Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 3


Līdz 31. janvārim pagarināta izstāde “MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS”.

Redakcija
Redakcija

Līdz 31. janvārim pagarināta  izstāde “MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS”.
Miķelis Rozentāls “Zenta Mauriņa”. 20. gs. 30. gadu beigas

Līdz 2018. gada 31. janvārim pagarināta Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīgā, Alberta ielā 12-9) skatāmā izstāde “MIĶELIS ROZENTĀLS. GLEZNOTĀJS”.

2017. gada 3. augustā apritēja 110 gadu, kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.

1938. gadā, pēc īsa sagatavošanās posma pie gleznotāja Fridriha Milta, Miķelis Rozentāls sāka studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. 1942. gadā viņš pabeidza akadēmiju ar Ģederta Eliasa vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā tapušo diplomdarbu “Rūķi” – 19. gadsimta nogalē Pēterburgā studējošo latviešu mākslinieku izveidotās biedrības grupas portretu. Līdzās Ādamam Alksnim, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim u. c. atveidots arī Miķeļa tēvs – Janis Rozentāls.

Miķeļa Rozentāla māksla atbilst 20. gadsimta 30. gadu nogalē populārajai jaunreālisma tendencei, lai gan atsevišķos darbos jūtamas arī modernisma ietekmes. Pēc Otrā pasaules kara nācās respektēt oficiālās prasības, gleznojot tematiskas kompozīcijas, kas atspoguļo strādnieku darba dzīvi u. tml., taču Miķeļa Rozentāla būtībai un raksturam tuvāki noskaņās klusināti, liriski darbi, visbiežāk – portreti un ainavas. Mākslas kritiķis un vēsturnieks Jānis Siliņš, rakstot par Miķeļa Rozentāla daiļradi, saka: “Kopdams tonalitātē pamatotu glezniecisku izteiksmi, Rozentāls iekļaujas liriski intīmajā mūsu mākslas zarojumā, to reprezentēdams ar savu personīgo un savas paaudzes zīmi.”
Svarīga nozīme Miķeļa Rozentāla biogrāfijā ir pedagoģiskajai darbībai. No 1944. līdz 1948. gadam viņš strādā Latvijas Mākslas akadēmijā, bet no 1948. līdz 1952. gadam – Rīgas Daiļamatniecības vidusskolā (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola).

Būt gleznotājam un ģimenes tēvam, saglabāt savu nostāju un pārliecību politiski sarežģītajā un trūcīgajā pēckara laikā nebija viegls uzdevums. Miķeļa Rozentāla veselību iedragāja smaga slimība. Sākotnēji kļūdainā diagnoze un novilcinātā ārstēšana kļuva par iemeslu pāragrajai Miķeļa Rozentāla nāvei 1952. gada 10. novembrī, 45 gadu vecumā. Vēlu sācis savu ceļu mākslā, viņš nepaspēja līdz galam izteikt savu talantu, tomēr ir ieguvis paliekošu vietu Latvijas mākslas vēsturē.

Pateicoties Rozentālu dzimtas pēcteču sniegtajam atbalstam, izstādē ir apskatāmas dažādos periodos tapušas Miķeļa Rozentāla gleznas no privātkolekcijām; vairākas no tām eksponētas pirmo reizi. Ir iespēja iepazīties arī ar dažādiem Miķeļa Rozentāla darbiem grafikas jomā: grāmatu ilustrācijām, lietišķās grafikas darbu uzmetumiem, skicēm no dabas u. c. Aplūkojami arī fotomateriāli un dokumenti, kas ļauj labāk iepazīt Miķeļa Rozentāla personību un biogrāfiju.

Izstādes autore – Dace Vosa.
Mākslinieks – Ints Sedlenieks.