Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Fransisko Goija (1746–1828). Kaprīzes

Redakcija
Redakcija

No 2017. gada 25. marta līdz 16. jūlijam, vienlaicīgi ar izstādi “PRADO 12 raksturi”, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Boses zālē (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma spāņu vecmeistara Fransisko Goijas grafikas sērija “Kaprīzes” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Izstāde piedāvā iepazīt vienu no slavenākajiem pasaules mākslas šedevriem – ģeniālā spāņu mākslinieka Fransisko Goijas (Francisco José de Goya y Lucientes, 1746–1828) grafikas sēriju “Kaprīzes” (“Los Caprichos”).1799. gadā paša autora sastādītais un izdotais albums ar 80 grafikas lapām drīz pēc publicēšanas ieguva popularitāti gan Spānijā, gan citās zemēs un kļuva par Goijas stila kvintesenci, atspoguļojot jaunu, brīvāku, daudz ekspresīvāku pieeju realitātes attēlojumam. “Kaprīzes” rada atbalsi 19. gadsimta mākslā un noslēdza neoklasicisma akadēmiskā stila grafikas dominanti.

Fransisko Goija lietoja sarežģītu un inovatīvu grafikas tehniku. Tās pamatā bija tradicionālais oforts, ko meistars apvienoja ar salīdzinoši neseno izgudrojumu – akvatintu.

Sērija sevī slēpj daudz neatminētu mīklu. Izteikts pieņēmums, ka mākslinieks iespaidojies no dažādiem filozofijas un mākslas darbiem, tomēr pats Goija, izņemot dažus pazīstamu dzejnieku, piemēram, Hoveļjanosa (Gaspar Melchor de Jovellanos, 1744–1811) citātus vai paralēles ar Goijas drauga Moratīna Jaunākā (Leandro Fernández de Moratín, 1760–1828) lugām, jebkādu ietekmi ir kategoriski noliedzis.

Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kolekcijā glabājas 78 darbi no grafikas sērijas “Kaprīzes” otrā novilkuma. Daļa no tiem, pievienojot Fransisko Goijas savulaik uzrakstītos komentārus, tiks eksponēti vienlaicīgi ar izstādi no Prado Nacionālā muzeja “PRADO 12 raksturi”.

Teksts: Daiga Upeniece