Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:367, Did:0, useCase: 0


Filozofa, subkultūru pazinēja NORMUNDA KOZLOVA lekcija un saruna ar mākslinieku, stīmpanka entuziastu ARTURU RIŅĶI

Redakcija
Redakcija

Filozofa, subkultūru pazinēja NORMUNDA KOZLOVA lekcija un saruna ar mākslinieku, stīmpanka entuziastu ARTURU RIŅĶI
Ivetas Vaivodes un Artura Riņķa izstāde “Ceļojums uz Nekurieni” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. 2016. Foto: Uldis Muzikants

Trešdien, 2016. gada 2. martā, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) norisināsies filozofa, subkultūru pazinēja Normunda Kozlova lekcija “Virzienā uz stīmpanka filozofiju: subkulturālās estētiskās stratēģijas kā atbilde tehnoloģiskiem izaicinājumiem”, kurai sekos saruna ar stīmpanka entuziastu, vienu no izstādes “Ceļojums uz Nekurieni” autoriem Arturu Riņķi.

Kas ir panki, šķiet, nevienam vairs nav jāpaskaidro. Bet vai ziniet, kas ir stīmpanki? Stīmpanks ir zinātniskās fantastikas virziens, kura nosaukums ir atvasināts no angliskā “steam engine” (tvaika dzinējs), taču tas nav tikai retro-viktoriānisma dizaina stils gadžetu estētikā. Pirmām kārtām tā ir ideoloģiska renesanse modernisma humānistiskajiem ideāliem. Tas sasaucas ar vācu filozofa un sociologa Jirgena Hābermāsa (Jürgen Habermas) konceptu par modernismu kā “nepabeigtu projektu” un intencionālu vērstību atpakaļ, pie tvaika dzinēja ēras, kad valdīja humāniska ticība vienotas vēstures koncepcijai un tehnoloģiski globālam civilizācijas progresam. No otras puses, tajā pašā laikā ir jūtams šādas atgriešanās metodes trūkums, kas vispārīgos vilcienos atgādina franču sociālā teorētiķa, filozofa Žana Bodrijāra (Jean Baudrillard) faktiski pesimistisko kritiku mūsdienu tehnoloģiskai attīstībai, kura pamazām zaudē cilvēcisko mērogu, saraujot saikni ar realitāti un ieslīgstot “simulakrā”.

Centrālā “steampunk” stratēģija ir glancētās virsmas uzplēšana, lai atsegtu apslēpto, t.i., mehāniku. “Aizdomu filozofi” Zigmunds Freids (Sigmund Freud), Kārlis Markss (Karl Heinrich Marx) un Frīdrihs Nīče (Friedrich Wilhelm Nietzsche) katrs pa savam atsedz apslēpto – (bez)apziņas, civilizācijas kā prakses un domas miesiskuma mehāniku, lai atbrīvotos. Bodrijāra aprakstītajā simulatīvajā disnejlendā, kurā dzīvojam, zem gludās (sic!) virsmas slēpjas mehānika, pie kuras jāatgriežas – atpakaļ pie reālā raupjuma.

Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, filozofs Normunds Kozlovs jau ilgstoši pēta subkultūru fenomenu, t.sk. arī stīmpanku, aplūkojot to kā vienu no jauniešu sociālās identitātes veidiem. Savukārt dizainers Arturs Riņķis ir liels stīmpanka entuziasts un pielieto šī stila elementus savos mākslas objektos. Ar mākslinieku Normunds Kozlovs iepazinies pirms vairākiem gadiem Artura Riņķa izveidotajā Kinētiskās mākslas dārzā “Nekurienes vidū”, kas atrodas Kurzemē, Sabiles apkaimē. Abus vieno nerimstoša interese par stīmpanku un retro-futūristisks pasaules uzskats.

Lekcija, kas 2. martā norisināsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, palīdzēs tuvāk iepazīt stīmpanka filozofiju un faktiskās izpausmes. Analizējot stīmpanku kā alternatīvu cilvēces attīstības virzienu ar izteiktu Viktorijas laikmeta (19. gadsimta otrā puse) stilizāciju, kurā apvienojas dabas parādības, utopiskas idejas un fantāzijas spēles, Normunds Kozlovs piedāvās paskatīties uz Artura Riņķa daiļradi tieši no šī stila pozīcijām, izceļot raksturīgo un oriģinālo. Sarunā, kas norisināsies pasākuma otrajā daļā, klausītāji varēs noskaidrot, kādu potenciālu slēpj stīmpanka estētika un kādas iezīmējas tās evolūcijas tendences 21. gadsimtā.

Lekcija notiek Ivetas Vaivodes un Artura Riņķa izstādes “Ceļojums uz Nekurieni” pasākumu programmas ietvaros.
Ekspozīcija būs skatāma līdz 10. aprīlim.

Uz lekciju Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens!
Dalības maksa: pieaugušiem – 3,50 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

PAR LEKTORIEM
Mg. sc. soc. Normunds Kozlovs (1973) ir filozofs, komunikācijas teorētiķis un pasniedzējs. Absolvējis Latvijas Universitāti: filozofijas bakalurs (1994) un socioloģijas maģistrs (1998). Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Komunikācijas katedras doktorants (2005). Pasniedz komunikāciju teorijas un sociālās transformācijas jautājumus Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas katedrā un Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā “MPLab”.

Normunda Kozlova pētnieciskās intereses aptver komunikācijas teorijas, informācijas sabiedrību, jaunos medijus, kultūras studijas, jaunatnes subkultūras, kontrkultūras ideoloģiju un semiozi. Piealījies zinātniskajās konferencēs un festivālos.

Arturs Riņķis (1942) ir dizainers un mākslinieks, viens no kinētiskās mākslas pionieriem Latvijā. 1974. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina (Rūpnieciskās mākslas) nodaļu. Izstādēs piedalās kopš 1976. gada, tad pat arī kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. 1978. gadā viņš bija viens no trim leģendārās izstādes “Forma. Krāsa. Dinamika” autoriem (kopā ar Valdi Celmu un Anduli Krūmiņu). Tā bija pirmā izstāde PSRS vēsturē, kas pilnībā veltīta kinētiskajai mākslai. 1996. gadā pēc personiskas iniciatīvas izveidojis Kinētiskās mākslas dārzu “Nekurienes vidū” savā lauku īpašumā Talsu novadā.

Artura Riņķa darbus iedvesmo tehnoloģija, utopiskas idejas un daba – debess, zeme, ūdens kustība un gaismas rašanās. Izmantojot komplekso sinestēzijas pieeju, meistars rada neatkārtojamu apbrīnas vērtu poētisko vidi, viegli levitējot starp pragmatisko realitāti un iztēles absolūto brīvību. Mākslinieks ir stīmpanka (zinātniskās fantastikas virziens) entuziasts un pielieto šī stila elementus savos mākslas objektos. Par darbu “Pulsārs Q 19” izstādē “Saules sistēmas perspektīva” (LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS 13.11.2014.–25.01.2015.) un pēdējo divu gadu radošo darbību Mākslas dārzā “Nekurienes vidū” Arturs Riņķis tika izvirzīts 2015. gada Purvīša balvas finālam.