klavierēm (2017).

Maijas Einfeldes devums latviešu mūzikā ir nozīmīgs un iezīmīgs. Komponistei ir sava izteikti individuāla, atpazīstama mūzikas valoda; viņa raksta paskarbi, lakoniski, vienlaikus dziļi tēlaini un emocionāli intensīvi. Maijas Einfeldes darbu sarakstā ir mūzika solobalsij, korim, kameransambļiem, ērģelēm, kamerorķestrim un simfoniskajam orķestrim. Einfeldes mūziku savulaik neaizmirstami interpretēja Andrejs Senakols, mežradznieks Arvīds Klišāns, vijolnieks Jānis Bulavs, ērģelniece Larisa Bulava, dziedātāja Luiza Andruševiča; vēlākos laikos liela loma ir Latvijas Radio korim un kora grupai Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā.

Par kameroratoriju “Pie zemes tālās...” Maija Einfelde saņēmusi Lielo mūzikas balvu 1997. Šis opuss guva arī plašu starptautisku atzinību. 2018. gadā Maijas Einfeldes kordarbu Lux aeterna Bostonas simfoniskā orķestra koncertprogrammā iekļāva Andris Nelsons (diriģēja Džeimss Bērtons).
5. janvāra koncertā Zirgu ielā satiksies ievērojami jaunākās paaudzes mūziķi, kas ir aizrautīgi Maijas Einfeldes skaņdarbu interpreti mūsdienās.

Dziedātāja Ieva Parša valdzina ar īpaši ekspresīvām un spilgtām interpretācijām. Viņas dziedājumā ikkatrs vārds izskan kā personisks pārdzīvojums. Ievas talants novērtēts ar Latviešu mūzikas balvu par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās vokālās lirikas pirmatskaņojumiem 2008. gadā. Ieva nominēta Lielajai mūzikas balvai 2008 un 2009. Patlaban Parša ir soliste brīvmāksliniece, Latvijas Nacionālās operas ārštata soliste un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore.

Ilona Meija ir orķestra Sinfonietta Rīga pirmā flauta un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Bieži muzicē kameransambļos ar dažādiem māksliniekiem gan no Latvijas, gan ārzemēm. Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2015 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Guntis Kuzma – klarnetists, LNSO diriģents, JVLMA docents un Pūšaminstrumentu katedras vadītājs. Diriģē LNSO, Liepājas SO u. c. orķestrus, spēlē kamermūzikas projektos, daudz uzmanības pievērš laikmetīgajai mūzikai, kā klarnetists piedalījies daudzu jaundarbu pirmatskaņojumos. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Artūrs Šults ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mežragu grupas koncertmeistars, kamermūziķis un solists.

Arvīds Zvagulis ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra II vijoļu grupas koncertmeistars, klavierkvarteta Quadra dalībnieks, aktīvs kamermūziķis.

Ivars Brīnums ir Sinfonietta Rīga vijolnieks, klavierkvarteta Quadra un citu kameransambļu mūziķis.
Pēteris Trasuns ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra altu grupas koncertmeistara vietnieks, klavierkvarteta Quadra dalībnieks, aktīvs kamermūziķis un solists.

Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars. Bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Patlaban Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kameransambļa un klavierpavadījuma katedras docents un pedagogs Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kamersastāvos. 2009. gadā par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Pianiste Herta Hansena ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Aktīvi koncertējoša mūziķe, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece, daudzu dziedātāju un instrumentālistu uzticama skatuves partnere. Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2013 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Orests Silabriedis – mūzikas žurnālists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors, Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs, daudzu kamermūzikas projektu iniciators, neskaitāmu koncertprogrammu moderators, uzticams skatuves partneris daudziem Latvijas mūziķiem.
Ieeja koncertā bez maksas.

Projekts tiek īstenots, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda, Latviešu Ērģelnieku ģildes Amerikā un izdevniecības Musica Baltica laipnam atbalstam.