Simbolisms Jaņa Rozentāla glezniecībā
23. aprīlī plkst. 14.00 Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9, būs iespēja noklausīties lekciju “SIMBOLISMS JAŅA ROZENTĀLA GLEZNIECĪBĀ”. Lekciju lasīs Mag. art.Dace Vosa.
Simbolisms ir populārs virziens 19. gadsimta nogales – 20. gadsimta sākuma tēlotāja mākslā. Tā saknes meklējamas gan 19. gadsimta sākuma romantisma glezniecībā, gan tam līdztekus topošajā jūgendstilā. Kā nozīmīgs iedvesmas avots jāizceļ arī simbolisma virziena literatūra un misticisma piepildītie reliģiskās dzīves strāvojumi. Attālinoties no materiālistiskās pasaules izpratnes, arī mākslā vairs nešķita pieņemams banālās ikdienas dzīves atainojums. Tā vietā tika meklētas vispārcilvēciskas idejas, lai ietvertu tās daudznozīmīgos, noslēpumainos tēlos un parādītu to, kas ir neikdienišķs un brīnumains, lai gremdētos pārdomās par pasaules mainīgo, pārejošo un iznīcīgo dabu un cilvēka likteni šajā pasaulē. Tēliem un simboliem, kas sastopami šī virziena mākslā, nav strikti noteikts skaidrojums – nepastāv vienota sistēma, “simbolu vārdnīca”, kurai sekojot, varētu izprast mākslas darbā ietverto vēstījumu. Simbolistu darbos ietvertā ideja var tikt tulkota dažādi un subjektīvi. Nebija arī stilistiskās vienotības, tomēr visbiežāk tika izmantota jūgendstila formu valoda.
Jaņa Rozentāla daiļradē simbolisma elementi ienāk 19. gadsimta beigu posmā un 20. gadsimta sākumā, kad top gleznas “Nāve” (1897), “Teika” (1899), “Parka ainava ar fauniem” (ap 1900), “Kārdināšana” (1901), “Melnā čūska” (1903) u.c.
Lekcijas laikā uzzināsim par simbolisma nozīmi Rozentāla glezniecībā un teorētiskajos uzskatos.
Lekcijas apmeklējums – 2,50 EUR
Skolēniem, studentiem, senioriem –1,50EUR
