Riga IFF: fantāzijas kā patvērums filmā „Vecmamma dejo uz galda”
„Vecmamma dejo uz galda” ir filma par jaunas meitenes bezrūpīgo sapņošanu skarbā un no cilvēkiem izolētā vidē. Filmas ceļš pie skatītāja jau vien ir uzmanības vērts – projekts daļu no finansējuma ieguva vietnē „Kickstarter” un vēl nerealizētais scenārijs Kannās ieguva Eiropas talantu balvu. Zviedru režisorei Hannai Skēldai šī ir otrā pilnmetrāžas filma pēc debijas „Nejaukie vecie cilvēki” (2009).
13 gadus vecā Einija jau gadiem dzīvo dziļā Zviedrijas nomalē, viņas vienīgajam cilvēciskajam kontaktam esot ar stingro un noslēgto tēvu. Savas dienas meitene vada, blandoties pa mežu un kavējoties atmiņās par ekscentrisko vecmammu, ar šīm domām aizbēgot no dzīves skarbā vidē un vientuļā mājā. Pa kluso, tēvam nezinot, Einija no noputējušas lādes velk ārā vecāsmātes rakstītās vēstules. Iegrimšana viņas, dzīves baudītājas, stāstos ir meitenes sapņošana dienas laikā.
Einijas tēvs ir despotisks un grāmatas mīlošs vienpatis, kurš neatzīst nekādas emociju izpausmes un reizēm palaiž rokas meitas virzienā. „Jo vairāk mēs lasījām, jo vairāk slēpāmies no pasaules,” filmā teiks Einija. Abi dzīvo mājā, kurā jau paaudzēs atkārtojies viens un tas pats scenārijs, proti, īgni vīrieši klusumam un nošķirtībai no ārpasaules nolēmuši sievietes pašā jaunības plaukumā. Einija – līdzīgi kā viņas vecāmāte – būs tā, kura beidzot pārraus šo liktenīgo ķēdi.
Filmu skatoties, tā vien gribas vilkt paralēles ar latviešu animatores Signes Baumanes animācijas filmu „Akmeņi manās kabatās”. Baumane ironiski vēstīja par vienas slimības – depresijas – izpausmēm piecās paaudzes sievietēs, bet Skēlda seko līdzi izolētības un agresijas pārmantojamībai.
Einijas fantāzijas un atmiņas tiek vizualizētas ar lellēm – ievainojamām, cilvēciskām un reizēm skumjām. Nāk prātā vēl viens režisors, kurš spēlēšanos ar lellēm izkopa kā savu spilgtāko atpazīšanas zīmi, proti, čehu kino avangardists Jans Švankmeijers. Sākotnējā leļļu teātrī un studijās iegūtā pieredze, šķiet, nav pametusi Švankmeijeru, viņa filmām – īpaši agrīnajām – atgādinot leļļu teātra, kolāžas un nakts murgu mutāciju. Arī Hanna Skēlda savā otrajā pilnmetrāžas filmā asprātīgi un negaidīti savijusi kino un rotaļu laukumu.
„Vecmamma dejo uz galda” var maldinoši likties kā traumatiskas ģimenes vēstures atstāsts, bet patiesībā režisore nodod skatītājam lielu devu sirsnības un sapņaina bērnišķīguma, kas apbrīnojami organiski savijas ar Einijas dzīves skarbumu. Filma ir stāsts par pusaudžu meitenes sapņošanu un izraušanos. Einija varbūt nemaz pat nezina, ko no dzīves vēlas, bet pilnīgi noteikti zina, ko negrib. Vecmammas aprakstītā pasaule viņu aizraus un sadumpos pret ierasto lietu kārtību.
Pati Skēlda ir ļoti demokrātiski un neordināri domājoša māksliniece. Filmu distribūcijas pinekļos un autortiesību paranoiskajā sargāšanas mānijā režisore nāk klajā ar vēlmi savas filmas padarīt oficiāli pieejamas arī pirātiskajās mājaslapās. Jau 2012. gadā Hanna Skēlda savu filmas projektu pievienoja „Kickstarter” līdzekļu vākšanas iniciatīvai. Projekta pieteikumā viņa stāsta, ka viņas mērķis nav tikai finansējums, bet arī pieredzes. Ar savākto summu un ziedotāju atmiņām, režisore varēja realizēt filmas animēto daļu un vienā tēlā apvienot vairākas dzīves – Einijas vecmātē satiekas ziedotāju atmiņas par savām vecmātēm.
Filmu „Vecmamma dejo uz galda” demonstrēs 17.oktobrī plkst. 16:00 „Splendid Palace”, un 21. oktobrī plkst. 18:00 kinoteātrī „Splendid Palace” Riga IFF piedāvā garām nelaižamu iespēju – noskatīties filmu ar pašas režisores Hannas Skēldas ievadvārdiem.
Šogad Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiks no 13.līdz 23. oktobrim, trijos kinoteātros – "Splendid Palace", "K Suns" un "Kino Bize" – demonstrējot apmēram 100 filmu. No 27. septembra iespējams iegādāties biļetes uz festivāla seansiem. Tās iespējams iegādāties gan festivāla mājaslapā RIGA IFF 2016, gan "Biļešu servisa" kasēs un interneta mājaslapā.
Informācija par festivāla filmām atrodama RIGA IFF 2016
Teksts: Līga Požarska
