Video: Kā kara apstākļos saglabāt cilvēcību? SAŠKA Rīgas Krievu teātrī
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī vakar notika dramatiskā Vjačeslava Kondratjeva stāsta "SAŠKA" inscenējuma pirmizrāde režisora Igora Koņajeva versijā.
Vjačeslava Kondratjeva stāsts „Saška” tika publicēts 1979. gada februārī. Taču arī mūsdienās tas atstāj spēcīgu iespaidu. Rakstnieks frontinieks Vjačeslavs Kondratjevs pats piedalījās 1942. gada šausminošajās kaujās pie Rževas un pazina „cilvēcības” cenu. Viņš karoja strēlnieku divīzijas sastāvā, bija ievainots, tika apbalvots ar medaļu „Par drošsirdību”. Toreiz viņš bija 22 gadus vecs, savukārt savu pirmo stāstu „Saška” autors sacerēja 59 gadu vecumā. To negribēja publicēt: pārāk daudz rakstnieka stāstā bija patiesības par vienkāršā puiša karavīra likteni, kuram bija laupīta normāla dzīve, taču viņš nebija pārvērties par zvēru, nezaudēja savu gaišumu un taisnīguma izjūtu un, pats galvenais, spēju mīlēt. Tāpēc mūsdienās, kad mēs dažbrīd zaudējam cilvēcisko būtību mūsu materiāli nodrošinātajā dzīvē, sūdzamies par apkalpošanu restorānos un naudas nepietiekamību, lai dotos ceļojumā pie jūras, ir ļoti lietderīgi atcerēties vai uzzināt, ko nozīmē, kad trūkst maizes, siltuma un tīru drēbju. Reizēm ir vērts padomāt par to, kas gan ir cilvēcība, bet galvenais – kāpēc tā ir nepieciešama. Būtu vēl labāk, ja šo izrādi noskatītos visa ģimene, lai vēlāk to apspriestu ar saviem bērniem un tuviniekiem – un varbūt atrastu atbildes uz tiem jautājumiem, kas šķiet ļoti sarežģīti un pat reizēm neatrisināmi.
Piedāvājam izrādes fragmentus un režisora Igora Koņajeva domas par izrādei. Tuvākās izrādes 15.un 19.martā. Biļetes nopērkamas Biļešu servisa kasēs
Vjačeslava Kondratjeva stāsts „Saška” tika publicēts 1979. gada februārī. Taču arī mūsdienās tas atstāj spēcīgu iespaidu. Rakstnieks frontinieks Vjačeslavs Kondratjevs pats piedalījās 1942. gada šausminošajās kaujās pie Rževas un pazina „cilvēcības” cenu. Viņš karoja strēlnieku divīzijas sastāvā, bija ievainots, tika apbalvots ar medaļu „Par drošsirdību”. Toreiz viņš bija 22 gadus vecs, savukārt savu pirmo stāstu „Saška” autors sacerēja 59 gadu vecumā. To negribēja publicēt: pārāk daudz rakstnieka stāstā bija patiesības par vienkāršā puiša karavīra likteni, kuram bija laupīta normāla dzīve, taču viņš nebija pārvērties par zvēru, nezaudēja savu gaišumu un taisnīguma izjūtu un, pats galvenais, spēju mīlēt. Tāpēc mūsdienās, kad mēs dažbrīd zaudējam cilvēcisko būtību mūsu materiāli nodrošinātajā dzīvē, sūdzamies par apkalpošanu restorānos un naudas nepietiekamību, lai dotos ceļojumā pie jūras, ir ļoti lietderīgi atcerēties vai uzzināt, ko nozīmē, kad trūkst maizes, siltuma un tīru drēbju. Reizēm ir vērts padomāt par to, kas gan ir cilvēcība, bet galvenais – kāpēc tā ir nepieciešama. Būtu vēl labāk, ja šo izrādi noskatītos visa ģimene, lai vēlāk to apspriestu ar saviem bērniem un tuviniekiem – un varbūt atrastu atbildes uz tiem jautājumiem, kas šķiet ļoti sarežģīti un pat reizēm neatrisināmi.
Piedāvājam izrādes fragmentus un režisora Igora Koņajeva domas par izrādei. Tuvākās izrādes 15.un 19.martā. Biļetes nopērkamas Biļešu servisa kasēs
Vērtējums: –
