Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:362, Did:0, useCase: 3


Kino, mākslas un mūzikas festivāls „RojaL” sāksies jau ceturtdien

Redakcija
Redakcija

28., 29. un 30.jūlijā piejūras pilsētiņa Roja jau sesto reizi pārvērtīsies par Latvijas kultūras galvaspilsētu – tajā norisināsies kino, mākslas un mūzikas festivāls „RojaL”.

Ar svinīgo atklāšanas pasākumu, ko pavadīs gan „RIX” klavieru kvarteta uzstāšanās, gan šogad pasaules nozīmīgākajā animācijas filmu festivālā godalgotā Indras Sprinģes filma „Awesome Beetle`s Color” – „Joka pēc alfabēts” angliskā versija, kurai arī balsi aizdevis Renārs Kaupers, – Rojas Kultūras centrā pulksten 18:00 šogad sāksies kino, mākslas un mūzikas festivāls „RojaL”. Pulksten 22:00 Strimalā būs skatāmas jaunākās latviešu animācijas filmas pieaugušajiem: vēl viena šī gada Anesī konkursante – Vladimira Leščova filma „Gaidot Jauno gadu”, Kārļa Vītola „Mīnotaurs”, Ginta Zilbaloža „Nedzirdams”, Ivo Brieža „Laiks iet” un Jurģa Krāsona „Kā es atmetu smēķēšanu”. Vakara izskaņā turpat būs skatāma viena no visu laiku slavenākajām dāņu kinolentēm – Oskara nominante „Atmiņas par laulību jeb Dejojošā Rigice” (1989), kuras centrā ir laulāts pāris, kas, no malas skatoties, šķiet pietauvojies miera ostā, taču tā nav. Pulksten 22:15 tiks atklāts Kinokrāns, un tas notiks ar dāņu skandālista Larsa fon Trīra pirms 25 gadiem uzņemto filmu „Eiropa”, kas savulaik saņēma trīs apbalvojumus Kannās.

„RojaL” konkursa pirmā daļa sāksies 22:30 Otrā pusē. Šī gada konkursa programmā par balvām – „Zelta RojaLu”, ko pasniedz žūrija, un „Sudraba RojaLu” – skatītāju simpātiju apliecinājumu, – sacentīsies filmu autori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas un Polijas. Tās uzreiz pēc filmu noskatīšanās analizēs žūrija: kinorežisors Dāvis Sīmanis, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore Sonora Broka un Baltijas Starptautiskā filmu festivāla direktore Berlīnē Matilde Gudruna. Konkursa otrā daļa būs skatāma 29.jūlijā 22:30 arī Otrā pusē.

29.jūlija rīts sāksies ar dāņu pilnmetrāžas animācijas filmu bērniem „Lielais lācis”, ko izrādīs Rojas Kultūras centrā un kas savulaik nominēta Anesī kā labākā animācijas pilnmetrāžas filma. Pulksten 12:00 – filma pusaudžiem „Karla un Jonass”, kas ir jau trešā filma no režisores Šarlotes Bostupas „Karlas” filmu sērijas. Pulksten 15:00 Rojas pilsētvidē atklās Pētera Sidara personālizstādi „Jūra”. Kā saka autors: „Jūra mani iedvesmoja pirmajiem radošajiem darbiem glezniecībā un citos dažādos materiālos. Jūra ir mans skatupunkts, un es vienmēr esmu priecīgs to redzēt. Un, kad satiekos ar jūru, man ir klusums domāšanai.”

Rojas Kultūras centrā pulksten 18:00 demonstrēs 1971.gadā Ērika Lāča Rīgas Kinostudijā uzņemto mākslas filmu „Meldru mežs” ar Uldi Pūcīti, Ausmu Kantāni, Eduardu Pāvulu, Līgu Liepiņu un Kārli Sebri galvenajās lomās. Pulksten 20:00 Rojas Kultūras centrā notiks koncerts „Skarbais. Dievišķais. Rahmaņinovs. Prelūdijas” (pie klavierēm – Juris Žvikovs, gaismas un videoprojekcijas – Roberts Rubīns).

