Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Teātra muzejā pasākumu cikls „Sarunas Smiļģa kabinetā” 13. saruna

Redakcija
Redakcija

Teātra muzejā pasākumu cikls  „Sarunas Smiļģa kabinetā” 13. saruna
Eduards Smiļģis
Foto: LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja arhīvs

Ceturtdien,23. aprīlī, plkst. 18.00 Latvijas Kultūras akadēmijasEduarda Smiļģa Teātra muzejā pasākumu cikla „Sarunas Smiļģa kabinetā”trīspadsmitajā sarunu reizē pievērsīsimies Eduarda Smiļģa dzīvēnotikumiem pārbagātajiem 1934. un 1935. gadam.

Latvijas teātru pasaulē un tostarp Dailes teātra darbībā būtiskas pārmaiņas ieviesa Kārļa Ulmaņa iniciētais 1934. gada 15. maija valsts apvērsums. Atklātībā parādījās paziņojums par nepieciešamību saskaņā ar notikušajām pārmaiņām valsts dzīvē idejiski pārveidot un pārorganizēt Dailes teātri. Tika aizliegta Raiņa kluba darbība, Dailes teātra vadību nododot „Raiņa kluba likvidācijas komisijai”. Pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē Dailes teātris ieguva stabilu materiālo bāzi, un pirmo reizi Smiļģis vairs nebija galvenais noteicējs savā teātrī. Tomēr tas deva viņam necerētu atelpu, kas ļāva nopietnāk iedziļināties topošo iestudējumu materiālā. Par nozīmīgu sasniegumu kļuva Šekspīra traģēdijas „Jūlijs Cēzars” inscenējums, tomēr izrādē atklātais diktatora vājums jaunajam režīmam nebija pieņemams. Šajos gados Smiļģa personīgajā dzīvē arvien būtiskāku vietu sāka ieņemt attiecības ar Liliju Štengeli, kuras izprast palīdz plašais vēstuļu klāsts.

Sākot no 2014. gada 9. oktobra, katru otro ceturtdienu no plkst. 18.00 – 19.30 LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejs piedāvā apmeklēt pasākumu ciklu „Sarunas Smiļģa kabinetā”,kurās neformālā gaisotnē uzzināsim faktus, leģendas un mīklas par Eduarda Smiļģa dzīvi un radošo darbu. (Nākošā saruna notiks 7. maijā.)