Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Uzsāk Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā ansambļa būvniecības darbus

Drukāt

Latvijas Okupācijas muzejs glabā ne tikai vēstures liecības par latviešu tautas skaudrajām vēstures lappusēm, bet arī vēsta par mūsu spēju sastrādāties un pārvarēt grūtības, kas ir ļoti svarīgs vēstījums nākotnei, un jaunās muzeja telpas palīdzēs šo stāstu nest plašumā, uzsvēra muzeja direktors Gunārs Nāgels pasākumā, kurā simboliski tika atklāts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā ansambļa būvniecības darbu sākums.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālo ansambli veidos pārbūvētais Latvijas Okupācijas muzejs, tā jaunā piebūve “Nākotnes nams” un vides mākslas piemiņas objekts “Vēstures taktīla”.

“Šogad mēs svinam Latvijas simtgadi, aptuveni pusi no tās mēs pavadījām okupācijā – tas nozīmē, ka muzejs stāsta par pusi Latvijas vēstures. Mums ir svarīgi uzrunāt iespējami plašāku auditoriju – gan latviešus, gan Latvijā dzīvojošos cittautiešus, gan mūsu valsts viesus. Vēl vairāk - mēs saprotam, ka Latvijā integrācijai ir jābalstās uz zināšanām. Jāzina gan pagātnes gaišās lietas, gan tumšās. Tā ir muzeja sūtība, ko vēlamies īstenot jaunajā rekonstruētajā kompleksā,” skaidroja Nāgels.

Nāgels pauda gandarījumu, ka tagad esot redzams arī darbu noslēgums un ka var patiesi noticēt projekta īstenošanai realitātē.

Latvijas Okupācijas muzeja telpās, Strēlnieku laukumā, būvniecības darbu uzsākšanas pasākumā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, muzeja direktors Gunārs Nāgels, Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

“Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekts ir tapis nepiedodami ilgi, un tikai šodien varam teikt, ka apburtais loks ir pārrauts, un sen iecerētie darbi tiks uzsākti. Gunārs Birkerts, dāvinot memoriālā ansambļa pārbūves projektu, vēlēja mums raudzīties nākotnē – es ceru, ka “Valsts nekustamie īpašumi” un būvnieks atbildīgi īstenos tiem uzticētos darbus, un 2020. gadā mēs beidzot iegūsim simbolisko piemiņas tiltu, kas savienos abus Latvijas likteņupes krastus un tajos mītošos mūsu izcilā arhitekta radītos simbolus – Nacionālo bibliotēku un Okupācijas upuru piemiņas memoriālu,” akcentēja Melbārde.

Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka gandrīz trīsdesmit gadus kopš neatkarības atgūšanas mēs risinām jautājumus par mūsu valsts vērtību saglabāšanu.

“Ir vēstures fakti un notikumi, kurus nedrīkst aizmirst, lai varētu veidot nacionālu un taisnīgu valsti. Izprotot vēsturi, ikviens no mums spēj veidot zināšanu kopumu, kas palīdz veidot Latvijas valsts sabiedrības vērtības. Nekas nenotiek pats no sevis - tas prasa nopietnu darbu un ieguldījumu, lai valstiskās vērtības tiktu saglabātas un koptas kā šodien, tā arī nākotnē,” tā Gerhards.

Otrdien, 29.maijā, tika sperts būtisks solis, lai pārceltu memoriāla ansambļa projektu no ieilgušas plānošanas un saskaņošanas stadijas uz būvniecību. Pasākumā VNĪ parakstīja līgumu ar AS “Skonto Būve” par 1970.gadā celtās muzeja ēkas pārbūvi un jaunās piebūves “Nākotnes nams” būvniecību, kā arī ar SIA “Taktila” par piemiņas mākslas objekta “Vēstures taktīla” būvprojekta izstrādi, mākslas daļas ražošanu, uzstādīšanu un būvuzraudzību. Abi pretendenti ieguvuši šīs tiesības atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

“Šim projektam ir daudz dziļāka simboliskā nozīme, tāpēc jūtam papildu atbildību īstenot Kultūras ministrijas, Okupācijas muzeja, arhitektu un mākslinieku ieceres. Jaunā VNĪ vadības komanda ir spējusi efektīvi sadarbojoties ar citām iesaistītajām institūcijām, panākt, ka projekts pārgājis no plānošanas stadijas īstenošanas stadijā, šobrīd ar pārliecību raugāmies nākotnē un ticam, ka jau šāgada novembrī varēsim likt “Nākotnes nama” pamatakmeni,” uzsvēra Neimanis.

Neimanis arī atgādināja, ka ansambļa būvniecība ir daļa no VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”, ar kuru VNĪ apņēmušies būvēt termiņos un kvalitātē. Tas nozīmē, ka šis būs viens no tiem objektiem, kas būs pastiprinātā uzraudzībā.

Vienlaikus līdztekus muzeja pārbūvei un “Nākotnes nama” būvniecībai tiks īstenota vēl viena būtiska ansambļa daļa – piemiņas mākslas objekts “Vēstures taktīla”.

Tā ideju klātienē īsumā ieskicēja viens no “Vēstures taktīlas” autoriem – mākslinieks un vairākkārtējs Purvīša balvas nominants Kristaps Ģelzis. “Memoriāla meta ideja – atdzīvināt tautas upuru piemiņu, iesaistot ikdienas pilsētu dzīvās skaņas piemiņas kompleksa funkcijas un arhitektūras formā. Tas ir simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas skumjākajiem vēstures brīžiem,” teica Ģelzis.

Pēc mākslinieka paustā, memoriāla kompleksa galvenās sienas motīvs radies, iedvesmojoties no Okupācijas muzeja eksponāta – kabatlakatiņa, ko izšuvusi Mērija Stakle, iemūžinot likteņbiedru parakstus.

Jāatgādina, ka pasaulē ievērojamais latviešu arhitekts Birkerts uzdāvināja “Nākotnes nama” skices vēl 2001.gadā. Vēlāk, 2007.gadā, Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome vienojās par Latvijas Okupācijas režīma laikā represēto piemiņas vietas izveidi Strēlnieku laukumā. Tajā pašā gadā KM rīkotajā starptautiskajā metu konkursā par labāko atzītā piemiņas objekta “Vēstures taktīla” ideja, kuras autori ir mākslinieks Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone un sonologs Voldemārs Johansons. Taču pilnu ansambļa īstenošanas ieceri pārtrauca finanšu krīze, valdība budžetu šim projektam piešķīra vien 2011.gadā, un ieilgusī projekta saskaņošana.

Saskaņā ar 2016.gada 14.novembra grozījumiem 2011.gada 8.jūlija Ministru kabineta rīkojumā valsts budžetā Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla ansambļa īstenošanai tika piešķirti 7’392’743 miljoni eiro.

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un jaunās piebūves “Nākotnes nams” kopējas būvniecības izmaksas ir 5,19 miljoni eiro un darbi ir jāpabeidz 12 mēnešos no līguma parakstīšanas brīža. Savukārt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” I kārtai, tas ir, būvprojekta izstrādei, mākslas daļas izgatavošanai, uzstādīšanai un būvprojekta realizācijas autoruzraudzībai, paredzēti 1,149 miljoni eiro, bet darbu izpildes termiņš - 32 mēneši no līguma parakstīšanas brīža.

VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumi vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk