Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:334, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Rīgas Krievu teātrī top izrāde "Saška" - stāsts par karavīru

Redakcija
Redakcija

Rīgas Krievu teātrī top izrāde "Saška" - stāsts par karavīru
Foto: Olga Bikova

2015. gada 14. martā pirmizrādi piedzīvos Igora Koņajeva iestudētais Vjačeslava Kondratjeva stāsts „Saška”.

Vjačeslava Kondratjeva stāsts „Saška” tika publicēts 1979. gada februārī. Taču arī mūsdienās tas atstāj spēcīgu iespaidu. Lūk, dažas mūsdienu lasītāju atsauksmes par stāstu:

„…Šī grāmata ir par cilvēku. Par visvienkāršāko puisi, kas pats, to nenojaušot, ir paveicis milzīgu varoņdarbu. Viņš nebija armijas daļas vadītājs, neatbrīvoja Berlīni, taču spēja paveikt kaut ko lielāku – saglabāt cilvēcību.”

„…Pats īstākais Saška! Es ticu viņam, tādam, kā aprakstīts stāstā, tik gaišam un tik tuvam...”

„…Kondratjeva stāsta varoņi nav parasti cilvēki, tie ir Cilvēki ar lielo burtu, kuriem vārds „cilvēcība” nav tukša skaņa...”

Pašlaik, mūsu materiālās labklājības laikā, vārdam „cilvēcība” vairs nav tās nozīmes, kāda tā bija smagajos kara gados, kad uz spēles tika likta cilvēka dzīvība. Rakstnieks frontinieks Vjačeslavs Kondratjevs pats piedalījās 1942. gada šausminošajās kaujās pie Rževas un pazina „cilvēcības” cenu. Viņš karoja strēlnieku divīzijas sastāvā, bija ievainots, tika apbalvots ar medaļu „Par drošsirdību”. Toreiz viņš bija 22 gadus vecs, savukārt savu pirmo stāstu „Saška” autors sacerēja 59 gadu vecumā. To negribēja publicēt: pārāk daudz rakstnieka stāstā bija patiesības par vienkāršā puiša karavīra likteni, kuram bija laupīta normāla dzīve, taču viņš nebija pārvērties par zvēru, nezaudēja savu gaišumu un taisnīguma izjūtu un, pats galvenais, spēju mīlēt. Tāpēc mūsdienās, kad mēs dažbrīd zaudējam cilvēcisko būtību mūsu materiāli nodrošinātajā dzīvē, sūdzamies par apkalpošanu restorānos un naudas nepietiekamību, lai dotos ceļojumā pie jūras, ir ļoti lietderīgi atcerēties vai uzzināt, ko nozīmē, kad trūkst maizes, siltuma un tīru drēbju. Reizēm ir vērts padomāt par to, kas gan ir cilvēcība, bet galvenais – kāpēc tā ir nepieciešama. Būtu vēl labāk, ja šo izrādi noskatītos visa ģimene, lai vēlāk to apspriestu ar saviem bērniem un tuviniekiem – un varbūt atrastu atbildes uz tiem jautājumiem, kas šķiet ļoti sarežģīti un pat reizēm neatrisināmi.

Izrādes radošais kolektīvs:

Dramatizējuma autors un režisors - Igors Koņajevs
Scenogrāfija un kostīmi - Nikolajs Slobodjaniks
Gaismu mākslinieks - Deniss Solncevs
Video un animācija - Vadims Dulenko
Muzikālais noformējums - Ludmila Mogiļevska

Aktieri: Leonīds Lencs, Ivans Kločko, Marats Efendijevs, Pāvels Griškovs, Ņikita Voroņins, Igors Nazarenko, Kirils Zaicevs, Aleksandrs Poļiščuks, Andrejs Možeiko, Tatjana Začeste, Vitālijs Jakovļevs, Jeļena Sigova, Vadims Grosmans, Maksims Busels, Aleksandrs Maļikovs, Artūrs Trukšs, Aleksejs Korgins, Ludmila Golubeva, Tatjana Lukašenkova, Sergejs Gorohovs, Anastasija Džordževiča, Jana Ļisova, Svetlana Šiļajeva, Tamāra Sudņika, Gaļina Baženova.