Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:281, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

23. augustā Tautas frontes muzejā tiks demonstrēta Askolda Saulīša dokumentālā filma “Baltijas brīvības ceļš”

Drukāt

Atceroties vienu no Trešās atmodas spilgtākajiem notikumiem – Baltijas tautu atbrīvošanās kustību organizēto akciju “Baltijas ceļš”, LNVM Tautas frontes muzeja nodaļā (Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā) 23. augustā tiks rādīta režisora Askolda Saulīša filma “Baltijas brīvības ceļš” (2014). Ieeja – bez maksas.

Pirms seansa plkst. 14.00 un plkst. 16.00 ikvienam interesentam būs iespēja apskatīt Tautas frontes muzeja ekspozīciju gida vadībā; savukārt plkst. 17.30 sāksies dokumentālās filmas “Baltijas brīvības ceļš” demonstrējums.

Filmā atspoguļoti notikumi, kas saistīti ar Baltijas valstu sadarbību 20. gadsimta 20.-30. gados un kopējiem neatkarības centieniem, cenšoties atgūt zaudēto neatkarību pēc pusgadsimta ilgas PSRS okupācijas. Atainots arī lielo pārmaiņu laiks Baltijas valstīs, kad transformācija notika it visās dzīves jomās, un atkalapvienošanās ar Eiropas politisko, sociālo un kultūras vidi.

20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē katrā no toreizējām Baltijas republikām, kas vēl atradās PSRS sastāvā, izveidojās neformālas tautu kustības: „Rahvarinne” Igaunijā, Tautas fronte Latvijā un „Sajūdis” Lietuvā. Tās uzsāka cīņu par savu valstu neatkarības atgūšanu un 1989. gada 23. augustā organizēja demonstrāciju pret noziedzīgo 1939. gada Molotova–Rībentropa paktu, kura rezultātā 1940. gadā Baltijas valstis tika okupētas. Akcija “Baltijas ceļš” pulcēja apmēram 2 miljonus cilvēku, kas sadevās rokās, izveidojot dzīvo ķēdi no Tallinas līdz Rīgai un Viļņai. Tas bija viens no vērienīgākajiem latviešu, lietuviešu un igauņu sadarbības pasākumiem Baltijas valstu pastāvēšanas vēsturē un arī solis tuvāk zaudētās neatkarības atjaunošanai. Dažus mēnešus pēc „Baltijas ceļa” Padomju Savienība bija spiesta atzīt Maskavas un Berlīnes slepenā pakta eksistenci, kā arī pasludināt to par spēkā neesošu.

Dokumentālās filmas “Baltijas brīvības ceļš” veidošana režisoram bija aizraujošs vēstures liecību izpētes laiks. Filmā izmantoti līdz tai nepublicēti videomateriāli arī no Igaunijas un Lietuvas arhīviem. “Baltijas tautu līderi tomēr ir gājuši vairāk vai mazāk atšķirīgus ceļus, katrs meklējis savas iespējas. Lai arī neatkarības atgūšanas laikā mūsu tautas turējās kopā un arī šodien mūs pazīst kā trīs Baltijas valstis, iekšēji esam bijuši diezgan atšķirīgi” norādījis filmas režisors Askolds Saulītis.

Domājot par “Baltijas ceļa” trīsdesmitgades atceri nākamgad, aicinām muzeja draugus apzināt privātās fotogrāfijas, dokumentus, kas varbūt saglabājušies no līdzdalības šajā akcijā, un nodot muzejam!

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk