Raiņa un Aspazijas mājā notiks izstāde un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”
11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”. 1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji.
Izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” mērķis ir ielūkoties lugas tapšanas procesā un izsekot tās skatuves gaitām, sākot ar pirmiestudējumu 1912. gadā Jaunajā Rīgas teātrī un beidzot ar “versiju bez vārdiem” – Sergeja Zemļanska iestudējumu Liepājas teātrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada priekšvakarā.
Izstādi iesāk Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna.
Piedalās aktieri Samira Adgezalova un Raimonds Celms. Atklāšanā tiks lasīti sekojoši zinātniski lasījumi:
Gaidas Jablovskas priekšlasījums veidots kā ieskats “Induļa un Ārijas” rokrakstu materiālos, kas glabājas apjomīgajā Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Par lugas tapšanas gaitu ne mazums interesantu liecību atrodams arī izstādē eksponētajos iespieddarbos no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas.
Jānis Zālītis centies izsekot “Induļa un Ārijas” tulkojumu vēsturei. Tā aizsākas ar vācbaltiešu rakstnieka Johannesa fon Gintera un viņa māsas Luzas Feldmanes darbu pie lugas tulkojuma vācu valodā un šobrīd noslēdzas ar Marijas Leinonenas publicējumu somu valodā (2016). Krievu valodā iznākuši divi (Vladimirs Deržavins, Roalds Dobrovenskis) “Induļa un Ārijas” tulkojumi; ir ziņas arī par citu autoru mēģinājumiem veidot lugas “krievu variantu”.
Līga Ulberte dalās pārdomās par “Induļa un Ārijas” interpretācijām un riskiem, lugas “skatuviskuma” potenciāla realizāciju dažādu režisoru inscenējumos.
Jānis Siliņš ar plašu vizuālo materiālu analizējis jaunākos “Induļa un Ārijas” iestudējumus – Arnolda Liniņa (1987), Mihaila Kublinska (1999) un Sergeja Zemļanska (2014) interpretācijas.
Izstāde ir Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) un E. Smiļģa Teātra muzeja (LKA) kopdarbs.
Izstādes kuratori:
Gaida Jablovska
Jānis Siliņš
Jānis Zālītis
Mākslinieks – Ints Sedlenieks
Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Izstāde skatāma līdz 14. novembrim.
