Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:340, Did:0, useCase: 3


Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde “Svina garšai”

Redakcija
Redakcija

Latvijas Nacionālajā teātrī pirmizrāde “Svina garšai”
Foto: Agnese Zeltiņa

Š.g. 4.februārī Latvijas Nacionālajā teātrī PIRMIZRĀDE Māra Bērziņa godalgotā romāna “Svina garša” iestudējumam. Romāna darbība notiek Torņkalnā, un gan romāna autors, gan izrādes režisors Vlaters Sīlis ir torņkalnieši.

1940. un 1941. gadā Latvijā straujā tempā nomainās lielvalstu varas, un latviešu puisis Matīss no Torņakalna, kurš nevēlas karot ne vienā, ne otrā frontes pusē, mēģina būt malā. Protams, tas neizdodas. Nepieciešamība izdzīvot frontes aizmugurē, uzdzīve un andelēšanās ar kreiso preci, pirmā sastapšanās ar mīlestību, nodevību, nelietību, žēlsirdību, un svina garša mutē. Gan no nomaldījušās lodes, gan no tā, kas notiek ar Latviju.

Valters Sīlis: “Svina garšas” varoņi lielākoties nemēģina izdabāt esošajai varai, taču ārkārtīgi arī nepretojas tai. Šīs izrādes varoņiem daudz svarīgāk ir paspēt dzīvot, lai kāds absurds valdītu apkārt. Un dažreiz tiešām gribas aizbēgt no visām nejēdzībām un mierīgi dzīvot pat tad, ja laiks ir vājprātīgs, kā tas periods mūsu vēsturē, kurā risinās šīs izrādes darbība. Gribas palikt ar tīru sirdsapziņu, gribas palikt cilvēkam arī 2.pasaules kara laikā. Un tomēr – vai, izvairoties no apkārt valdošā neprāta, tiešām var saglabāt cilvēcību, vai tas tomēr ir laiks, kas prasa izdarīt izvēles? Šī izrāde van par cilvēkiem, kuri cīnās par uzvaru. Šīs izrādes varoņi cīnās par iespēju palikt cilvēkiem.”
LATVIJA. XX gadsimts sērijas romāns - Māra Bērziņa “Svina garša” - tūlīt pēc iznākšanas nokļuva apspriestāko un pirktāko grāmatu vidū. Dēku un piedzīvojumu romāns, no vienas puses, traģikomisku notikumu virkne, kas maina cilvēku dzīves, no otras puses. Romāns 2015. gadā ir saņēmis Dzintara Soduma balvu, Baltijas Asamblejas (BA) balvu literatūrā, Rīgas domes atzinības rakstu, kā arī ir 2015.gada Pavasara balsojuma uzvarētājs LSM mediju balvā „Kilograms kultūras”

Lomās: Madara Botmane, Daiga Gaismiņa, Lāsma Kugrēna, Līga Zeļģe, Liene Sebre, Ainārs Ančevskis, Jānis Āmanis, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Kaspars Dumburs, Arturs Krūzkops, Voldemārs Šoriņš, Jānis Vimba, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Uldis Sniķeris, Tija Mētra Zeļģe.

Romāna autors Māris Bērziņš dzimis un audzis Torņakalnā, beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Strādājis gan privātos uzņēmumos, gan valsts iestādēs un institūcijās. Vairākus gadus Māris Bērziņš bijis Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors, taču vēlāk pievērsies rakstniecībai. Plašāk pazīstams ar savu humoristisko īsstāstu ciklu par Gutenmorgenu.

Māris Bērziņš: „Es esmu milzīgs sapņotājs. Mans sapnis ir, ka pasaulē vispār nebūtu nevienas armijas. Es nevienu nogalinājis neesmu, bet pāri nodarījis esmu. /../ Par latvieti esmu dzimis. Pārmesties uz kaut ko citu netaisos. Latviešu patriots palikšu, bet tas nenozīmē, ka man jārīkojas pēc iepriekš gadu desmitos izstrādātiem stereotipiem. Katram pašam ir galva un jāpieņem savi lēmumi. Man ļoti nepatīk, ka vairojas stereotipiski saukļi. Piemēram, es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti. Tad varbūt tu gribi, lai te valdītu Putins? Zemi jau varēsi mīlēt joprojām. Tas ir pilnīgi aplams teiciens.” (No Undīnes Adamaites intervijas ar Māri Bērziņu 21.02.2015. laikrakstā Diena)

Režisors un dramatizējuma autors Valters Sīlis dzimis un audzis Torņakalnā, beidzis Latvijas Kultūras akadēmiju Režijas specialitātē. Strādājis neatkarīgos teātros. Latvijas Nacionālā teātra režisors. Saņēmis Spēlmaņu nakts nominācijas režijā par LNT izrādēm – „Par mammām”, „Pierādījums”, „Veļupes krastā”, „Osedžas zeme”, „Prāts”.

Valters Sīlis: „Ir daudz foršu cilvēku, kas saprot, kā teātris turpināsies. Ģeniāli autori piedzimst simts gados. Tu lasi pasaules lugas un reizi pusgadā atrodi kaut ko, kas ir tiešām labs, kur negribi mainīt ne vārdiņu. Bet, ja gribi mainīt un autors ir dzīvs un tev blakus, tad labi ar dramaturgu satikties un atrast kopēju valodu.”


Izrādes scenogrāfs ir Uģis Bērziņš, kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, mūzikas autors Edgars Raginskis, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.