Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:366, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Pasaules pirmizrādi piedzīvos unikāls un vēl nebijis projekts – koru opera "NeoArctic"

Redakcija
Redakcija

Pasaules pirmizrādi piedzīvos unikāls un vēl nebijis projekts – koru opera "NeoArctic"
No kreisās: Kaspars Putniņš, Vali Muhameds Bareks un Kirstena Dēlholma
Foto: Olga Bikova

Kora opera NeoArctic ir rosinoša, poētiska un saviļņojoša muzikāla performance par antropocēnu – jaunu ģeoloģisko laikmetu, kam raksturīga iepriekš nepieredzēta cilvēka ietekme uz Zemes ekosistēmām. Cilvēki ir kļuvuši par „dabas spēku”, kas izraisa straujas, iepriekš nemaz neparedzētas izmaiņas uz to apdzīvotās Zemes.

Performancē NeoArctic uzmanība vērsta uz mūsdienu industriālās civilizācijas drupām un veikumiem. Drupas un iznīcība, jaunas dzīvības formas un jaunas ainavas. Simbiozas attiecības mūsdienu sarežģītības pasaulē. Darīšanas un atdarīšanas uzplūdi, kas paver jaunas iespējas. Distopiskais un utopiskais, kuri saplūst vienā; ir jārod jauns izbrīns par šīs zemes brīnumiem. Operas NeoArctic galvenā tēma ir procesu, struktūru un formas savstarpējā saspēle.

Divpadsmit izcili Latvijas Radio kora dziedātāji redzami un dzirdami uz lielas skatuves. Viņi izdzied, izčukst, izkliedz un izrunā vārdus, veidojot ritmiskas, atkārtojošas, dunošas ainavas. Ritmiska mūzika saplūst ar eksperimentālu elektronisko mūziku. Skaistas melodijas te parādās, te pazūd. Skatuve ir ietīta baltā audumā – audeklā, uz kura atspoguļosies gaismas un krāsas, video un projekcijas. Nemitīgi mainīga ainava. Tērpi un rekvizīti ir materializēta kompozīcijas daļa. Gaisma piepilda telpu ar taustāmu atmosfēru un liegām krāsu ēnām, savukārt salocītais audums veido asas ēnas.

Kora operu NeoArctic veido 12 ainas, paverot skatam skaņu un attēlu ainavu 12 performatīvās dziesmās.

NeoArctic atbalstītāji: Knud Højgaard Foundation, New Carlsberg Foundation, Oticon Foundation, Augustinus Foundation, Ernst B. Sund Foundation, Oda & Hans Svenningsen's Foundation, Politiken-Foundation, Poul Johansen Foundation (1992).

„Hotel Pro Forma” atbalsta Dānijas Mākslas padomes Izpildītājmākslas komiteja.

Ilgums: 1 stunda 20 minūtes

Performances dalībnieki: Latvijas Radio koris; diriģents Kaspars Putniņš

Radošā komanda:
Idejas autors: „Hotel Pro Forma”
Režisore: Kirstena Dēlholma (Kirsten Dehlholm)
Mūzikas autori: Endijs Stots (Andy Stott), Krists Auznieks
Libreta autors: Sjón
Gaismu mākslinieks: Jespers Kongshaugs (Jesper Kongshaug)
Scenogrāfs: Anne Mete Fiskera Langkēra (Anne Mette Fisker Langkjer)
Video mākslinieks, video režisors: Ādams Raids Ankarfelts (Adam Ryde Ankarfeldt)
Video mākslinieks: Andreass Sommers (Andreas Sommer), Mangnus Pinds Bjerre (Magnus Pind Bjerre), Birks Markus Hansens (Birk Marcus Hansen)
Skaņu mākslinieks: Kristians Hvērings (Kristian Hverring)
Kostīmu mākslinieks: Vali Muhameds Bareks (Wali Mohammed Barrech)
Video un objekti: „Atelier Hotel Pro Forma”
Producents: Oskars Plataiskalns
Skatuves menedžments: Lauris Bombers
Video tehniķis: Uģis Ezerietis
Skatuves tehniķis: Ģirts Bite
Producents: „Hotel Pro Forma”, Latvijas Radio koris
Producenta vietniece: Sāra Forda (Sarah Ford) / „Quaternaire”
Koncerttūres menedžments: „Quaternaire”
Latvijas Radio kora direktore: Dace Bula

Hotel Pro Forma – starptautiska performances, instalācijas un skatuves projektu laboratorija. Idejas, perspektīvas un tēmas, kas atklāj visu pasaulē un ar pasauli notiekošo, tiek pārstrādātas konceptuālā, vizuālā un muzikālā mākslas darbā.

