Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:373, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

30.novembrī tiek atzīmēta140.jubileja latviešu tēlniecības pamatlicējam,tēlniekam Teodoram Zaļkalnam

Redakcija
Redakcija

Šodien, 30.novembrī tiek atzīmēta140.jubileja latviešu tēlniecības pamatlicējam,tēlniekam Teodoram Zaļkalnam (1876-1972)!

Mākslinieks Teodors Zaļkalns 1899.gadābeidzis Štiglica Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, ar specializāciju dekoratīvajā glezniecībā un ofortā. No 1899. līdz 1901.gadam mācījies Minhenē un Parīzē, arī OgistaRodēna darbnīcā pie EmilaAntuānaBurdela.

Bijis Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēks no 1921-1958.gadam. Izaudzinājis vairākas latviešu tēlnieku paaudzes: Valdis Albergs, Rasma Bruzīte, LeaDavidova-Medeneu.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1944.gada.

Strādājis monumentālajā (piemineklis Rūdolfam Blaumanim Rīgā, granīts, 1929.g. un piemineklis Atim Kronvaldam Siguldā, bronza, granīts, 1938.g.), portreta („ModestaMusorgska portrets”, keramika, 1928.g.), animālijas („Cūka”, granīts, 1937.g.), memoriālajā (piemineklis dzejniekam Jānim Porukam Rīgas Meža kapos, granīts, 1930.g.) un mazās formas („Sēdošā māmiņa”, granīts, 1923.g.) tēlniecībā un medaļu žanrā.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.

Teodors Zaļkalns formulēja latviešu tēlniecības pamatprincipus, formveidi, radījis izpratni par materiālu pielietojumu tēlniecībā un to apstrāditraktātā ”Tēlnieciski būtiskais”.

„T.Zaļkalns, pats būdams mākslinieks, kura darbos materiāla izvēlei un tā īpašību iekļaušanai tēla pamatjēgā bija liela nozīme, tomēr uzskatīja, ka materiāls pats par sevi nemaina plastiskā būtību, bet piešķir tai vienīgi zināmu nokrāsu vai noskaņu. Kaut gan tikai tad, ja darbs ir īstenots paliekošā materiālā, mēs to uztveram kā pilnībā iemiesotu un pabeigtu plastisku veselumu.” Mākslas zinātniece R.Čaupova