Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:373, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Izstāde „Māris Ārgalis. Piena ceļš” Rīgas mākslas telpā

Redakcija
Redakcija

Laikmetīgās mākslas institūts sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību aicina apmeklēt izstādi "Māris Ārgalis. Piena ceļš". Izstāde apskatāma Rīgas mākslas telpā no 19. marta līdz 19. aprīlim.

Māris Ārgalis (04.03.1954. – 28.06.2008.) ir viena no savdabīgākajām personībām latviešu mākslas vēsturē, kura plašais un daudzveidīgais radošais mantojums pagaidām ir analizēts tikai fragmentāri. Šis fakts, galvenokārt, skaidrojams ar viņa darbu reto eksponēšanu grupas izstādēs un to, ka viņa dzīves laikā notika tikai viena personālizstāde. Un tomēr tieši Māris Ārgalis ir viens no savas paaudzes mākslas novatoriem, patiesiem tās robežu paplašinātājiem.

Māris Ārgalis ir dzimis 1954. gada 4. martā Rīgā. 1972. gadā viņš beidzis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu. Pēc tam turpinājis studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, no kuras, Akadēmiju nebeidzis, viņš izstājās 1974. gadā. Izstādēs Māris Ārgalis piedalījās kopš 1973. gada, tostarp, ar studiju biedriem sarīkojot grupas izstādi Latvijas Mākslas akadēmijas aulā, kas tika slēgta stundu pēc atklāšanas, jo Māra Ārgaļa darbos kāds bija saskatījis sirreālisma iezīmes. Arī līdz tam viņš izcēlās ar dumpīgu uzvedību, uz ko vēl Rozentāla mākslas vidusskolas vadība skatījās iecietīgi, uzvedības trūkumus notušējot ar izcilajām zīmētāja spējām.

Pēc studiju pamešanas Māris Ārgalis turpināja nodarboties ar mākslu, galvenokārt, pildot pasūtījuma darbus – apgleznojot interjerus, zīmējot ilustrācijas presē, darinot plakātus un plašu vāku noformējumus. Taču mākslas vēsturē viņa vārds lielākoties ir saistīts ar grafiku, kurai Māris Ārgalis pievērsās 70. gadu vidū. 1978. gadā viņš sarīkoja savu pirmo un līdz šim vienīgo personālizstādi "Modeļi" Rīgā LPSR Zinību nama izstāžu zālē jeb Planetārijā (Pareizticīgo katedrālē Brīvības bulvārī 23), kur izstādīja gan grafikas darbus, gan divas instalācijas – "Piena ceļu" un "Pūces kubus". Māra Ārgaļa darbos ir izteikta interese par telpu. Kā viens no piemēriem minama interaktīvā instalācija "Pūces kubi jeb rotaļlietas pieaugušajiem", kurā pūču zīmējumi ir pārvērsti liela izmēra kubos, kurus skatītāji Māra Ārgaļa personālizstādē drīkstēja pārvietot, paši veidojot savu izstādes iekārtojumu.

70. gados Māris Ārgalis piedalījās daudzās grupu izstādēs gan LPSR, gan Vissavienības un starptautiskā mērogā, tostarp, Tallinas grafikas triennālē (1977), Vissavienības mākslas izstādē Maskavā (1977), Padomju Latvijas mākslinieku izstādē Sidnejā, Austrālijā (1979) u.c. Taču pēc 1979. gada Māris Ārgalis pamet publisku darbošanos mākslā. Tas lielā mērā bija saistīts ar Jaungada grafismu sērijas nodrukāšanu. Jaungada grafismi bija Māra Ārgaļa zīmētas 12 jaungada apsveikuma kartiņas, kas ar savu atraisīto tēlainību atšķīrās no tā laika ierasti sentimentālā apsveikuma kartiņu dizaina risinājuma. Lielās tirāžas dēļ (500 sietspiedes eksemplāri no katra darba), sērijai uzmanību pievērsa Valsts drošības komiteja, kas aplami saskatīja zīmējumos aicinājumus uz Maskavas olimpisko spēļu boikotu un pat teroru, kā arī pārmeta Mārim Ārgalim, ka viņš ar šiem darbiem pārāk daudz nopelna. Šai brīdī viņš pazuda no mākslas publiskās scēnas, turpinot darboties tēva mājās, kur viņš iekārtoja savu sietspiedes darbnīcu. Šis bija emocionāls pirmsākums arī viņa pirmajam uzņēmumam "Vaga", kas juridiski tika nodibināts 1992. gadā.

Plašākā sabiedrībā Māra Ārgaļa vārds atkārtoti parādījās līdz ar viņa darbošanos banku sektorā 90. gadu pirmajā pusē. Viņš bija "Lainbankas" viceprezidents un Tautas bankas prezidents. Tām bankrotējot, Māris Ārgalis uz nepilnu gadu tika apcietināts un turēts izmeklēšanas izolatorā kopā ar kriminālnoziedzniekiem. Pēc šī publiskā un personīgā pazemojuma viņš salūza.

Tomēr arī 90. gados pa retam Māra Ārgaļa darbi piedalijās atsevišķās grupu izstādēs – kā piemēram, "Geo Ģeo" Pedvālē, "Personīgais laiks. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas māksla 1945-1996" Varšavā un Sanktpēterburgā (visas 1996). Taču šo piedalīšanos latviešu mākslas kopējā procesā vairs neorganizē viņš, paliekot distancēta novērotāja lomā. Šajā periodā par savas mākslas augstāko virsotni viņš uzskata "finanšu tirgus psihotehnoloģiju projektu", kam arī viņš veltīja pēdējos dzīves gadus.

Šī ir Māra Ārgaļa pirmā pēcnāves izstāde, kas apkopos tos materiālus, kas palikuši aiz šī radošā viesuļa, lai mēs visi kopā varētu mēģināt saprast, kas vispār bija Māris Ārgalis un kāda ir viņa vieta latviešu mākslā?

Izstādes kuratore – Ieva Kalniņa
Izstādes iekārtojuma autori – Anda Ārgale un Jānis Ārgalis
Izstādes grafiskā dizaina autors – Kirils Šmeļkovs