Top filmas Latvijas simtgadei
Latvijas filmu nozarē šobrīd valda liela rosība – aktīvās ražošanas fāzē ir projekti, kas atbalstīti Nacionālā Kino centra izveidotajā programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, kopā 16 pilnmetrāžas filmas – sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas filmas. Vairāku projektu autori aicina arī medijus pavērot filmu tapšanas procesu un stāstīt par to savai auditorijai.
Latvijas valsts simtgadei filmu nozare gatavojas jau kopš 2014. gada, kad tika izsludināts projektu konkurss Latvijas filmas Latvijas simtgadei un Nacionālais Kino centrs vairākās kārtās rīkoja konkursu, finansiāli atbalstot projektu attīstīšanas posmu un sagatavošanu ražošanai. Konkursa noslēgumā īpaša žūrija kopīgā kontekstā vērtēja 31 projektu, un žūrijas uzdevums bija izvēlēties tādus filmu projektus, kas sekmētu Latvijas Republikas simtgadei veltītu augstvērtīgu, žanriski daudzveidīgu un sabiedriski nozīmīgu filmu izveidi, aktualizējot Latvijas vēstures, valstiskuma un nacionālās identitātes tēmas, stiprinot visplašākajā auditorijā izpratni par nacionālo identitāti un Latvijas valsts attīstību.
Programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei ir atbalstītas sešas spēlfilmas, starp tām ir gan latviešu literatūras ekranizācijas, gan vēsturiskas spēlfilmas, gan mūsdienu un nesenās pagātnes stāsti; vairākas filmas domātas bērnu un jauniešu auditorijai (detalizēti apraksti pielikumā). Spēlfilmas Latvijas simtgadei uzņems režisori Varis Brasla, Gatis Šmits, Anna Viduleja, Dāvis Sīmanis, Ināra Kolmane un Madara Dišlere. Dokumentālo filmu projektu konkurencē ražošanai atlasītas astoņas pilnmetrāžas filmas, tās veidos režisori Askolds Saulītis, brāļi Lauris un Raitis Ābeles, Kristīne Briede un Audrius Stonis, Ilona Brūvere, Dzintra Geka, Gints Grūbe, Kristīne Želve, Ivars Seleckis. Atbalstīti arī divi animācijas filmu projekti, filmas Latvijas simtgadei uzņems režisori Roze Stiebra un Edmunds Jansons.
2016. gada vasara ir visaktīvākais filmēšanas posms lielai daļai projektu – piemēram, jūlija pirmajā un otrajā nedēļā pirmos kadrus uzņems trīs no šīs programmas spēlfilmām, to režisori ir klasiķis Varis Brasla, debitante Madara Dišlere un pieredzējusī Ināra Kolmane, kura ekranizē Vizmas Belševicas grāmatu “Bille”. Par šo filmēšanas grupu darba plāniem medijiem tiks ziņots atsevišķi, bet jau laikā pirms un pēc Jāņiem iespējams klātienē pavērot, kā top iespaidīgas epizodes vairākām dokumentālajām filmām.
Pielikumā pievienotais ielūgums aicina uz režisores Kristīnes Želves filmas Mērijas ceļojums epizodes filmēšanu 21. jūnijā, pašlaik aktīvi strādā arī Ilona Brūvere, kura uzņem dokumentālo filmu Ievainotais jātnieks par tēlnieku Kārli Zāli. Jūnija pēdējā nedēļā iespaidīgu inscenējumu filmēšana paredzama arī projektam Baltu ciltis, kura autori ir brāļi Ābeles. Šajās dienās grupa filmēs sēļu cilts sadzīves ainas, Jāņu svinēšanu, auglības rituālus. Filmēšana paredzēta Raunas, Rāmkalnu un Limbažu apkaimē, mediju pārstāvji var pieteikties filmas producentei Dacei Siatkovskai, 29244890.
Simtgades filmu pirmizrādes sāksies jau 2017. gada augustā, kad kā pirmā pie skatītājiem nonāks Vara Braslas ģimenes filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, pārējo filmu pirmizrādes jau tagad saplānotas vienmērīgi visa 2018. gada garumā.
