Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:281, Did:0, useCase: 3


Atceres vakars “Kinooperatoram Dāvim Sīmanim 75”

Redakcija
Redakcija

Trešdien, 5. aprīlī pl. 18:30, kinoteātrī “Splendid Palace” Latvijas Kinematogrāfistu savienība rīko atceres vakaru izcilajam kinooperatoram Dāvim Sīmanim (30.03.1942.- 20.05.2007.). Programmā – Ilonas Brūveres dokumentālā filma “Trakonams ar Dāvi” (1993) un Aloiza Brenča spēlfilma “Anna” (1996).

Dāvis Sīmanis seniors ir Kinooperators, kas rakstāms ar lielo burtu. Viņa kontā - ap 40 dokumentālo un 30 spēlfilmu, daudzas no tām ietilpst Latvijas kino Zelta fondā - Aivara Freimaņa Ābols upē (1974) un Puika (1977), Ērika Lāča Vilkatis Toms (1983), Arvīda Krieva Aveņu vīns (1984), Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili (1987), Ievas paradīzes dārzs (1990) un Man patīk, ka meitene skumst (2005), Vara Braslas Emīla nedarbi (1985) un Ziemassvētku jampadracis (1993), Oļģerta Dunkera Viktorija (1988), Jevgeņija Paškēviča Cilvēka dienas (1990), Aloiza Brenča Anna (1996)... Kad Sīmaņi pārcēlās uz jaunu dzīvokli, sainim, kurā bija Lielā Kristapa medaļas par labāko operatora darbu un citas balvas, noplīsa rokturis. Ne tāpēc, ka rokturis bija švaks – svars bija tik nopietns. Bet režisora Arvīda Krieva filmu Dancis pa trim operators nepaguva pabeigt, jo 2007. gadā Dāvi pārsteidza iesaukums Aizsaules filmdaru pulkā...

Dāvis, Dēvis, kā viņu kolēģi sauca, bija Personība – erudīts visās kultūras jomās, kino asredzis un gleznotājs, kadra dramaturģijas, ritma un muzikalitātes, gaismu un ēnu rotaļu virtuozs, tēlainās precizitātes un vizuālās abstrakcijas meistars - Mākslinieks šī vārda izcilākajā nozīmē. Arī pedagogs un skolotājs mūsdienu vadošo operatoru paaudzei. Veiksmīgākā sadarbība viņam izveidojās ar režisoriem Aivaru Freimani, Imantu Brilu, Vari Braslu, Arvīdu Krievu, Jevgeņiju Paškēviču un Ilonu Brūveri.
Dāvis bija novators – kopā ar savu komandu atradis veidu, kā apkrāpt bezjūtīgo firmas Svema filmu, kura tolaik bija vai vienīgā pieejamā darbam. Lai filmas jūtīguma diapazonu paaugstinātu, vispirms to viegli sagaismoja, meistarīgi izmantoja filtrus un citas ierīces, lai panāktu unikālu, mūsdienīgu, netradicionālu kino valodu un rezultātu.
Dāvis ir draugs. Ja pietrūkst viņa padoma un pasaules sajūtas, mēs domājam – ko viņš būtu teicis, kā būtu darījis. Mēs runājam ar viņu un citējam, tas palīdz tikt krenķiem un raizēm pāri. Mākslas vārdā un patiesības izteiksmē. Dāvis dzīvoja ar pilnu klapi, draudzībā, mīlestībā, kino – kino kā savā dzīvē, kā savā dzimtenē.
Viņš ir ar mums - ar saviem darbiem, mākslas misiju un dvēseles stenogrammu.

Aicinām būt kopā Dāvja Sīmaņa 75 gadu jubilejas atceres vakarā kinoteātra Splendid Palace Mazajā zālē 2017.gada 5.aprīlī plkst 18:30.
Redzēsim Dāvi Sīmani dokumentālajā filmā Māksla Nr 1. Trakonams ar Dāvi (režisore Ilona Brūvere, studija RDFS, 1993, 20’) un tuvo Lieldienu noskaņās skatīsimies spēlfilmu Anna (1996, 120’, vācu valodā ar tulkojumu latviešu valodā). Filmas režisors ir Aloizs Brenčs, operators Dāvis Sīmanis, galvenajās lomās – Nora Veignere, Vija Artmane, Lilita Ozoliņa, Regimantas Adomaitis, Ināra Slucka, Indra Burkovska, Donatas Baņonis un citi.
Filma stāsta par uzticīgu kalpošanu garīgiem ideāliem. Tās pamatā ir Rīgas Cisterciešu klostera mūķenes Annas Notkenas dzīves stāsts. Viņa dzīvoja 16.gadsimtā, kad līdz Rīgai bija atšalcis reformācijas vilnis un jautājumi par patiesajām vērtībām un konformismu bija tikpat aktuāli, kā tas, iespējams, ir šodien.

Pasākumu atbalsta Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Kino muzejs.