Pirmajai Baltijas kopražojuma spēlfilmai - “Senekas diena” pirmizrāde “Lielā Kristapa” ietvaros
Latvijas Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” ietvaros sestdien, 8. oktobrī notiks pirmizrāde filmai “Senekas diena”, kuras veidošanā pirmo reizi ņēmušas dalību visas trīs Baltijas valstis. Lietuva filmu šogad izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai "Oskars" nominācijā par labāko ārzemju filmu.
Latvijas pusi šai kopdarbā pārstāv studija Lokomotīve, no Lietuvas puses Studio Uljana Kim un Amrion no Igaunijas. Filmu studijas, kas ir starp aktīvākajām un ražīgākajām katra savā valstī, apvienojušas spēkus un finansējumu pirmajam kopdarbam, ko redzēsim uz ekrāna jau šo sestdien kinoteātrī Splendid Palace.
Režisora Kristijona Vildžūna filmas darbība norisinās 1989. gadā, īsi pirms Padomju Savienības sabrukuma un Lietuvas neatkarības atjaunošanas. Trīs astoņpadsmitgadnieki nodibina Senekas brālību, un par viņu moto kļūst frāze "Dzīvo katru dienu tā, it kā tā būtu pēdējā". Tomēr drīz pēc tam, laikā, kad visa nācija izjūt īpašu vienotību Baltijas ceļā, divi no draugiem iemīlas vienā meitenē, draugi atsvešinās un brālība izjūk.
Gadsimta ceturksni vēlāk filmas varonis Simons ārēji šķiet veiksminieks, taču viņš jūtas nodevis savus jaunības ideālus, kļuvis par vēsu, distancētu savas paša dzīves vērotāju. Rūgtums, ko rada vilšanās sevī, liek atsaukt atmiņā mirkļus, kam viņa dzīvē bijusi izšķiroša nozīme, un atvērt savas pagātnes Pandoras lādi.
Pēc nacionālās pirmizrādes Viļņā (šā gada 26. septembrī) lietuviešu presē tiek daudz un dedzīgi rakstīts par filmas skaņu celiņu – lai to ierakstītu, atkalapvienojās Lietuvas atmodas laiku populārākā rokgrupa "Šiaures kryptis" ("Ziemeļu virziens"), ko daudzi vēl arvien uzskata par visu laiku labāko lietuviešu grupu; muzikologs Darjus Užkuraitis to savulaik nosaucis par lietuviešu roka lielāko cerību un lielāko zaudējumu. Režisors Kristijons Vildžūns ir šīs grupas vokālists un arī viens no tās līderiem. Filmā dzirdamas neierakstītas, tikai koncertos skanējušas dziesmas, kas tapušas laikā no 1986. līdz 1989. gadam. “Tolaik mēs spēlējām dzīvi, kas mūs ieskāva, laikmetu, kurš bruka, spēlējām cerību. Nešaubos, ka tam ir lielāka vērtība, nekā mūsu profesionalitātei,” saka Kristijons Vildžūns.
Vaicāts par filmas nosaukuma izvēli, režisors stāsta: “Veidojot šo filmu, vēlējos parādīt tā laika sajūtu – kad līdzšinējā dzīves kārtība brūk un drūp, un nav nekādas skaidrības, kas notiks tālāk. Vēl nebija pienākusi tā atgūtās neatkarības eiforija, viss bija kā miglā tīts, tādēļ jauniešus filmā tik ļoti uzrunā Senekas filozofija, kas aicina saprast un izdzīvot patreizējo mirkli, dzīvot šodienā - tā šādam laikmetam lieliski atbilst. Tai pašā laikā man likās svarīgi parādīt cilvēkam tik raksturīgo sentimentu, vēlmi gremdēties skaistās atmiņās, tās neizbēgami idealizējot. Pusmūžā, kad nākas pārdomāt savu dzīvi, šim sentimentam ir gluži narkotisks vilinājums, kas vienlaicīgi ir pilnīgā pretrunā ar dzīvošanu šodienā, pilnasinīgu dalību pašam savā dzīvē.”
Kā jau var nojaust pēc filmas pieteikuma, tajā svarīgu vietu ieņem leģendārais Baltijas ceļš, viens no būtiskākajiem notikumiem Baltijas valstu neatkarības atgūšanas laikā - 1989. gada 23. augustā apmēram divi miljoni cilvēku, sadevušies rokās, izveidoja gandrīz 600 kilometrus garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas. Producents no Latvijas puses Roberts Vinovskis saka: “Savā ziņā tā ir zīmīga sakritība, ka šī filma, kurā tik nozīmīga loma ir Baltijas ceļam, vienlaikus ir arī pirmā kopražojuma spēlfilma, kuras veidošanā spēkus apvienojušas visas Baltijas valstis - gan Latvija, gan Lietuva, gan Igaunija. Filmas tapšanas gaitā radās joks, ka studijām būtu jāapvieno spēki un jānodibina kopuzņēmums “Baltic Chain Production” (nosacīti - Baltijas sadarbības ķēde). Šo nosaukumu ir varbūt mazliet sarežģīti iztulkot, tomēr, kaut arī joks, tas labi paskaidro domu – kopā mēs varam vairāk. Ja apvienojam spēkus, mums parādās plašākas iespējas kā finansiāli, tā profesionāli – ne velti starptautiskajā kino vidē brīnās, kādēļ savā starpā cieši sadarbojas Balkānu vai Skandināvijas valstis, bet mazajā Baltijā katrs iet savu ceļu. Mūsu studijai šī sadarbība veidojas ļoti veiksmīga un sniedz gandarījumu, plānojam arī turpmāk strādāt roku rokā ar kolēģiem kaimiņos.”
Līdz šim studija Lokomotīve ar Studio Uljana Kim sadarbojusies jau vairākkārt – veidojot Dāvja Sīmaņa filmu Pelnu sanatorija, kas šogad nominēta Lielajam Kristapam 10 kategorijās, kā arī filmu Spēlmanis, kas tika pirmizrādīta nozīmīgajā Sansebastjanas filmu festivālā un 2014. gadā izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kā Lietuvas pretendente nominācijā par labāko ārzemju filmu. Savukārt studija “Amrion” sadarbojusies ar Latviju, producējot slavenās animācijas filmas par Loti.
Bet jau drīzumā, Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros 21. oktobrī uz ekrāna ieraudzīsim nākamo minēto Baltijas studiju kopdarbu – psiholoģisku trilleri Lomu spēles, kas savu pasaules pirmizrādi jau piedzīvojis Sansebastjanas filmu festivālā, bet tā nacionālā pirmizrāde Tallinā notiek šodien, 6. oktobrī.
Senekas diena tapusi ar prestižā Eiropas Padomes kino nozares atbalsta fonda Eurimages, MEDIA Programmas, Lietuvas Kino centra, Latvijas Nacionālā Kino centra, Igaunijas Filmu institūta un Igaunijas Kultūras dotāciju fonda finansiālo atbalstu.
Filmas Senekas diena treileris (ar angļu subtitriem):
https://www.youtube.com/watch?v=CAx...
Šiaures kryptis dziesmas Ledāji videoklips, kas veidots no filmas materiāliem:
https://www.youtube.com/watch?v=tv9...
