Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Kurš ir un kurš nav hiperreālists? Mākslas zinātnieces Dr. art. ELITAS ANSONES lekcija

Redakcija
Redakcija

Ceturtdien, 2017. gada 23. martā, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) notiks izstādes “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones lekcija “Kurš ir un kurš nav hiperreālists?”.

Mākslas zinātniece Dr. art. Elita Ansone atzīst, ka Latvijas mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz, taču ir vismaz četri gleznotāji, kuri savā daiļradē konsekventi kultivē fotogrāfijas estētiku. Tie ir Imants Lancmanis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, kas reprezentē pirmo latviešu hiperreālistu paaudzi, un Ritums Ivanovs kā jaunākā laikposma pārstāvis. Kopumā izstādei atlasīti 54 autoru 170 darbi, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Virziena evolūcija Latvijā tiek analizēta no paplašinātas perspektīvas, meklējot līdzības un paralēles ar stila klasiskajiem paraugiem Rietumu mākslā, ik pa laikam uzdodot jautājumu: vai tas ir hiperreālisms?

Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20. gadsimta 70. gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu “hiperreālisms”. Ja Amerikā un Rietumeiropas valstīs hiperreālisms bija loģisks pavērsiens pēc jau pārāk ilgi dominējušā abstraktā ekspresionisma, tad Latvijā tā bija reakcija uz sociālistisko modernismu, kas iezīmēja postmodernisma ienākšanu. Tieši tāpēc lekcijā izstādes kuratore plāno aplūkot un interpretēt Latvijas mākslas piemērus nevis kā lokālus, hermētiskus un no pasaules nošķirtus faktus, bet gan plašāk, pievēršoties Rietumu kultūras kontekstam.

Foto- un hiperreālisms ir sava veida Rietumu modernās dzīves produkti. 20. gadsimta 60. gadu vidū, īpaši ASV mākslā, parādījās darbi, kas tapa, pārnesot fotogrāfijās fiksētu realitāti uz audekliem. Eiropu pārsteidza amerikāņu krāsainā ikdiena un patērētāju sabiedrības labumi. Reālistiski tvertie palielinātie portreti, cilvēki pilsētu ielās, veikalu vitrīnas, mašīnu bamperu un spārnu pulējums tuvplānos, motociklu spožās hromētās detaļas, krāsainās rotaļlietas, mirdzošie trauki, ēdieni un galda piederumi, neona reklāmas, restorāni un benzīntanki, telefonbūdas un reklāmas stabi – amerikāņu dzīvesveida klišejas un banālie sižeti izrādījās ļoti pateicīga un iedvesmojoša viela radošajām pārdomām otrpus okeānam.

Padomju Latvijā Rietumu fetiši bija izteikts deficīts un latviešu hiperreālistu darbos parādījās fragmentāri, dažkārt stilam netipiskās krāsu variācijās un valdošajai ideoloģijai atbilstošā pozicionējumā. Raksturojot starptautiski iemīļotā hiperreālisma lokālo problemātiku, Elita Ansone paskaidros izstādē apskatāmo daudzveidīgo materiālu, uz kura bāzes iespējams runāt par to, kā hiperreālisma paņēmieni izpaužas citu mākslas virzienu ietvaros, veidojot pārsteidzošus, eklektiskus kompozīciju risinājumus.

Lekcija ir iespēja mākslas entuziastiem, profesionāļiem un visiem interesentiem gūt padziļinātu ieskatu izstādes ekspozīcijā, kā arī tuvāk iepazīt konkrēta mākslas stila vēsturi, īpašības, nianses un plašo modifikāciju spektru.

Lai noskaidrotu, kurš tad ir un kurš nav hiperreālists, uz tikšanos ARSENĀLĀ laipni aicināts ikviens!

Ieeja lekcijā bezmaksas.
Ieeja izstādē – 1,50 EUR (ceturtdienas akcijas “Labā diena” ietvaros).
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Vietu skaits nav ierobežots.
Uzziņas pie Elīnas Bērziņas, zvanot pa tālruni (+371) 67 716108 vai rakstot uz e-pastu Elina.Berzina@lnmm.lv.

Izstāde “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” būs atvērta līdz 21. maijam.