Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:281, Did:0, useCase: 3


Maijā notiks “Imanta Ziedoņa kinofestivāls” Tukuma novadā

Redakcija
Redakcija

Maijā notiks “Imanta Ziedoņa kinofestivāls” Tukuma novadā
Attēlā aina no filmas "Puika".
(No kreisās - Aivars Freimanis, Dāvis Sīmanis sen., Imants Ziedonis.)
Foto: Arnis Blumbergs, Rīgas Kino muzeja krājums

Pieminot Imanta Ziedoņa dzimšanas dienu, Tukuma novada dome kopā ar LKA Rīgas Kino muzeju un Rīgas Kinostudiju katru maija sestdienu Tukuma novadā piedāvā filmu programmu, izrādot ar Imanta Ziedoņa līdzdalību tapušas filmas. Šī būs unikāla iespēja vienkopus novērtēt tās filmas, kuru scenārija autors vai teksta autors bijis viens no latviešu literatūrā iemīļotākajiem autoriem. Lai arī Imants Ziedonis piedalījies daudzu filmu tapšanā, šis būs pirmais plašākais ieskats autora darbā kino, kas līdz šim ticis mazāk aktualizēts.

Kinozinātnieks Agris Redovičs pētījumā par Imanta Ziedoņa darbību kino žurnālā “Kino Raksti” 2013. gadā rakstīja: “Sešdesmitajos gados un arī vēlāk Imants Ziedonis bija tāds kā aktīvisma centrs mūsu kultūras dzīvē. Ne tikai dzejnieka un vēstītāja talanta, bet skaidrā un iekšēji brīvā prāta dēļ. Un gluži dabiski, ka tāds cilvēks satikās ar kino.”

Imanta Ziedoņa pirmā sadarbība ar latviešu kinodokumentālistiem Rīgas Kinostudijā bija Aivara Freimaņa režisētā un operatora Ivara Selecka filmētā filma “Gada reportāža” (1965), sadarbībā ar otru scenāristu – Hercu Franku, radot poētisku vēstījumu par sava laika Latviju. Līdzīgā kino uztvere bija pamatā vēl vienam izcilam Ziedoņa, Freimaņa un Selecka dokumentālajam darbam “Lomi” (1969), kurā filmas teksts izmantos netipiskā muzikālā formā. Ziedonis piedalījies arī pie spēlfilmu “Pūt, vējiņi!” (1973, režisors Gunārs Piesis) un

“Puika” (1977, režisors Aivars Freimanis) tapšanas, bijis scenārija autors piecām Rozes Stiebras animācijas filmām. Arī 1990. gados Imants Ziedonis turpinājis strādāt kino, piedaloties tādu dokumentālo filmu kā “Es esmu latvietis” (1990, rež. Ansis Epners) un “Gājiens ar krokodilu” (1995, rež. Ivars Seleckis) izveidē.

Kinofestivāla ietvaros notiks pieci filmu seansi – katru maija sestdienu citā Tukuma novada vietā. Filmu seansus papildinās kinozinātnieku un kritiķu komentāri. Tā ir interesanta sakritība, ka šogad trijām no festivāla programmā iekļautajām filmām ir jubilejas – 50 gadi kopš filmas “Gada reportāža” (1965) uzņemšanas, 25 gadi filmai “Es esmu latvietis” (1990) un 20 gadi filmai “Gājiens ar krokodilu” (1995).

Pirmais seanss notiks 2. maijā plkst. 16:00 Tukuma novada domes zālē, tajā tiks izrādīta dokumentālā filma “Ardievu, divdesmitais gadsimt!” (2006). Filmas režisors ir Uldis Brauns, scenārija autors – Imants Ziedonis, tekstu izveidojis rakstnieks Alberts Bels. Filma ir unikāls vēsturisks darbs, kas stāsta par laiku no 1905. gada revolūcijas līdz Latvijas neatkarības atgūšanai, par latviešu tautas dažādajiem likteņiem un notikumiem Latvijas teritorijā, izmantojot kinohronikas.

Filmu programma:

9. maijā plkst. 16:00, Tumes kultūras nams: “Es esmu latvietis” (1990), rež. Ansis Epners, Imants Ziedonis - scenārija autors.
16. maijā plkst. 14:00, Durbes pils: animācijas filmu izlase: “Zaļā pasaka” (1977), “Suns Funs un vējš” (1978), “Kas tas ir – kolhozs?” (1981), “Man vienai māsiņai” (1984), “Taureņi” (2005), kas ir veidotas pēc Imanta Ziedoņa darbu motīviem.
23. maijā plkst. 15:00, Jaunmoku pils: “Gājiens ar krokodilu” (1995), režisors Ivars Seleckis, Imants Ziedonis - scenārija autors.
30. maijā plkst. 16:00, Slampes kultūras pils:

Rīgas Kinostudijas filmas: “Gada reportāža” (1965), rež. Aivars Freimanis, scenārija autori – Hercs Franks un Imants Ziedonis, “Lomi” (1969), rež. Aivars Freimanis, Imants Ziedonis – scenārija autors; “Mēstepatās” (2013), rež. Zigurds Vidiņš – filma par Imanta Ziedoņa izveidoto domubiedru grupu ‘’Dižkoku atbrīvotāji’’.

Projektu rīko Tukuma novada dome sadarbībā ar LKA Rīgas Kino muzeju, Rīgas Kinostudiju un to finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Tukuma novada dome.