Strimalā kino seanss sāksies pulksten 22:00 – festivāla „2 Annas” 2015.gada apbalvoto filmu izlase, kas atklāj jaunākās estētiskās tendences un naratīvās struktūras īsfilmu pasaulē un kurā iekļautās filmas pārstāv Baltijas un Ziemeļu valstis, Nīderlandi, Poliju un Krieviju. Latviju pārstāv Edmunda Jansona animācijas filma „Roņu sala”, kas arī bija iekļauta Anesī konkursa skatē. Bet Kinokrānā kinovakars sāksies 22:15 ar Renāra Vimbas debijas filmu „Es esmu šeit”, kas šogad Berlīnes kino festivālā saņēma Kristāla lāci, un vakaru noslēgs viena no visu laiku slavenākajām dāņu kinofilmām – pēc Karenas Bliksenas stāsta motīviem uzņemtā filma „Babetes svētki”, kas ieviesa izmaiņas dažu slavenu restorānu ēdienkartēs un bija pirmā dāņu filma, kas kā labākā ārzemju lente saņēma Oskaru.

Arī 30.jūlija rīts sāksies ar filmām pašiem mazākajiem skatītājiem. Dāņu animācijas filma „Degunradzis Otto” apbalvota viena no pasaules nozīmīgākajiem bērnu filmu festivāliem, kas notiek Čikāgā, un seansa sākums – pulksten 10:00 Rojas Kultūras centrā. Pulksten 12:00 – studijas „Atom Art” lielās veiksmes stāsts – seriāla „Lupatiņi” sērijas, ko iemīļojuši kā mazi, tā lieli, un jau pulksten 13:00 turpat notiks animatores Ilzes Ruskas vadītā animācijas meistardarbnīca.

Pulksten 14:00 atklās igauņu keramiķu Urmasa Pukhana un Lauri Kiluska izstādi „Savibraator”, kas ir māla, video un skaņas apvienojums, bet pulksten 15:00 Rojas Kultūras centrā būs iespējams novērtēt Eiropas Kino akadēmijas nominēto īsfilmu programmu. Sestdienas pievakarē – pulksten 18:00 Rojas Kultūras centrā – norisināsies noslēguma ceremonija, un šī gada „RojaL” savu programmu noslēgs ar kino seansu pludmalē. Pirms tā, saulei rietot, ar soloprogrammu „Klusuma skaņas” uzstāsies pasaulslavenā latviešu koklētāja Laima Jansone, un vakaru noslēgs dāņu komēdiju „Olsena banda saniknojas”, kas tapusi pirms 40 gadiem un ne vienam vien raisa nostalģiskas atmiņas.

PROGRAMMA:

28.jūlijs
18:00 Rojas Kultūras centrs
RojaL 2016 atklāšanas pasākums
Tiks demonstrēta Indras Sproģes animācijas filma „Awesome Beetle’s Colors”, kas ir latviskā hita „Joka pēc alfabēts” angļu versija un kurā arī savu balsi aizlienējis Renārs Kaupers. Filma šogad saņēma žūrijas balvu pasaulē nozīmīgākajā animācijas filmu festivālā Anesī, Francijā. Uzstāsies RIX kvartets.

22:00 Strimala
Jaunākās latviešu animācijas filmas pieaugušajiem: „Kā es atmetu smēķēšanu” (režisors Jurģis Krāsons), „Gaidot Jauno gadu” (Vladimirs Leščovs), „Mīnotaurs” (Kārlis Vītols), „Nedzirdams” (Gints Zilbalodis) un „Laiks iet” (Ivo Briedis).

Kā es atmetu smēķēšanu (2016, Jurģis Krāsons, Krasivo Limited, 11’)
Šīs filmas beigās tiks atmesta smēķēšana. Bet filmas sākumā viena skandināviete gandrīz nomira, jo Galvenais varonis lidostā aizsmēķēja cigareti.
Gaidot Jauno gadu (2016, Vladimirs Leščovs, Lunohod, 8’15’’)
Vientuļas sētnieces vēstule nezināmajam, rakstīta Jaunā gada pirmajā dienā. Gads, kas tiek pavadīts, vērojot gadalaikus un sapņojot par Jaungada brīnumu. Filma bija iekļauta pasaules nozīmīgākā animācijas filmu festivāla Anesī, Francijā, oficiālajā konkursa programmā.
Mīnotaurs (2016, Kārlis Vītols, Air Productions, 8’30’’)
Kamēr tētis ir darbā, mazais Mīnotaurs meklē rotaļu biedrus. Nebeidzamā labirintā viņš satiek mitoloģiskus tēlus, kas aizņemti ar savām ambīcijām.
Nedzirdams (2015, Gints Zilbalodis, Bilibaba, 7’19’’)
Divdimensiju datoranimācijas filma stāsta par trompetistu, kurš, reiz kļuvis kurls, nespēj samierināties ar jauno dzīvi. Režisors komentē: „Idejas pamatā ir cilvēkā neapspiežamā vēlme pēc pašizpausmes. Vēlos runāt par grūtībām, ko piedzīvo radoša personība, bet domāju, ka filma uzrunās jebkuru, kurš kaut reizi nav bijis pārliecināts par sevi.”
Laiks iet (2015, Ivo Briedis, Atom Art, 6`)
„Laiks iet” ir rakstīts uz zīmītes, ko vējš pielipina pie loga rūts. Šie vārdi pamudina vientuļo vīru iziet pilsētā, taču ir kāds, kas neļauj viņam pamest istabu. Filma ir par laiku, kuru apstādināt nav iespējams, bet kurš var apturēt mūs. Vai tomēr nevar… Galvenā varoņa tēlu no sudraba, mamuta ilkņa, zelta zoba un kristāla acīm veidojis rotu mākslinieks Valdis Brože, kurš par savu darbu saņēma Latvijas nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” kā labākais animācijas filmas mākslinieks.

„Atmiņas par laulību / Dejojošā Rigice”
Waltzing Regitze/ Dansen med Regitze
1989., Dānija
Režisors: Kaspars Rostrups
Galvenajās lomās: Gita Norbija, Frits Helmuts, Henings Moricens

Lēnprātīgais Karls un paštaisnā Regice ir laulāts pāris. No malas šķiet, ka abi rāmi pietauvojušies savā miera ostā. Tomēr Karls nojauš, ka viņi atrodas kāda liktenīga pavērsiena priekšā. Viņš gremdējas abu kopīgajās atmiņās, sākot ar pirmo tikšanās reizi nacistu okupētajā Dānijā. Ko Regice nozīmē Karlam un vai viņš ir gatavs viņu zaudēt?
Strādnieku šķiras pāris savā dzīves stāstā iemieso vislabākās dāņu klasiskās komēdijas tradīcijas – tā ir vienas laulības anatomija ar sentimentāla humora piegaršu, ko kinematogrāfiskā formā novērtēja jomas profesionāļi. Filma bija nominēta Oskaram kā labākā ārzemju filma, triumfēja dāņu galvenās kino balvas (Bodil Awards) pasniegšanas ceremonijā, saņemot piecas balvas (kā labākā filma, labākie aktieri un labākie otrā plāna aktieri), šī filma saņēmusi balvas Lībekas un Monreālas kino festivālos.

22:15 Kinokrāns
Savējie sapratīs. Sešdesmitie.sākums
2015., Latvija
Režisori: Mareks Bērents, Kristiāns Luhaers, Igors Linga
Rokfilmu triloģijas „Savējie sapratīs” pirmā filma
Trīs dokumentālās filmas "Sešdesmitie. Sākums", "Septiņdesmitie. Spožums un posts" un "Astoņdesmitie. Jauna ēra" stāsta par 60.-80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas spītējot cenzūrai un aizliegumiem atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības.
Galvenais iemesls, kāpēc vispār vēl ir vērts runāt par tā laika rokmūziku – tā bija patiesi laba, profesionāla, izsāpēta, ne tā, kā tagad, kad dziedāt var visu. Cenzūra rūdīja mūziķus, padarot mūziku pārdomātāku, radošāku, spēcīgāku. Programmas tika rūpīgi slīpētas un mēģinājumi notika regulāri. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatam pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība.
Padomju Savienība ilgu laiku centās apkarot rokmūziku kā „pūstošā kapitālisma degradācijas augli un imperiālistu radītu ieroci, lai diskreditētu Padomju valsts sabiedrisko iekārtu". Neskatoties uz to roks „izsita caurumu dzelzs priekškarā" un iekaroja padomijas jauniešu sirdis un prātus. Apbrīnojamā tā laika rokmūzikas spēja uzrunāt savu auditoriju „caur puķēm", iekodējot protestu pret pastāvošo kārtību dziesmu tekstos, kas ārēji šķita nevainīgi, ļāva tai izspraukties cauri cenzūras sietam. Tieši rokmūziķi veicināja nacionālās pašapziņas atdzimšanu un vienotības garu.

Eiropa
Europa
1991., Dānija, Zviedrija, Šveice, Spānija, Francija, Vācija
Režisors: Larss fon Trīrs
Galvenajās lomās: Žans-Marks Bars, Barbara Sukova, Udo Kīrs, Edijs Kostantīns, Makss fon Sidovs, Ernsts-Hugo Jāregards

Larsa fon Trīra trešā pilnmetrāžas filma, kas ir noslēdzošā daļa viņa triloģijai „Eiropa” un veidota pēc Franča Kafkas darba „Amerika” motīviem.
Saukta par visambiciozāko dāņu kino darbu, kāds jebkad ir radīts, „Eiropa” vēsta par Vāciju tūdaļ pēc Otrā pasaules kara beigām. Tās galvenais varonis ir kāds amerikāņu strādnieks, kurš – tikko sācis strādāt dzelzceļā – tiek nekavējoties ierauts kaislību un konspirācijas pilnā juceklī. Filmas melnbalto stāstījumu pavada lietus, nakts un migla, kas nemitīgi grauž jaunā strādnieka ideālistisko noskaņojumu Vecajā Eiropā.
Halucinogēns skatījums uz Vāciju „nulles gadā” ir dāņu kino virtuoza Larsa fon Trīra studiju diplomdarbs, kurš nekavējoties iekaroja skatītāju, kritiķu un festivālu žūriju prātus. „Eiropa” ieguva trīs apbalvojumus Kannu kino festivālā (par māksliniecisko ieguldījumu un tehnisko izpildījumu, kā arī žūrijas specbalvu), tā bija nominēta Eiropas kino balvai.

22:30 Otra puse – Konkurss. 1.daļa

29.jūlijs

10:00 Rojas Kultūras centrs
Lielais lācis

The Great Bear/Den kæmpestore bjørn
Dānija, 2011.
Režisors: Esbens Tofts Jakobsens

Džonatans un viņa mazā māšele Sofija ir devušies pavadīt brīvdienas sava vectēva meža būdiņā. Džonatans par visām varītēm cenšas tikt vaļā no māsas, bet, kad beidzot tas veiksmīgi izdodas, izrādās, ka tas nav gluži tādā veidā, kā viņš to bija iedomājies.
Sofiju ir nolaupījis milzīgs lācis, un tagad Džonatanam ne vien māsa ir jāatrod, bet arī jāizdomā, kā abiem sveikiem un veseliem nokļūt līdz mājām. Notikumu gaitu vēl vairāk sarežģī mednieka parādīšanas, kas mēģina ar lāci sadalīt varu mežā. Bet, lai Džonatans un Sofija varētu izglābties gan paši, gan nosargāt mežu un arī lāci no slikta gala, viņiem vispirms jānokārto brāļa un māsas attiecības.
E. T. Jakobsens ir plaši pazīstams un atzīts dāņu animators, viņa filmām piemīt izklaidējošs, bet vienlīdz sociāli atbildīgs un humāns raksturs, kā arī mīļa estētika. To novērtējuši arī kino festivālu organizatori un skatītāji – „Lielo lāci” nominēja pasaules nozīmīgākā animācijas filmu festivāla Anesī (Francija) galvenajai balvai.

12:00 Rojas Kultūras centrs
Karla un Jonass

Karla and Jonas / Karla og Jonas
Dānija, 2010
Režisore: Šarlote Saksa Bostrupa

Trešā filma no režisores Šarlotes Saksas Bostupas „Karlas” filmu sērijas. Nu jau Karlai ir 13 gadi, un viņas uzmanību tagad saista draugs – bārenis Jonass, kuram nav ģimenes. Iedvesmojušies no TV pārraides „Bezvēsts pazudušie”, abi dodas aizraujošā un arī bīstamā ceļojumā uz lielpilsētu, kur cer atrast Jonasa bioloģisko māti.
Aizkustinošs kinodarbs par pusaudžu iekšējo pasauli. Karla un Jonas dodas ceļojumā uz otru Dānijas malu, kurā abi iepazīs sevi, viens otru un pasauli.