Darbos tiek atklātas vizuālās un muzikālās pasaules, kas pēta tādas tēmas kā evolūcija, pasaules kultūra, perspektīvas un vēstures galvenie virzītājspēki šī vārda plašākajā nozīmē.

Katrs projekts ir ciešs dažādu jomu – tēlotājmākslas arhitektūras, mūzikas, kino, literatūras, zinātnes un ciparu tehnoloģijas – speciālistu kopdarbs. Katram iestudējumam īpaši tiek izstrādāta vizuālo efektu, gaismu un skaņas eksperimentālā tehnoloģija, lai skatītāji varētu ieraudzīt, dzirdēt un pārdzīvot projekta tēmu kā pilnīgi jaunu pieredzi.
Kopš 1985. gada kompānija Hotel Pro Forma ir realizējusi vairāk nekā 50 projektus, kas parādīti vairāk nekā 30 valstīs: sākot no izstādēm līdz performancēm un operu iestudējumiem. Hotel Pro Forma ir saņēmusi daudzas prestižas balvas no ievērojamām Dānijas un Eiropas kultūras organizācijām.

Kirstena Dēlholma ir Hotel Pro Forma dibinātāja un mākslinieciskā direktore. No 1977. gada strādājusi skatuves mākslas jomā. Šobrīd viņa pilda Hotel Pro Forma mākslinieciskās direktores pienākumus, kā arī veido operu, teātra un skatuves iestutējumus visā pasaulē. Turklāt Kirstena lasa lekcijas un vada meistardarbnīcas starptautiskā līmenī.

2015. gadā Mākslas padomes Izpildītājmākslas komiteja (ISPA) godalgojusi Kirstenu ar balvu „Par izciliem sasniegumiem”. Prēmija tiek piešķirta par īpašu ieguldījumu izpildītājmākslas attīstībā, izcilu talantu un artistiskumu. Šajā pašā gadā Kirstena saņēmusi ļoti prestižu Dānijas Teātra prēmiju Reumert.

Kirstena Dēlholma un Hotel Pro Forma jau ilgāku laiku sadarbojas ar Kasparu Putniņu un Latvijas Radio kori (www.radiokoris.lv). Laikā no 2007. līdz 2008. gadam viņi rīdziniekiem prezentēja kopīgo projektu „Operācija: Orfejs” (“Operation: Orfeo”) Latvijas Nacionālajā operā. 2011. gadā uz šīs pašas skatuves notika pirmizrāde „Kara daba”’ (“War Sum Up”). Ar šiem abiem iestudējumiem ir apceļota vai visa pasaule. 2014. gadā Latvijas Nacionālajā operā Kirstena Dēlholma iestudējusi Vāgnera operu „Rienci. Triumfs un sakāve” (“Rienzi. Rise and Fall”).

Vali Muhameds Bareks – jauns dāņu dizainers, kas veido ekoloģiskas un tehnoloģiskas lietas. Dzimis horvātu-afgāņu ģimenē, dzīvojis Pakistānā, bet 14 gadu vecumā pārcēlies uz Vāciju. Bareks nekad nav sevi identificējis ar kādu noteiktu kultūru un vēl skolā sapratis, ka mode un māksla ļauj sarunāties ar cilvēkiem visā pasaulē vienā valodā. Dzīvodams Berlīnē un Kopenhāgenā, Vali iestājies Antverpenes Daiļo mākslu karaliskajā akadēmijā, kur mācījies pie Valtēra van Berendoka. Pēc akadēmijas izlaiduma Bareks atgriezās Kopenhāgenā, kur sācis veidot sava apģērba zīmolu, ko pats arī finansē. Barekam ir svarīgi darināt funkcionālas lietas, kas nerada kaitējumu apkārtējai videi. Tāpat viņš iestājas par apģērba apzinātu lietošanu — aicina pievērst lielāku uzmanību lietu unikalitātei un dizainam, meklēt ko īpašu, nevis iepirkt tonnu nevajadzīga apģērba.

Sjón (pilnā vārdā — Sīgurjons Birgirs Sīgurdsons) — islandiešu dzejnieks, rakstnieks, scenārists, aktieris. 2005. gadā apbalvots ar Ziemeļu padomes Literatūras prēmiju par romānu Skugga-Baldur („Zilā lapsa”), taču atpazīstamību pasaulē ieguvis, sacerēdams Bjorkas dziesmu tekstus. Tostarp Sjón ir autors vai līdzautors dziesmu „Isobel”, „Bachelorett, „Jóga” un „Oceania” tekstiem, kas speciāli sarakstītas 2004. gada Vasaras Olimpiskajām spēlēm. 2001. gadā viņš bijis nominēts Oskara prēmijai kopā ar Larsu fon Trīru un Bjorku kā līdzautors dziesmai „I’ve Seen it All” Larsa fon Trīra filmai „Dejotāja tumsā”.