Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:362, Did:0, useCase: 0


Biedrības “Latvijas Mākslinieku savienības” atklātā vēstule

Redakcija
Redakcija

Š.g. 16. oktobrī biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” ir nosūtījusi Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atklāto vēstuli par grozījumiem likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumu grozījumi paredz nodokļu pieaugumu autoratlīdzībām, iespējamo mākslas darbu un pakalpojumu cenu kāpumu, kā arī radošo personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Vēstuli parakstījušas radošās savienības – Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rokmūzikas Asociācija, kā arī mākslinieki, kas rīkoja zibakciju “Nesaprašanas siena” (notika pie Saeimas nama 14.10.2020.).

Radošo savienību pārstāvji ir aktīvi piedalījušies topošo grozījumu nodokļu likumdošanas tapšanas procesā, veidoši publikācijas sociālajos tīklos un medijos, vairākkārtīgi informējuši valdību un sabiedrību, ka izmaiņas pasliktinās radošo personu maksātspēju. Vērojot Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas ierēdņu vienaldzīgo attieksmi, mākslinieku grupa (G.Panteļejevs, A.Bikše, K.Gulbis, O.Šilova) piesaistīja sabiedrības uzmanību zibakcijā “Nesaprašanās siena” (notika pie Saeimas nama 14.10.2020). Akcijas laikā nostiprinājās pārliecība akcentēt kultūras sabiedrības viedokli. Esam iepazinušies ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tika izskatīti MK 09.10.2020 ārkārtas sēdē.

Valdības iniciatīva – uzlabot radošo personu sociālās nodrošināšanas un medicīniskās aprūpes situāciju, ir apsveicama, tomēr virzītie likuma grozījumi neuzlabo esošo regulējumu, kas līdz šim bija noteikts MK noteikumos Nr. 899. Valdības piedāvātie grozījumi ir nepieņemami, jo nomaksājamo nodokļu apjoms atsevišķos gadījumos palielinās pat trīs reizes. Valdības iesniegtie likumu grozījumi autoratlīdzības ideju degradē un iznīcina.
Lai nesamazinātu radošo profesiju pārstāvju ienākumus un daiļrades kapacitāti, iesniedzam savu situācijas redzējumu par nodokļu piemērošanu autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

Ierosinām šādus pamatprincipus:
Noteikt, ka autoratlīdzības līgumu var slēgt tikai cilvēks ar radošas personas statusu. Kārtība, kā iegūstams radošas personas statuss, ir noteikta spēkā esošajā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā. Šī norma neļaus autoratlīdzību speciālo nodokļu režīmu izmantot nodokļu optimizācijai. Pēc Labklājības ministrijas informācijas no aptuveni 32000 pērn noslēgtajiem autoratlīdzības līgumiem tikai 2000 ir noslēgti ar radošas personas statusam atbilstošiem autoriem.

Autors, radot autordarbus, to izveidē iegulda lielus finansiālos līdzekļus, jo uztur darba telpas, t.sk. veic komunālos maksājumus, izmanto personīgus, patapinātus vai nomātus instrumentus, tehnisko aprīkojumu un materiālus, kā arī personīgo pieredzi un zināšanas, kas iegūtas studijās augstskolā, un kā papildus profesionālās zināšanas pašizglītošanās procesā, darbojoties muzejos, bibliotēkās, arhīvos, semināros, radošajās darbnīcās Latvijā un ārpus tās. Aicinām saglabāt līdzšinējo principu – pirms nodokļu aprēķināšanas, no līgumā norādītās autoratlīdzības atskaita autora darba radīšanas nosacītos izdevumus, kuru normas ir noteiktas 25% un 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Šīs normas ir noteiktas spēkā esošajos MK noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtību”.

Noteikt, ka sākot no 2021. gada un turpmāk, slieksnis 25% nodokļa likmei no autoratlīdzībām ir 20 004 eiro no gada apliekamā ienākuma apmēra. Nodoklis sadalās proporcijās IIN 20% un VSAOI 80%. Gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, piemēro 28% nodokļa likmi. Gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, piemēro 36,4% likmi.

Ja autoratlīdzības līguma slēdzējam autoratlīdzības ir vienīgais ienākumu avots, noteikt, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas autoratlīdzības līguma slēdzējs veic tikai tajos mēnešos, kad tam ir reāli ienākumi no autoratlīdzībām, trūkstošo daļu sedzot valstij.

Lai nepasliktinātu autoru situāciju pandēmijas un pieaugošas inflācijas apstākļos, noteikt, ka Kultūras ministrijai jāizstrādā kompensējoši mehānismi (radošās stipendijas u.c.) autoru stāvokļa uzlabošanai, kas sāk darboties 2021. gadā, īpašu vērību pievēršot autoru grupām, kuru reālie ienākumi no autoratlīdzībām nesasniedz valstī noteiktu minimālo līmeni.

Izslēgt no grozījumiem likumā “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli” piedāvātās normas, kas pielīdzina autoratlīdzības saņēmējus saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības par algota darba ienākumu, kas apdraud autortiesību pastāvēšanas pamatprincipus par darba piederību un tās mantošanu.
Veikt izmaiņas normatīvajos aktos un dokumentos, nodrošinot, ka augšminētās prasības ir juridiski pamatotas un iekļaujas valdības piedāvātajā kopējā valsts nodokļu politikā.

Aicinām rīkoties atbildīgi, lemjot par Latvijas kultūras nozares turpmākai pastāvēšanai būtiskiem jautājumiem, reālistiski izvērtēt faktisko situāciju nozarē, kā arī apzināt visas gan tūlītējās, gan arī ilgtermiņa negatīvās sekas, kādas radīs Ministru kabineta iniciētie un iesniegtie grozījumi likumos “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.