15:00 Rojas pilsētvide
Pētera Sidara personālizstādes „Jūra” atklāšana

Trīsdimensiju gleznas „Jūra” koncepcija.
„Esmu dzimis un uzaudzis jūras pilsētā Liepājā. Šajā pilsētā uzsāku savas mākslinieka gaitas. Jūra mani iedvesmoja pirmajiem radošajiem darbiem glezniecībā un citos dažādos materiālos. Jūra ir mans skatupunkts, un es vienmēr esmu priecīgs to redzēt. Eju pa ielu un redzu jūru. Un, kad satiekos ar jūru, man ir klusums domāšanai.
Vienmēr mani ir interesējusi dažādu it kā nesavienojamu lietu sintēze, spēja ieraudzīt jaunas dimensijas dažādos ikdienas materiālos. Tā ir sava veida meditācija ar dabā sastapto un tām iztēles kaislībām, kas rosās manā, mākslinieka, prātā, kurā dominējošas ir emocijas un jūtas, nevis matemātisks aprēķins. Man būtisks ir pats radošais process, pasaules izzināšana, tās mikro un makro kosmosa izpēte. Manā dzīvē svarīgas ir emocijas, to brīvs uzplaiksnījums, iztēles spējas, kas ir iekodētas katrā cilvēkā, bet kuras nemitīgi ir jātrenē, nevis jānotrulina. Šai kustībai nekad nav gala, tā vienmēr paredz tālākas attīstības iespējas. Māksla ir mans dzīvesveids un mana vienīgā patiesā kaislība.
Šobrīd vairāk esmu pievērsies glezniecībai, tai skaitā trīsdimensiju glezniecībai telpā un instalācijām, no kurām vairāki darbi veltīti jūras tēmai. Rojas mākslas festivālā „RojaL” piedalīšos ar savu jauno trīsdimensiju gleznu „Jūra”. Trīsdimensiju glezna ieņem īpašu savu stāvokli telpā, jo tā ir apskatāma telpā no vairākiem skatu punktiem, tādējādi izveidojot tveramās kustības meditāciju.”

18:00 Rojas Kultūras centrs?
Meldru mežs

Rīgas Kinostudija, 1971.
Režisors: Ēriks Lācis
Scenārija autors: Egons Līvs
Lomās: Uldis Pūcītis, Ausma Kantāne, Eduards Pāvuls, Līga Liepiņa, Kārlis Sebris, Helēna Romanova, Olga Dreģe, Mairita Krūmiņa, Edgars Liepiņš, Uldis Dumpis, Antra Liedskalniņa, Egons Maisaks, Artūrs Kalējs, Osvalds Bērziņš, Arnolds Kalniņš, Uldis Lieldidžs, Arturs Bērziņš

Zvejnieks Steps izrādās vienīgais, kurš izglābies no grimstoša zvejas tralera, un Stepu vajā sajūta, ka visi klusējot vaino viņu darbabiedru nāvē. Turklāt pārdzīvotā traģēdija radījusi viņā bailes no jūras. Neviens viņam neizrāda ne līdzjūtību, ne atbalstu, sieva Ērika pat pamet Stepu sašutumā par to, ka viņš vairs neiet jūrā un tādējādi rada iemeslu nicīgām tenkām. Steps pamet dzimto zvejniekciemu un dodas uz pilsētu. Morālu atbalstu viņam sniedz vienīgi Urzula, viena bojāgājušā zvejnieka māsa, - tikai viņa nojauš Stepa mokošo pārdzīvojumu patiesos motīvus.

20:00 Rojas Kultūras centrs
Koncerts „Skarbais. Dievišķais. Rahmaņinovs. Prelūdijas”. Pie klavierēm – Juris Žvikovs, gaismas un videoprojekcijas – Roberts Rubīns.

Juris Žvikovs un Roberts Rubīns kopīgi iestudējuši jau vairākas spilgtas koncertizrādes, tostarp „Pianista darbistabā”, „Lielo komponistu mazie grēciņi”, „Džons Keidžs un videomāksla”. „Latvju pelēkais”, „spāņu sarkanais”, „franču smalkais”... Šādus raksturojumus var atrast daudziem mūzikas stiliem, virzieniem, ģeogrāfiskiem reģioniem. Rahmaņinovam – „krievu drūmais”, „skarbais”, bet noteikti „dievišķais”. Viņa prelūdijas tam ir izcils paraugs – dabas, sadzīves, reliģisku un personisku pārdzīvojumu tēlojumi lakoniskās, dzīves skarbuma ietekmētās un dievišķa talanta radītās miniatūrās.

