Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Mihailam Ļermontovam – 200! Izstādes „Stāsti par Ļermontovu” atklāšana

Redakcija
Redakcija

Mihailam Ļermontovam – 200! Izstādes „Stāsti par Ļermontovu” atklāšana
Foto: Ginta Augule, KultūrasVēstis.lv

Rīgas Krievu teātris par godu Mihaila Ļermontova 200. jubilejai atklājis izstādi „Stāsti par Ļermontovu”. Izstādes materiāli vēsta par Mihaila Ļermontova dzīvi dažādos laika posmos, par viņa radiem, draugiem, paziņām un ienaidniekiem, kā arī par lugas „Masku balle” iestudējuma vēsturi Rīgas Krievu teātrī. Izstādes autori ir pētnieks, etnogrāfs Fēlikss Tālbergs un vēsturnieks, filologs Vlads Bogovs.

2014. gada 15. oktobrī apritēja 200 gadi kopš krievu rakstnieka un dzejnieka Mihaila Ļermontova dzimšanas dienas. Mihails Ļermontovs nodzīvojis vien 27 mūža gadus, bet paveicis ārkārtīgi daudz, viešot spožu un nedziestošu gaismu kultūrā. Viņa vārds nav jāmeklē putekļainajās grāmatu kaudzēs vai plauktos, Mihaila Ļermontova daiļrade vēl šodien ir dzīva un cienīta.

Jau kopš 1856. gada, kad Juris Alunāns publicēja pirmo Ļermontova darbu latviešu valodā – „Kazaku šūpuļdziesma”, izcilā dzejnieka gara darbi ir ieinteresējuši ne vienu vien latviešu literātu. Ļermontova dzeju tulkojuši arī R. Kaudzītis, Sudrabu Edžus, R. Blaumanis, A. Saulietis, L. Paegle un citi.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā parādās Ļermontova dzejoļu atdarinājumi un jauni tulkojumi. 1914. gadā, dzejnieka simtajā jubilejā, tika izdotas vairāk nekā piecdesmit publikācijas, 1920.–1939. g. – ap deviņdesmit, savukārt 1941. gadā tika izdots krājums „Dzeja un stāsti” kopā ar Ļermontova biogrāfiju. Tika gatavota arī sacerējumu izlase divos sējumos, taču to pārtrauca karš, un tikai 1946. gadā šī iecere beidzot tika īstenota.
1963. gadā tika izdots romāns „Mūsu laika varonis” R. Egles tulkojumā. 1965. gadā Ļermontova sacerējumu lielākā daļa tikusi pārtulkota latviešu valodā – tas bijis aptuveni 150 tulkotāju darbs.

Drīzumā, 2014. gada 15. novembrī, Rīgas Krievu teātrī būs skatāma pirmizrāde „Kņaze Meri”. Izrāde iestudēta pēc Ļermotova stāsta, kas ir viena no viņa romāna „Mūsu laika varonis” daļām. Romānā atklātie notikumi risinās Kaukāza kara laikā Ziemeļkaukāzā, kura dalībnieks bijis arī pats Ļermontovs. Dramatizējuma autore un režisore – Jeļena Čornaja, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Olga Šaišmelašvili.