Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:365, Did:0, useCase: 3


Leons Baksts un viņa laiks

Redakcija
Redakcija

Leons Baksts un viņa laiks
Konstantīns Bogajevskis (Константин Богаевский). Ainava. 1910. Papīrs uz kartona, akvarelis, pastelis. LNMM kolekcija.
Foto: Normunds Brasliņš

No 2016. gada 7. jūlija līdz 28. augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma izstāde “Leons Baksts un viņa laiks”, veltīta ievērojamā Krievijas gleznotāja, scenogrāfa, grāmatu ilustratora, kostīmu mākslinieka un dizainera Leona Baksta 150. dzimšanas dienai.

Leons Baksts (Леoн Бакст, īstais vārds Leiba Haims Rozenbergs, Лейба Хаим Розенберг, 1866–1924) dzimis Grodņā, Baltkrievijā. Studējis kā brīvklausītājs Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā. No 1893. līdz 1897. gadam studējis Parīzē, Žiliāna akadēmijā (Académie Julian). Kopā ar krievu mākslinieku, scenogrāfu, mākslas kritiķi un teorētiķi Aleksandru Benuā (Александр Бенуа, 1870–1960) bijis viens no slavenās mākslinieku apvienības un žurnāla “Mir iskusstva” (“Мир искусства”) dibinātājiem. No 1909. gada galvenokārt darbojies kā scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) trupai “Ballets Russes” (“Djagiļeva krievu balets”). Meistars ar izteiktu individualo rokrakstu un izsmalcinātu gaumi, Leons Baksts kļuvis par vienu no orientālisma modes radītājiem un eksotikas elegances kultivētājiem Eiropā 20. gadsimta sākumā. Mākslinieks dzīvojis un strādājis divās galvaspilsētās – Sanktpēterburgā un Parīzē, tāpēc viņa talants vienlīdz pieder gan krievu, gan franču kultūrai.

Izstādes mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk atsegt šīs spilgtās personības daudzpusību, kuras darbi, īpaši tie, kas saistīti ar teātri, 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs iedvesmoja Rietumeiropas modernistus un veidoja jaunu skatuves vizuālo stilu. Ekspozīcijā iekļautas Leona Baksta kostīmu skices, portretu zīmējumi, oriģinālkostīmi, kas saglabājušies no izrādēm, izrāžu afišas un plašs foto materiāls, kas dokumentē Djagiļeva trupas uzvedumus. Lielākā daļa izstādē apskatāmo darbu ir deponējums no Sanktpēterburgas Valsts teātra un mūzikas muzeja, ko papildina autora oriģināldarbi, t. sk. gleznas no Minskas Belgazprombankas krājuma.

Leona Baksta daiļrades evolūcija, estētisko uzskatu un formālo paņēmienu veidošanās noritēja sava laikmeta kontekstā un ir cieši saistīta ar viņa domubiedru darbību mākslā. Tie ir draugi un kolēģi no mākslinieku apvienības “Mir iskusstva”: Aleksandrs Benuā, Mihails Vrubelis (Михаил Врубель, 1856–1910), Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Добужинский, 1875–1957), Boriss Kustodijevs (Борис Кустодиев, 1878–1927) un citi. Izstādes ekspozīcijā, lai iezīmētu 20. gadsimta pirmās puses mākslas kopējo ainu, eksponēti arī šo autoru darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Lietuvas Mākslas muzeja krājuma.