22:00 Strimala
„2 Annas” programma – 2015.gada apbalvoto filmu izlase

Programma atklāj jaunākās estētiskās tendences un naratīvās struktūras īsfilmu pasaulē, un tajā ir gan animācijas, gan dokumentālās, gan spēlfilmas no Baltijas un Ziemeļu valstīm, Nīderlandes, Polijas un Krievijas. Pagājušajam festivālam tika iesūtīts gandrīz 1300 īsfilmu, no kurām tika atlasītas vien 60, ko vērtēja starptautiska žūrija. Septiņas godalgotās īsfilmas izrāda „RojaL”, savukārt „2Annas” savu skatītāju Rīgā gaida no 27.septembrim līdz 2.oktobrim.

Jā, mēs mīlam / Yes, We Love, Norvēģija, 2015., režisors Halvars Vico
Šīs īsmetrāžas aktierfilmas centrā ir stāsts par Norvēģiju, kuru pārstāv četras paaudzes, katra ar savu krīzi Norvēģijas Konstitūcijas dienā. Filma saņēmusi balvu Kannu kino festivāla Starptautisko īsfilmu konkursā.
Nīlzirgi / Hipopotamy, Polija, 2014., režisors Pjorts Dumala
Animācijas filma. Vairākas kailas sievietes un bērni peldas upē, un viņus slepus novēro vīriešu grupa. Kādā brīdī viņi nolemj peldētājiem pietuvoties, un tas notiek agresīvi – kā šķietami imitējot nīlzirgu uzvedību.
Kuģa bojāeja / Shipwreck, Nīderlande, 2014., režisors Morgans Knibe
2013. gada 3. oktobrī kuģis, uz kura klāja atradās 500 bēgļi no Eritrejas, nogrima netālu no itāļu Lampedūzas salas. Noslīka vairāk nekā 360 cilvēku. Abrāms, viens no izdzīvojušajiem, iet cauri bojāgājušo kuģu kapsētai un skaidri atceras šo drausmīgo notikumu. Tajā pašā laikā ostā sākas haoss, kamēr simtiem zārku tiek iekrauti militārajā kuģī.
Zemapziņas nams / Alateadvuse maja, Igaunija, 2015., režisors Prīts Tenders
Animācijas filma, kas veidota, ilgtermiņā pētot skursteņslauķu sapņus. Visbiežāk nosapņotie sapņi tika izvēlēti no pieejamā materiāla, un uz šo attēlu pamata tika rakstīts scenārijs. Statistiski apstiprināts, ka šī filma ataino vienu no sapņiem, ko skursteņslauķi visbiežāk nosapņo.
Mana mūža zivs / Mano gyvenimo žuvis, Lietuva, 2014., režisors Juliuss Sičiūnas
Reiz sensenos laikos nekurienes vidū atradās ferma. Tur dzīvoja pāris cienījamā vecumā. Pirms daudziem, daudziem gadiem viņi viens otru patiešām mīlēja, bet tagad viņu dzīve ir viena vienīgā rutīna. Šis stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem.
Varja, Krievija, 2014., režisore Aļona Poluņina
Režisore sastop Varju, parastu matemātiskas skolotāju Maskavā ar čirkainiem pelēkiem matiem, naivām acīm, sandalēm kājās, polietilēna maisiņiem un piezīmju grāmatiņu. Varja ir dīvaina, bet tajā pašā laikā varone: viņa rūpīgi izskata savus kontaktus valstī, kuru pašas valsts vienas nakts laikā pasludināja par ienaidnieci.
Roņu sala, Latvija, 2014., režisors Edmuns Jansons
Pelēkas jūras vidū ir pelēka Roņu sala. Uz pelēkās salas savu pelēko dzīvi dzīvo pelēki mednieki. Viss šeit ir vienkāršs un skarbs. Roņi un mednieki sadzīvo brutālā līdzsvarā. Kādu dienu uz salas ierodas fotogrāfs dokumentēt šo vidi. Viņam tas izrādās nāvīgi sarežģīti. Filma bija iekļauta pasaulē nozīmīgākā animācijas filmu festivāla Anesī, Francijā, konkursā.

