Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:354, Did:0, useCase: 3


Valmieras teātra jaunajā sezonā uzsvars uz Cilvēku. Nemirstību. Fantastiku.

Redakcija
Redakcija

“Latvijas simtgades sezonā var atļauties izrādes ar mērogu, ko dāvināt publikai, aktieriem, profesionāli izaicinot sevi kā teātri. Tāpēc Valmieras teātris runās par Cilvēku. Nemirstību. Fantastiku. Ceļojot laikā un laikmetos, būs iespēja sastapt fantastus, izgudrotājus, filozofus, pievilcīgus pavedējus, karjeristus, pasaules pārveidotājus, nemiera garus, kas meklējuši un atraduši sevi, domājuši ar vērienu, būdami bērni, pusaudži, studenti, briedumā vai jau vecumā. Viņu spoguļos mēs kopā ar publiku smelsimies spēku – dzīvot, sapņot, pārvarēt zaudējuma sāpes un spēju nezaudēt humora izjūtu.” atklāj teātra mākslinieciskā vadītāja Indra Roga, kura pati sezonas otrajā pusē iestudēs Valmieras teātra trešo Hamletu.

Sezonu atklās ciemiņi no Maskavas – S. Ženovača skolas pārstāvji - režisori un pedagogi Jekaterina Polovceva un Jegors Peregudovs. Pirmo reizi Valmieras teātrī izrādes iestudēs režisors Rolands Atkočūns (Lietuva) un jaunais, daudzsološais režisors Klāvs Mellis. Turpināsim sadarbību ar jau ilggadējiem teātra domubiedriem, režisoriem - Inesi Mičuli, Jāni Znotiņu, Vari Braslu un Pēteri Krilovu.

Novembrī, valsts jubilejas ietvaros, nedēļu būs skatāmi vairāku sezonu garumā tapušie latviešu autoru darbu uzvedumi, bet sezonas noslēgumā piedāvāsim jaunās latviešu autores Annas Zvaigznes darba jauniestudējumu.
Šajā sezonā Valmieras teātrī.

R. Bredberijs “Fantočini noslēpums”, režisore J. Polovceva (Maskava). Pirmizrāde 27. septembris, Lielā zāle.
Sezonas pirmais jauniestudējums balstīts uz Reja Bredberija zinātniskās fantastikas īsprozas stāstu “Elektriskā ķermeņa dziesma”. Izrāde ir poētiskas atmiņas un ilgas par ģimeni, mīlestību, zaudējuma sāpēm un to pārvarēšanu. Par to, uz ko klusībā cer ikviens - absolūtas mīlestības un nemirstības sasniegšanu. Darbs uz Latvijas teātra skatuves tiek iestudēts pirmo reizi.

D. Aivss “Venēra kažokādā”, režisore I. Mičule. Pirmizrāde 12. oktobris, LMT Mansards.
Vairākkārt apbalvotā luga-lugā “Venēra kažokādā” ir izcilā, tumšā humora meistara, amerikāņu dramaturga Deivida Aivsa komēdija, kas vēsta par režisoru, kas jau zaudējis cerību atrast aktrisi galvenajai lomai savā topošajā izrādē. Savukārt viņa ir pārliecināta, ka šī loma atbilst tieši viņai. Ar mistiski vilinošās Vandas lomu Valmieras teātrī atgriežas Inga Alsiņa-Lasmane, kura virtuozā saspēlē ar Imantu Stradu ievelk skatītājus elpu aizraujošā lugas lasījumā.
J. Trifonovs “Apmaiņa”, režisors J. Peregudovs (Maskava). Pirmizrāde 9. novembris, Apaļā zāle.

20.gadsimta 60.gadu beigas, Maskava. Komiski smeldzīgs un patiess stāsts par kādas ģimenes savstarpējām attiecībām brīdī, kad galvenā varoņa sieva ierosina mainīt savu un slimās vīramātes istabu pret kopēju divistabu dzīvokli. Kā lai to pasaka mātei? Citi no vienas istabas ir tikuši pat pie trīsistabu dzīvokļa, kāpēc lai viņi netiktu galā ar šo maiņu?

J. Tellere “Nekas”, režisors J. Znotiņš. Pirmizrāde 30. novembris, LMT Mansards.
Izrāde radīta īpaši domājot par jauniešiem. Vienkāršs, bet tajā pat laikā ļoti skarbs stāsts par 7. klases skolēniem, kuri mēģina atrast dzīvei jēgu, kad viens no viņiem skaļi paziņo, ka tādas nav. Kādas ir robežas un kāda ir to pārkāpšanas cena? Baisi, patiesi un nenovēršami.

Dž. B. Šovs “Pigmalions”, režisors V. Brasla. Pirmizrāde 20. decembris, Lielā zāle.
Šī luga īru rakstniekam, dramaturgam, kritiķim un politiķim Džordžam Bernardam Šovam atnesa pasaules slavu, tā ir viņa skandalozākā un asprātīgākā luga, kas stāsta par vienkāršu puķu pārdevēju Elīzu Dūlitlu no dziļas provinces un fonētikas profesora Higinsa mēģinājumiem viņu padarīt par smalku sabiedrības dāmu. Viss iet gludi... līdz brīdim, kad viņš iemīl šo savādo meiteni. Paradoksu un komisku notikumu pilns stāsts Vara Braslas režijā.

Ē. E. Šmits “Donžuāna pēdējā mīlestība”, režisors R. Atkočūns (Lietuva). Pirmizrāde 25. janvāris, Lielā zāle.
Ar lugu “Donžuāna pēdējā mīlestība” (lugas oriģinālnosaukums -“Valoņas naktis”) beļģu rakstnieks Ēriks Emanuēls Šmits debitēja dramaturģijā. Darbība risinās mistiskā Normandijas nekurienē jeb vietā, no kuras nav iespējams aizbēgt pašam no sevis. Stāsta notikumu centrā ir kāds ļoti kaislīgs, jauns vīrietis vārdā Donžuāns un viņa piecas mīļākās. Ikviena no viņām cer, ka jaunais vīrietis apprecēs tieši viņu. Donžuāna rīcībā ir visa nakts, lai iepazītu to, ko viņš vēl nepazīst - patiesu mīlestību.

V. Šekspīrs “Hamlets”, režisore I. Roga. Pirmizrāde 12. aprīlis, Lielā zāle
Trešo reizi Valmieras teātrī atgriezīsies pasaulē visbiežāk iestudētais un interpretētais Viljama Šekspīra šedevrs "Hamlets" režisores Indras Rogas režijā. Cilvēcisko kaislību buķete - viltības, intrigas, indēšanas, mistiski noziegumi, kautiņi, joki ar Dānijas princi Hamletu epicentrā. Izrādes uzsvars likts uz lugas iestudējumu vēsturi un tekstu. Galvenajā lomā - aktieris Mārtiņš Meiers.

A. Zvaigzne “Veltas Kalniņas istabā”, režisors P. Krilovs. Pirmizrāde 12. maijs, Lielā zāle.
Spēcīgas personības dzīvesstāsts. Velta Kalniņa ir bijusi balles deju skolotāja Padomju Latvijā, kuras mīlestība pret deju bija tik nepārvarama, ka netraucēja ne politiskā iekārta, ne laiks. Birokrātija, cilvēcīgums, paradoksi, eksistenciāla vientulība neatkarīgi no laikiem.

Dž. Londons “Mārtins Īdens”, režisors K. Mellis. Pirmizrāde 24. maijs, LMT Mansards.
Jaunā režisora Klāva Meļļa debija Valmieras teātrī ar stāstu par 20 gadus vecu, neizglītotu jūrnieku Mārtinu Īdenu. Cerībā kādreiz būt kopā ar aristokrātiskas ģimenes atvasi Rūtu, Mārtins ar viņas palīdzību nododas mācībām un atklāj sevī rakstnieka dotības. Līdzās plaukstošajai mīlestībai, Mārtins iegūst arī pasaules slavu, naudu un uzmanību. Taču kaut kas ir mainījies - Mārtins nespēj priecāties par sasniegtajiem mērķiem un justies laimīgs.