Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:362, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

LNMM galvenajā ēkā būs skatāma sestā Purvīša balvas izstāde

Redakcija
Redakcija

No 2019. gada 23. marta līdz 9. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma SESTĀ Purvīša balvas izstāde. Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, instalāciju, foto- un videomākslas kopums, ko radījuši sestajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2017. un 2018. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi – Ēriks Apaļais, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Gints Gabrāns, Romāns Korovins, Paulis Liepa, Rasa un Raitis Šmiti, tekstu grupa “Orbīta”. Kopumā Purvīša balvas 2019 fināla atlasei tika nominēti 20 mākslinieki / mākslinieku grupas, kuru radošais veikums atzīts kā nozīmīgs notikums Latvijas vizuālās mākslas ainā laikposmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2018. gada 31. decembrim. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

PURVĪŠA BALVAS 2019 KANDIDĀTI

ĒRIKS APAĻAIS balvai nominēts par gleznu sēriju “Zemes dienasgrāmatas” (“Diaries from Earth”, 2014–2018) Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Ērika Apaļā gleznu gadījumā var runāt par kādu ritualizētu apsēstību. Gadu gaitā atkārtoti atstrādātie simboliskie elementi – bezmiesiski sniegavīri kā pazaudējušies putni, levitējošas grāmatas, mistiski zaru raksti vai citas zīmes – ienirst audekla melnā laukuma bezgalībā. Autora ekspozīcija Sporta ielā 2 uzjundī pārdzīvojumus un verbāli neizskaidrojamas atsauces uz mūsu kolektīvo pagātni vai varbūt nākotni. Piekrītu mākslas kritiķa Viļņa Vēja atziņai – “no šodienas pozīcijām, kad jauns mērķis nav izdomāts un apšaubīta pati progresa ideja un labākas nākotnes iespējamība, Apaļā rokdarbi izskatās kā rituāla taustīšanās pēc jauna mīta”,” stāsta mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.

IEVA EPNERE balvai nominēta par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.).
Nominācijas pamatojums: “Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē. Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojās daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj “pacelt augstākā līmenī”, nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs “Potom” (tulk. no krievu valodas – “vēlāk”), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu,” ekspertu izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

“Izstādē saliedēti dažādi mākslas veidi – gobelēns, instalācija, video darbs, fotogrāfijas, dokumentālais kino –, lai pēc iespējas visaptveroši, emocionāli un reizē objektīvi izteiktu cilvēku pieredzi, dzīvojot PSRS armijas īpaši norobežotajā Kurzemes jūrmalas militārajā teritorijā. Dokumentālajās intervijās caur galveno varoņu stāstiem izskan miera izlīgums ar pagātni. Savukārt video darba “Potom” samākslotība un atsvešinātība sasaucas ar palikušo armijas cilvēku situāciju Latvijā, kad iepriekšējā režīma atstātā telpa tiek apdzīvota pēc vecajiem principiem, un reti kurš spēj atrast tai jaunu nozīmi un pielietojumu, ieslogot palicējus citādībā,” papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.

KRISTAPS EPNERS balvai nominēts par darbu “Forget Me Not” Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalža Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo mūsu izpratni par šī reģiona kultūrvēsturisko nozīmi. Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību kā peldēšana laivā vienatnē ezerā. Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece Sniedze Kāle.

GINTS GABRĀNS balvai nominēts par papildinātās realitātes projekta SAN aktivitātēm 2017. un 2018. gadā.
Nominācijas pamatojums: “Ginta Gabrāna atpazīstamības zīme ir ilgstoša un konsekventa interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbībām. Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt apkārtējo pasauli virtuāli, atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks – perfekta vizualizācija ar fantastiskiem 3D objektiem – skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē,” uzskata mākslas zinātniece Inese Riņķe.

“It kā nākotnes tehnoloģijām vajadzētu piedāvāt labāku dzīvi rītdienā, bet tā vietā varam pārvaldīt vēl vienu rīku, kas palīdz aizbēgt virtuālajā izplatījumā. Šodien mēs skatāmies telefonā, lai ieraudzītu (nofotografētu / iemūžinātu) to, kur atrodamies, bet rīt ekrāns būs nepieciešams, lai, pārvietojoties kādā nepatīkamā zonā, neredzētu cilvēku graujošo ietekmi,” piebilst Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.

ROMĀNS KOROVINS balvai nominēts par personālizstādi “Meistara Vu un Meistara Lī satori” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ARSENĀLS Radošajā darbnīcā (23.03.–13.05.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Atbruņojoši fascinējoša ir Romāna Korovina maģiskā reālisma garā izstāstītā sāga par meistara Vu un meistara Lī ceļu uz satori sasniegšanu. Aiz šķietami ironiskā viegluma un rotaļības vairoga slēpjas daudzas dziļas patiesības: par Rietumu un Austrumu kultūru tikšanos vai nesatikšanos, par cilvēka mūžseno tieksmi sasniegt transcendenci un garīgumu par spīti prozaiskai ikdienas rutīnai, par iespējamo vai neiespējamo meditāciju utt.,” ekspertu izvēli skaidro LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

“Asprātība pelēko ikdienu pārvērš par absurda teātri. Te vienmulībai tiek iepūsta dvēsele, un “nekas” pārveidots par antropomorfiem piedzīvojumiem, kuros, kā runā, var izsekot arī garīgās atklāsmes ceļu. Intriģējošie, humora piesātināti pavērsieni vērojami ne vien darbu saturā, bet arī izstādes iekārtojumā,” papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja, mākslas zinātniece Sniedze Kāle.