22:15 Kinokrāns

Es esmu šeit
2016., Latvija
Režisors: Renārs Vimba
Lomās: Elīna Vaska, Andžejs Jānis Lilientāls, Edgars Sāmītis, Zane Jančevska, Ruta Birgere, Jānis Kirmuška, Rēzija Kalniņa.

Raja (17) un viņas brālis Robi (12) ir spiesti dzīvot kopā ar vecmammu Olgu, jo viņu tēvs miris un māte aizbraukusi meklēt darbu Anglijā. Pretēji bērnu gribai, vecmamma vēlas pārdot lauku īpašumus, kas piederējuši viņu tēvam, bet situācija mainās pēc Olgas nejaušās nāves. Rajai un Robim ir jāizvēlas – vai ziņot par viņas nāvi un nokļūt bērnu namā, vai noslēpt šo faktu un cīnīties par savām dzimtajām mājām un ģimeni. Raja kļūst par ģimenes apgādātāju un reizē piedzīvo savu pirmo mīlestību.
Režisora Renāra Vimbas debija pilnmetrāžas kino saņēma Kristāla lāci Berlīnes kino festivālā.

Babetes svētki
Babette’s Feast/ Babettes gæstebud
1987., Dānija
Režisors: Gabriels Aksels
Galvenajā lomā – Stefane Odrāna

Filma veidota pēc pasaulslavenās dāņu rakstnieces Karenas Bliksenas īsā stāsta motīviem, kas vēsta par māsām Martini un Filipu – dievbijīgām kristietēm, kuras mājo nelielā ciematā 19. gadsimta Dānijā. Reiz viņas bijušas divas jaunas un skaistas meitenes, taču stingrais tēvs, kristīgās sektas līderis, nenogurstoši atraidījis viņu pielūdzējus. Kādudien uz mājas sliekšņa parādās Babete ar ieteikuma vēstuli un lūgumu māsām pieņemt viņu savā saimniecībā.
Gabriels Aksels dāņu kino vēsturē ierakstīts kā vienīgais dāņu režisors ar franču saknēm. Tieši ar šo ir nozīmīgi viņa „Babetes svētki”, kas ilustrē sadursmi starp gallisko un skandināvu kultūru un kas 1988. gadā ieguva Oskaru kā labākā ārzemju filma – Dānijas pirmo Oskaru šajā kategorijā. Turklāt „Babetes svētki” tika izrādīti arī Kannu kinofestivālā – tieši tur notika filmas pirmizrāde.

22:30 Otra puse – Konkurss. 2.daļa

30.jūlijs

10:00 Rojas Kultūras centrs
Degunradzis Otto

Otto the Rhino/ Otto er et næsehorn/
Dānija, 2013
Režisors: Kenets Kaincs

Topers un Vigo ir labākie draugi un mitinās vienā mājā, kuras apakšstāvā Vigo tēvam pieder nelies krodziņš. Vigo savas dienas vada abu vecāku gādībā, taču Topers lielākoties mitinās kopā ar mammu, jo viņa tētis ir jūrnieks un reti kad ir mājās. Topers ļoti ilgojās pēc tēva. Un Topers ir slepus iemīlējies meitenē Sillē.
Reiz kādā dienā, Topers atrod zīmuli, ar kuru uz sienas uzraksta „Es mīlu Silli”, bet tad attopas, ka Sille ir viņam aiz muguras un Toperam nākas slēpt uzrakstīto, lai Sille to nepamanītu, taču... Tavu brīnumu – kad Sille tomēr piespiež Toperam parādīt rakstīto, tas ir pazudis! Un Toperam šķiet, ka noslēpums meklējams zīmulī – tas noteikti ir burvju zīmulis! Lai to pārbaudītu, abi zēni Topera istabā uz sienas uzzīmē degunradzi. Lai nu kā, taču degunradzis nekur nepazūd, bet gan.... atdzīvojas! Puiši to nosauc par Otto, taču paturēt, turklāt vēl noslēpumā, tādu degunradzi mājas augšējā stāvā nebūt nav viegls darbiņš, nemaz nerunājot par tā barošanu. Tas noved pie daudz un dažādiem aizraujošiem un amizantiem notikumiem.
Pieaugušo žūrijas balvu filma „Degunradzis Otto” saņēma vienā no nozīmīgākajiem bērnu filmu festivāliem, kas norisinās Čikāgā.

