Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:373, Did:0, useCase: 3


Trīs lekciju cikls “Sievietes mākslā”: Brīvība un vienlīdzība. Sievietes tēls 20. gadsimta mākslā Mākslas zinātnieces Dr. art. SVETLANAS JERŠOVAS lekcija (Krievija)

Redakcija
Redakcija

Piektdien, 2016. gada 16. decembrī, plkst. 17:30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) aicina uz cikla “Sievietes mākslā” noslēguma lekciju “Brīvība un vienlīdzība”, kurā mākslas zinātniece, Valsts Ermitāžas muzeja pārstāve Dr. art. Svetlana Jeršova (Sanktpēterburga, Krievija) stāstīs par sieviešu tēla evolūciju 20. gadsimta mākslā.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs veltīts diviem ievērojamiem latviešu māksliniekiem. Romana Sutas (1896–1944) dzīvesbiedre gleznotāja Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) bija gan pievilcīga un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan viena no pirmajām profesionālajām māksliniecēm Latvijā. Tāpēc ir visnotaļ likumsakarīgi, ka šogad muzejs saviem apmeklētājiem sagatavojis īpašu trīs lekciju ciklu, kas ir veltīts sievietēm mākslā.

Vadīt nodarbības uzaicināta mākslas zinātniece no Sanktpēterburgas – muzeja “Valsts Ermitāža” zinātniskā darbiniece, Valsts Krievu muzeja vieslektore Dr. art. Svetlana Jeršova (Светлана Ершова), kura jau vairākus gadus pēta sievietes tēla problemātiku mākslas darbos, pievēršot uzmanību arī daiļā dzimuma pārstāvju vietai un lomai sabiedrībā un kultūras procesos. Savās lekcijās Rīgā speciāliste piedāvā plašu ieskatu Eiropas mākslinieču daiļradē trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam, paralēli raksturojot tos vēsturiskos un sociālos apstākļus, kas noteica sievietes pozīcijas radošajā sfērā attiecīgajā laikposmā.

Sievietes-mākslinieces kultūras pasaulē ir pastāvējušas jau kopš seniem laikiem, taču viņu ieguldījums gadsimtiem ilgi netika atzīts par tik nozīmīgu kā vīriešu sasniegumi. Mākslinieču loma un ietekme strauji palielinājās 20. gadsimta sākumā, bet viņu ceļš pretim atzinībai bija sācies daudz agrāk. Pirmajā lekcijā, kas notika š. g. 19. aprīlī, klausītāji uzzināja par sievietēm, kuras 18. gadsimtā nodarbojās ar mākslu, un noskaidroja, kā sievietes tēlu savā daiļradē iemiesojuši dažādi autori. 21. oktobrī Svetlana Jeršova stāstīja par ideālu maiņu, kas notikusi 19. gadsimtā, iezīmējot jaunus aspektus sievietes tēla atspoguļošanā.

Noslēdzošajā lekcijā, kas notiks 16. decembrī, pētniece aicinās atskatīties uz 20. gadsimtu. Šis laikmets, pilns ar dažādām sociālajām kataklizmām, revolūcijām un kariem, ieviesa principiālas izmaiņas sievietes pozīcijās sabiedrībā, līdz ar to veicinot arī atbilstošu atspoguļojumu mākslā. Aizstāvot savas tiesības uz personīgo brīvību un pilsonisko vienlīdzību, dāmas drosmīgi mainīja modi, uzvedības stilus, apguva jaunas profesijas. Nekad līdz šim sievietes tēls nav bijis tik izteikti variatīvs, ātri izejot ceļu no jūgendstila līdz postmodernismam. 20. gadsimtā priekšstatu par laikabiedri veidoja gan tēlotājmāksla, gan kinoindustrija, gan modes žurnāli. Pārvērtību rezultātā neizbēgami radās konflikts – tieksme pēc vienlīdzības kaitēja sievišķībai, kas arī 21. gadsimta sievietēm arvien vairāk liek aizdomāties par šī procesa pirmsākumiem.

PAR LEKTORI
Mākslas zinātniece Dr. art. Svetlana Jeršova dzimusi Sanktpēterburgā, Krievijā. 2010. gadā aizstāvējusi doktora disertāciju par tēmu “Pasaules tēls padomju glezniecībā 20. gadsimta 20. gadu beigās – 30. gados”. Krievijas Mākslinieku savienības biedre, Valsts Ermitāžas muzeja zinātniskā darbiniece, kopš 2011. gada Valsts Krievu muzeja vieslektore. Lasījusi lekcijas mākslas vēsturē Iļjas Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (2006–2014). Zinātnisko interešu fokusā – Krievijas māksla no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Lekcija notiks krievu valodā.
Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!

Biļešu cenas: pieaugušajiem – 10,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 5,00 EUR.
Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Izgaisušo prieku ainas. Preses balles Rīgā 20. gadsimta 20.–30. gados”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.