Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Rīgas Kino muzejam – 30!

Drukāt

2018. gada 1. martā apritēs 30 gadi kopš Rīgas Kino muzeja dibināšanas. Rīgas Kino muzejs ir vienīgais nozarei veltītais muzejs Latvijā, kas nodarbojas ar latviešu kino mantojuma vākšanu, pētīšanu, aprakstīšanu, popularizēšanu ar izstāžu darbu, izglītojošām nodarbībām dažāda vecuma bērniem, regulāriem kino lektorijiem, diskusijām un dažāda veida pasākumiem. Kino muzeja misija ir – piedāvāt augstas kvalitātes kultūras produktus, veidot un veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi un izglītotu, kompetentu auditoriju, nodrošinot kino zināšanu pieejamību.

Rīgas Kino muzejam – 30!

Šajā periodā Rīgas Kino muzejs ir eksistējis kā neatkarīgs muzejs, gan arī kā Nacionālā Kino centra struktūrvienība. Kopš 2010. gada reformas Rīgas Kino muzejs ir Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienība, tā muzeja telpas atrodas Vecrīgā, Peitavas 10, savukārt krājums atrodas Talsu ielā 1, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēkā.

Ideja par Rīgas Kino muzeja izveidošanu radās “Kino dienās’’ 1986. gadā, un par idejas dzimšanu klīst leģendas, ka šī iecere ir tapusi kinofestivāla “Arsenāls” dibinātāja un radošā vadītāja Augusta Sukuta virtuvē, klātesot kino zinātniekam Jurim Civjanam, kurš šobrīd dzīvo un strādā Čikāgā, ASV, un kino zinātniecei, grāmatu autorei un LKA profesorei Ingai Pērkonei. 1988. gadā tika dots apstiprinājums iecerei Rīgā veidot Kino muzeju, un sākās plānošanas darbs. Sākotnējās ieceres bija apjomīgas, un Kino muzeju bija iecerēts būvēt Peitavas ielā 10/12, kur muzejs atrodas arī šodien. Ideja par Rīgas Kino muzeja veidošanu kļuva par daļu no plašāka plāna: radās plāni veidot kino muzejus dažādās PSRS republikās, Maskavā tika izveidots centrālais kino muzejs, tāpat tika izveidoti kino muzeji Baltkrievijā.

Pēc PSRS sabrukuma plānos tika ieviestas korekcijas, un Rīgas Kino muzejs vairākas reizes mainīja atrašanās vietu. Piemēram, periodā starp 1994. un 1998. gadu Rīgas Kino muzejs bija atrodams Krāslavas ielā, bijušajās nelikumīgās tipogrāfijas “Cīņa” telpās, kur tika veidotas izstādes mākslinieces Ievas Romanovas vadībā, kas savu sadarbību ar Kino muzeju turpināja arī periodā no 1998. – 2006. gadam, kad muzejs pārcēlās uz Šmerli, Rīgas kinostudijas telpām.

2006. gadā reorganizācijas rezultātā Kino muzejs kļūst par daļu no Nacionālā Kino centra un atgriežas sākotnēji iecerētajā adresē – Vecrīgā, Peitavas 10. Pirmā izstāde jaunajās telpās – ‘’Jāņa Streiča mistērijas”, kas tiek atklāta, svinot režisora 70 gadu jubileju 2006. gadā. Turpmākajos gados Rīgas Kino muzejs veidoja plašas, skatītāju iemīļotas izstādes, piemēram, “Rolanda Kalniņa aizliegtais laiks”, “Kustības fenomens”, “Rīgas puika Sergejs Eizenšteins” un citas.

Finanšu krīzes ietvaros Kino muzejs piedzīvo vēl vienu reorganizāciju, 2010. gadā kļūstot par Latvijas Kultūras akadēmijas struktūrvienību.

Rīgas Kino muzejs regulāri rīko izstādes gan Vecrīgā, muzeja telpās, gan ārpus tām. Kopš 2017. gada oktobra muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija “Aizekrānija” par kino veidošanu un tehnoloģisko attīstību. Muzejā tiek regulāri rīkotas mini izstādes, šobrīd apskatāma “Uldis Brauns un ‘’235 000 000’’’, kā arī iespējams apmeklēt izglītojošas nodarbības, ekskursijas un dažādas darbnīcas. Kino muzejs regulāri rīko kinolektorijus, piemēram, sadarbībā ar kinoteātri “Splendid Palace” šobrīd jau 13. sezonu piedzīvo kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt”, un nodarbojas ar latviešu kino mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu, pētniecību un kontekstualizēšanu.
LKA Rīgas Kino muzejs savu jubileju svinēs 1. martā no plkst. 17.00, savās telpās pulcējot bijušos un esošos darbiniekus, kino vides pārstāvjus, draugus un partnerus no dažādām jomām.

Tev jābūt autorizētam,





Izrāžu videofragmenti vairāk



Videointervijas vairāk