12:00 Rojas Kultūras centrs
Lupatiņi

13:00 Rojas Kultūras centrs
Ilzes Ruskas animācijas meistardarbnīca.

14:00 Rojas pilsētvide
Urmasa Pukhana un Lauri Kiluska izstāde „Savibraator”

1967.gadā dzimušais Urmass Puhkans studējis Tallinas Mākslas universitātē, jau tad par savu jomu izvēloties keramiku. Kopš 1988.gadā viņš ir piedalījies daudzās izstādēs Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Zviedrijā. Profesors Puhkans ir keramikas nodaļas vadītājs Igaunijas Mākslas akadēmijā, un viņa jaunākā izstāde „Savibraator” ir māla, video un skaņas apvienojums. Šī audiovizuālās improvizācijas laikā mūzika tiek vizualizēta mālā, un māls kustas dažādos ritmos, bet keramiķis met mālu uz podnieka ripas. Tas ir nofilmēts un nu tiek projicēts uz sienas.

15:00 Rojas Kultūras centrs
Eiropas Kino akadēmijas filmu programma

18:00 Rojas Kultūras centrs
Noslēguma ceremonija

22:00 Lielais ekrāns pludmalē – brīvdabas seanss

Koklētājas Laimas Jansones koncerts – soloprogramma „Klusuma skaņas”.
Kopš 2011.gada koklētāja Laima Jansone spēlējusi lielākajās Latvijas koncertzālēs (Lielā ģilde, Gors, Doma Baznīca, Latvijas Nacionālās bibliotēkas ziedoņa zāle), kā arī uzstājusies ārzemēs (Itālija, Beļģija, Vācija, Austrija, Skandināvija, Japāna, Austrālija uc.). Sens latviešu instruments atdzīvojas mūsdienīgas, enerģijas pārpilnas, jaunas meitenes rokās. Klusas gaidas un eksplozīvas stihijas mūzikā un vidē. “Var jau teikt, ka kokle – pēdējā laikā pateicoties jaunās, talantīgās koklētājas Laimas Jansones spilgtajam fenomenam – tagad ir modē un citi mūziķi to steidz izmantot. Un labi, ka izmanto, jo rezultāts ir ļoti rosinoša un aizraujoša pasauļu satikšanās,” tā Inese Lūsiņa laikrakstam Diena. Pieminētā fenomena rezultātā Laima veido sadarbības ar visplašāko muzikālo skanējumu diapazonu.
Jansone spēlējusi kopā ar simfonisko orķestri Sinfonietta Riga, Latvijas Radio kori, kā arī M. Briežkalna izveidotajā Laimas Jansones trio “Zarbugans” Baltijas lielākā džeza festivāla “Rīgas Ritmi” ietvaros, 2011.gadā uzaicināta uzstāties uz pasaules lielākās mūzikas izstādes WOMEX galvenās skatuves. Pēdējo gadu projektu ietvaros minama uzstāšanās ar Maestro Raimondu Paulu koncertā “Dzimuši Rīgā”, ieraksts ar Renāru Kauperu un veiksmīga skatuviskā sadarbība ar grupu "Astro'n'out", kā arī uzstāšanās ar Fēru salu dziedātāju Eivøra.

Olsena banda saniknojas
The Olsen Gand Sees Red / Olsen-banden ser rødt
1976., Dānija
Režisors: Ēriks Balings
Galvenajās lomās: Ove Sprogē, Mortens Grunvalds, Pols Bundgords, Kirstena Valtera

Egons Olsens kārtējo reizi iznāk brīvībā no cietuma, un viņu sagaida biedri Kelds un Benijs. Banda dodas uz mājām pie Kelda un Ivonnes, bet Ivonne nav sajūsmā par Egonu, kurš regulāri tiek apcietināts. Banda jau atkal kaļ plānus nākamajai operācijai – nozagt pusotru miljona vērtu Ķīnas vāzi, ko vēlāk pārdot holandiešu uzpircējam.
Šī ir astotā filma stāstā par Egona Olsena sīknoziedznieku bandu, kuri atkal un atkal radoši mēģina izdomāt veidus, kā nozagt miljonus.