Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Gada dzīvnieks 2018 – parastā vāvere

Drukāt

Dabas muzejā paziņoti „Gada dzīvnieks 2018” balsojuma rezultāti. Sīvā konkurencē uzvarēja parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kas ir vienīgā Latvijas savvaļā sastopamā vāveru suga. Dabas muzejā atklāts gada dzīvnieka informācijas stends un pirmais parastajai vāverei veltītais pasākums – ģimenes diena – notiks
jau 27. janvārī.

Gada dzīvnieks 2018 – parastā vāvere

Gada dzīvnieks ir viena no iemīļotākajām Dabas muzeja aktivitātēm, un kopš
akcijas pirmsākumiem 2000. gadā šis gods ticis virknei dzīvnieku. Sagaidot Latvijas lielo
jubileju, akcijas „Gada dzīvnieks 2018” rīkotāji piedāvāja ikvienam piedalīties aptaujā un
balsot par savu favorītu. Aptaujā internetā un muzejā tika saņemti vairāk nekā 2600
balsojumi, un īpaši sīva konkurence izvērtās starp brūnkrūtaino ezi un parasto vāveri,
attiecīgi 683 un 694 balsis. Tam sekoja rudā lapsa (404 balsis), Latvijas lielākais
dzīvnieks alnis (367 balsis) un sermulis (294 balsis). Bet stabilā pēdējā vietā ar 252
balsīm palika pelēkais zaķis.

Vāvere ir neliels grauzējs, un raksturīga tās pazīme ir garā, kuplā aste un ausis ar
matu pušķiem galos. Kā pastāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” zoologs
Jānis Ozoliņš, sugas nosaukums tulkojumā no grieķu valodas nozīmē, „parastais, kas
sēž savas astes ēnā”.

Latvijā mītošo vāveru apmatojuma krāsa vasarā parasti ir sarkanbrūna, bet ziemā
– pelēcīga. Vāveres sastopamas skujkoku un jauktajos mežos, kā arī dārzos, parkos un
kapsētās. Dzīvošanai ierīko midzeņus, kas var atrasties koku dobumos vai putnu būros.
Ja dobumi nav pieejami, vāveres veido bumbveida midzeņus no koku zariņiem, ķērpjiem
un sausām lapām. Tās pārtiek galvenokārt no egļu un priežu sēklām, ziemā – arī no koku
pumpuriem. Par vāveres klātbūtni teritorijā liecina raksturīgie pēdu nospiedumi, kā arī
barošanās pazīmes – čiekuru zvīņu un seržu kaudzītes, kā arī sašķelti lazdu rieksti.
Vāveres gadā muzejā notiks vairāki pasākumi, pirmais – ģimenes diena „Vāverīte
kuplastīte” jau sestdien, 27. janvārī. Šogad arī īpaši aicinām reģistrēt novērotās vāveres
un to darbības pēdas vietnē Dabasdati.lv - dabas novērojumi Novērojumiem ar īpašu uzmanību un
interesi visa gada garumā līdzi sekosim arī mēs, un katru mēnesi kāds no novērojumiem
tiks īpaši izcelts muzeja sociālo tīklu kontos.

Vairāk informācijas par gada dzīvnieku un
pasākumiem mājas lapā Latvijas Dabas muzejs Latvian Museum of Natural...

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk