Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:127, Did:0, useCase: 3


Durbes pilī gaidāms kamermūzikas koncerts “4 pasaules. Šostakovičs, Šmite, Šmīdbergs, Šūmanis”,

Redakcija
Redakcija

24. februārī plkst.15.00 Ventspils Livonijas ordeņa pils kapelā, 26. februārī plkst.19.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” un 10. martā plkst.16.00 Tukumā Durbes pilī gaidāms kamermūzikas koncerts “4 pasaules. Šostakovičs, Šmite, Šmīdbergs, Šūmanis”, kurā muzicēs čellists Ēriks Kiršfelds un pianiste Herta Hansena. Koncertu papildinās mūzikas apskatnieka Dāvja Eņģeļa stāstījums.

Koncerta programmā Dmitrija Šostakoviča čellsonāte op.40 (1934), Gundegas Šmites Spāņu šūpuļdziesma (2016), Viļņa Šmīdberga čellsonāte (1978) un Roberta Šūmaņa “Fantāzijas skaņdarbi” op.73 (1849).
Šūmani, Šmiti, Šmīdbergu un Šostakoviču vieno ne tikai fonēma š. Tā ir arī muzikāla ekspresija, kas dažādajos skaņražu rokrakstos var izpausties kā gruzdošs zemslānis, kaislīgas jaunības alkas, starpstāvoklis starp sapni un nomodu vai tēlu un garastāvokļu spēja nomaiņa.

Šostakovičs savu Čellsonāti sarakstīja laikā, kad uz brīdi bija šķīries no sievas Ņinas un ļāvies iemīlēšanās jūtām. Turpat vēl tikai nojaušams un nenovēršams konflikts starp jaunu mākslinieku un varu. Līdzās Šūmaņa Fantāzijskaņdarbiem, kuros komponista nesavalgotā iztēle ceļo kā no sapņa uz sapni, dzirdēsim Gundegas Šmites “Spāņu šūpuļdziesmu”, kuru komponiste rakstījusi, iedvesmojoties no Frederiko Garsijas Lorkas teksta par vēstījuma dažādību, ko māte miega dziesmā iekodē bērnam. Koncerta galvenā intriga – nepelnīti maz spēlētā, Viļņa Šmīdberga 1978. gadā sarakstītā Čellsonāte. Laikmetīgs rokraksts un skaistums te savīti izcilā saderībā.
Čellists Ēriks Kiršfelds ir Liepājas Simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistars. Bijis ilggadējs Baltijas kamerorķestra Kremerata Baltica solists un čellu grupas koncertmeistars. Patlaban Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents, pedagogs Jūrmalas un Liepājas mūzikas vidusskolās. Aktīvi koncertē gan kā solists, gan dažādos kamersastāvos. 2009. gadā par izcilu darbu ansamblī saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu.
Pianiste Herta Hansena ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore. Aktīvi koncertējoša pianiste, dažādu kamermūzikas projektu dalībniece, daudzu dziedātāju un instrumentālistu uzticama skatuves partnere. Saņēmusi Lielo mūzikas balvu 2013 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

Dāvis Eņģelis ir Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājs un muzikologs. Rakta publicistiku par mūziku žurnālam “Mūzikas Saule” un aizvien vairāk interesējas par pētniecību, kas saistīta ar mūzikas filozofiju un Latvijas mūzikas vēsturi.

Projekts tiek īstenots pateicoties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departamenta, Ventspils un Tukuma muzeju laipnam atbalstam.