PAULIS LIEPA balvai nominēts par izstādi “Daiļo mākslu kabinets” Mūkusalas Mākslas salonā (23.03.–06.05.2017.).
Nominācijas pamatojums: “Pārliecinoša, radoša un tehniska manifestācija vienā no sarežģītākajiem mākslas izteiksmes līdzekļiem – grafikā. Papīru haotiskie klājumi, nopleķotie foni un faktūru nenoteiktība mijiedarbē ar organizētu cilvēku izdomātu kontroles sistēmu: shēmām, grafikiem un šķērsgriezumiem veido blīvas zonas iztēlei, kuras pats autors sauc par “patiesības meklējumiem”. Šajā Pauļa Liepas personālizstādē sietspiedes kolāžas iegūst jaunu, semantiski pamatotu sadarbības partneri – mākslas darba rāmi. Tie veido īpašu skatuvi viņa kompozīcijām, ironiski sasaucoties ar izstādes nosaukumu – daiļo mākslu kabinets. Iestiklojums vēl pastiprina apziņu, ka stāsts un emocija, kas paslēpta zem tā, ir pārdomāta un pabeigta,” nomināciju raksturo darba grupas vadītāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule.

“Grafiķis Paulis Liepa pietuvojies satraucošiem aktuāliem notikumiem no savas puses – izmantojot rasējumu, plānu un grafiku tēlus. Atsvešinātā, it kā reģistrējošā maniere, no vienas puses, ļauj viņam rīkoties ar savu jau iekrāto vizuālo zīmju arsenālu, no otras – izsaka ikdienišķi bezpalīdzīgu situāciju, kad globālas kataklizmas caur medijiem liekas tik tuvu kā vēl nekad, bet iespējas ietekmēt lēmumu pieņēmējus ir attālinājušās,” papildina mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

RASA ŠMITE un RAITIS ŠMITS balvai nominēti par izstādi “Mikropasauļu svārstības” RIXC mākslas galerijā (09.09.–28.10.2017.).
Nominācijas pamatojums: “Māksla, zinātne, jaunas tehnoloģijas un lokāla piesaiste reālai un virtuālai Ķemeru tīreļpurva ainavai ir spilgts starptautiski atzīta mākslinieku tandēma pētījums par atjaunojamas nākotnes tēmu. Purva bateriju darbības vizualizācija un akustisks dabas slēptās enerģijas ieraksts veido aizraujošu stāstu par nezināmo,” paskaidro mākslas zinātniece Inese Riņķe.

TEKSTU GRUPA “ORBĪTA” (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) balvai nominēta par izstādi “No kā rodas dzeja?” peldošajā mākslas galerijā “Noass” (16.05.–14.07.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Izstādē “No kā rodas dzeja?” viss ir tik gaumīgs, tik stilīgs – tieši tas, ko mēs gaidām no māksliniekiem. Tomēr ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni, bez šaubām, pienākas intonācijai – labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu,” komentē mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

PURVĪŠA BALVA 2019
Purvīša balvas 2019 ieguvēju noteiks žūrija, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Sestā Purvīša balva tiks pasniegta 2019. gada 12. aprīlī īpašā ceremonijā mākslas centrā “Zuzeum”. Balvas kandidātu darbu izstādi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā zālē varēs apskatīt gan pirms, gan pēc uzvarētāja paziņošanas – no 23. marta līdz 9. jūnijam. Laikā no ekspozīcijas atklāšanas līdz laureāta nosaukšanai apmeklētājiem būs iespēja balsot arī par savu favorītu, kas tāpat kā balvas ieguvējs taps zināms Purvīša balvas 2019 ceremonijā.

Aizsākot nākamo Purvīša balvas desmitgadi, turpmāk reizi divos gados tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu mākslā. Lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt balvu, pieņem Purvīša balvas orgkomiteja. Balva, kura finansiālā izteiksmē ir 10 000 EUR (neieskaitot nodokļus), tiks pasniegta Purvīša balvas 2019 ceremonijā 12. aprīlī. Šogad balvu par mūža ieguldījumu mākslā saņems gleznotāja Džemma Skulme.

PURVĪŠA BALVAS 2019 SATELĪTIZSTĀDE
Iepazīstinot ar Purvīša balvas 2019 žūrijas locekļiem, mākslas portāls “Arterritory.com” un kultūras projektu aģentūra “INDIE” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju laikā no 10. aprīļa līdz 12. maijam piedāvās īpašu ekspozīciju – iespēju LNMM 3. stāva vestibilā aplūkot daļu no kolekcionāres Galilas Barzilai-Olandē (Galila Barzilai Hollander, Beļģija) mākslinieku radīto krēslu kolekcijas. Tas ir viens no viņas krājuma vairāk nekā 20 dažādajiem tematiskajiem un konceptuālajiem atzariem. Izstādes idejiskais sākumpunkts ir krēsla kā objekta ceremoniālais un vienlaikus daudzietilpīgais raksturs, tālab šis šķietami vienkāršais un ikdienišķais priekšmets regulāri nonācis radošo personību uzmanības lokā.

“Krēslā ir kaut kas no pašiem pamatiem, tas iemieso kopā būšanu. Līdzko jūs ienākat telpā, ir šis aicinājums: apsēdieties! Sajūta, ka esat gaidīts. Krēsls ir ļoti cieši saistīts ar komunikāciju,” saka Galila Barzilai-Olandē. “Manā kolekcijā krēsli ir absolūti mākslas objekti, katrs no tiem ir atšķirīgs un ar savu personisko stāstu.”

PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 EUR (ieskaitot nodokļus).

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.