Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Aicina uz diskusiju “Par ko cīnījās latviešu strēlnieki? Strēlnieku tēls Latvijas vēsturē un kultūrā dažādos laikposms”

Redakcija
Redakcija

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Brīvības bulvārī 32, Rīgā), kura telpās apskatāma 68 muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts”, reizi mēnesī rīko Vēlo otrdienu pasākumus.

30. oktobrī plkst. 18.00 notiks vēsturnieku diskusija “Par ko cīnījās latviešu strēlnieki? Strēlnieku tēls Latvijas vēsturē un kultūrā dažādos laikposmos”, kurā piedalīsies: Dr. hist. Jānis Šiliņš, kura pētniecības interešu lokā ir latviešu strēlnieku tēma un kurš ir topošās filmas “Dvēseļu putenis” vēstures konsultants; Dr. hist. Kaspars Zellis, pētījumu par kolektīvo vēsturisko atmiņu autors; un Ilze Krīgere, Latvijas Kara muzeja Pirmā pasaules kara vēstures nodaļas vadītāja. Ieeja – brīva.

Pirmais pasaules karš bija izšķirošs posms Latvijas valsts tapšanā. Svarīgi šī laikmeta veidotāji bija arī latviešu strēlnieki Krievijas armijas sastāvā. Bagāts, daudzveidīgs, pat pretrunīgs dažādos laikposmos bijis strēlnieku tēls. Kā tas veidots, kāds tas bijis un kāpēc? Ko par strēlniekiem stāstīja un ko izvairījās akcentēt Latvijā starpkaru posmā, padomju okupācijas laikā, mūsdienās? Kādi ir satura akcenti Aleksandra Grīna romānam “Dvēseļu putenis” 30. gados, kāpēc tas bija aizliegts padomju laikā un kāds ir šodienas redzējums? Ko muzejā savulaik drīkstēja un vajadzēja stāstīt par strēlniekiem un kā strēlnieku tēma tiek interpretēta pašlaik? Kādi ir bijuši mīti par strēlniekiem un vai šodien esam no tiem brīvi?

Izstāde “Latvijas gadsimts” ir vērienīgākais muzeju nozares sadarbības projekts un viens no Latvijas valsts simtgades programmas centrālajiem notikumiem. Izstādē izsekots Latvijas vārda jēgai un spēkam dažādu paaudžu dzīvēs, sākot jau ar pirmajiem valstiskuma idejas aizmetņiem. Tās izveidē iesaistījušies 68 valsts, pašvaldību un privātie muzeji no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. Izstādes dizainu veidojis starptautiski godalgotais dizaina birojs H2E. Līdzās vēsturiskiem priekšmetiem izstādi papildina daudzveidīgs digitālais saturs. Izstāde aplūkojama arī, izmantojot audiogida iespējas latviešu, krievu un angļu valodā. Pieejams izstādes katalogs latviešu un angļu valodā, kā arī speciāli bērniem izstrādāts izstādes ceļvedis “Soli pa solim”.

Nākamā Vēlo otrdienu lekcija izstādē “”Latvijas gadsimts” paredzēta 11. decembrī plkst. 18.00.