Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:336, Did:0, useCase: 3


Zāra Leandere – Madame Scandeleuse Austrijas džeza grupas koncertprogrammā

Redakcija
Redakcija

14.jūlijā plkst. 20.00 Ikšķiles tautas namā, Lībiešu ielā 2, Operetes festivāla pirmo dienu noslēgs koncertprogramma, kas veltīta slavenās dīvas Zāras Leanderes 110. jubilejai, ar nosaukumu Zāra Leandere – Madame Scandaleuse. Koncertā muzicēs Austrijā iemīļota džeza grupa Eddie Luis und die Gnadenlosen kopā ar Austrijā dzīvojošo latviešu mecosoprānu Helēnu Sorokinu. Pirms koncerta plkst. 19.00 notiks Sarunas, pieminot Harija Missiņa 100-gadi, kurās ieeja ar šī koncerta biļeti būs bez maksas.

..............................................................................................................................................................................................................

“Operete ir ļoti nozīmīgs žanrs Austrijā, kas ietekmējis visas Eiropas un pasaules mūzikas attīstību 19. un 20. gadsimtā. Esmu pārliecināta, ka arī Latvijā ir jāatjauno operetes žanra tradīcija, tādēļ Operetes festivāls ir ļoti apsveicams notikums Latvijas mūzikas dzīvē”, saka dziedātāja, programmas idejas autore Helēna Sorokina.

Atzīmējot Zāras Leanderes 110.jubileju, koncertprogrammā klausītājiem būs iespēja atgriezties pagājušā gadsimta 20. un 30. gados un iepazīt Zāras Leanderes, kas bija viena no 20. gadsimta skandalozākajām, mīlētākajām un reizē kritizētākajām dīvām, piedzīvojumiem bagāto radošo un slavas apvīto dzīvi.

“Mūsu izvēlētā koncertprogramma izgaismo Zāras Leanderes 30. gadu skatuves gaitas. Atskaņosim tā laika publikas visiemīļotākās pašas Zāras dziedātās dziesmas un filmu mūziku. Latvijā tajā laikā visas šīs dziesmas tika tulkotas latviešu valodā un skanēja ikvienā radiostacijā, kafejnīcā un koncertzālē. Zāra Leandere, galvenokārt, uzstājās operetēs, rēvijās, tādēļ šis koncerts organiski iekļaujas un ir aktuāls Operetes festivālā. Leandere bija arī izcila kā filmaktrise. Patiesībā tas ir skumjš, Fausta cienīgs stāsts par to, kas notiek, ja slavas un naudas dēļ noslēdz līgumu nepareizajā laikā ar nepareizo politisko varu. Vienalga, kāda ir tava paša politiskā pārliecība. Domāju, ka šis stāsts kā mācība par to, ka ir viegli pieņemt nepareizos lēmumus, ir aktuāls jebkurā laikā, jebkurā valstī,” par gaidāmo koncertprogrammu stāsta tās līdzautors, Japānā dzimušais pianists, aranžētājs Nobuo Watanabe.

Zviedru dīvas Zāras Leanderes, sauktas arī par Madame Scandaleuse, dzīve bija visai parasta līdz 17 gadu vecumam, kad viņa pārcēlās uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētā viņa dzīvoja divus gadus (1924.-1925.) Zāra savās atmiņās raksta, ka Rīga esot bijusi tā vieta, kur viņa beidzot esot sajutusi saldo dzīves garšu. Braucot prom, viņa zināja savas dzīves mērķi – skatuvi! Esot slavas zenītā, viņa neaizmirsa Latviju un 1940.gada rudenī viņai bija ieplānota koncerttūre Latvijā. Šo sapni īstenot izjauca Otrais Pasaules karš.

Programmai izvēlētas dziesmas sākot no 20.gs. 20.gadiem, kad Zāra Leandere pirmoreiz kāpa uz skatuves Stokholmā Ernsta Rolfa rēvijas sastāvā (Ich bin Von Kopf bis Fuß), tālāk uzstājās ar Göstu Eckmann, pilnībā pārveidojot Franča Lehāra operetes Jautrā atraitne duetu (Lippen schweigen), Oskara Štrausa Warum soll eine Frau Kein Verhältnis haben sekos kā nākamā loma, tad viņa devās uz Vīni, no kuras sākās viņas karjeras skandalozā daļa, un tālāk dziesmas, ko viņa Berlīnes UFA filmās dziedāja līdz pat 1943. gadam (Yes, sir!, Kann denn Liebe Sünde sein, Eine Frau wird erst schön durch die Liebe, Ich weiß es wird einmal ein Wunder geschehen, Der Wind hat mir ein Lied erzählt), kad viņas karjera piepeši aprāvās, jo viņa atteicās pieņemt Vācijas pilsonību.

Mecosoprāns Helēna Sorokina dzimusi Rīgā, kur ieguvusi pirmās muzikālās iemaņas vijoļspēlē, klavierspēlē un dziedāšanā. Pēc Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļas absolvēšanas devusies apgūt klasisko dziedāšanu Austrijā, Grācas Mūzikas un Tēlotājmākslas universitātē. Kā soliste oratorijas žanrā Helēna sadarbojas ar profesionālo kori EuropaChorAkademie Josharda Dausa vadībā un dažādiem Itālijas, Austrijas un Vācijas orķestriem, dziedot alta partijas un citas lielas formas skaņdarbu atskaņojumos lielākajās Austrijas un Vācijas koncertzālēs. Kopš 2015. gada Helēna ir Jehudi Menuhina fonda Live Music Now un AIMS (American Institut of Musical Studies) stipendiāte.

Džeza grupas vadītājs un dibinātājs Eduards Luiss (Eduard Luis, Austrija), kurš gan dzied, gan pārvalda vijoli un daudz dažādus citus instrumentus un veido aranžijas, skaidro grupas nosaukuma nozīmi: “Džeza grupa Eddie Luis und die Gnadenlosen jeb tulkojumā no vācu valodas Edijs un Nežēlīgie ir ieguvis šādu nosaukumu tāpēc, ka šajā sastāvā spēlē “nežēlīgi” labi mūziķi” instrumentālilsti: Eduards Luiss (Austrija) – vijole, trombons, vokāls, Miloš Milojevič (Serbija) – klarnete, Nobuo Watanabe (Japāna) – klavieres, aranžējumi, Vasilis Koutsonanos (Grieķija) – kontrabass, Luis Oliveira (Brazīlija) – sitaminstrumenti.” Helēna Sorokina regulāri ar šo džeza grupu sadarbojas kopš 2015. gada, muzikāli izgaismojot 20.gadsimta Eiropas un Amerikas apburošāko un reizē skandalozāko dīvu tēlus.

Džeza grupa Eddie Luis und die Gnadenlosen dibināta 2014. gadā, apvienojot 5 jaunus, talantīgus un jau Austrijā labi pazīstamus mūziķus no 5 dažādām valstīm, atrodot kopīgu muzikālo valodu 20.gs 20. un 30. gadu trakulīgās mūzikas žanru ietvaros un atskaņojot autentiskos arandžējumos skaņdarbus ar pianista Nobuo Vatanabes oriģinālajās transkripcijās. Gandrīz katrs koncerts beidzas ar publikas stāvovācijām un lūguma pēc muzikālā baudījuma turpinājuma. Austrijas publika īpaši ir iemīļojusi džeza grupas ikmēneša pusnakts šovu Grācas Theatercafé.

“Visi mūziķi ir Grācas Mūzikas un Tēlotājmākslas universitātes Džeza nodaļas absolventi vai studenti, pats Eduards Luiss ir pasniedzējs šajā pat universitātē. Kopā viņi regulāri koncertē Austrijā, Itālijā, Slovēnijā un citur, atskaņojot 1920. – 1970. gadu lielākos grāvējus, lai gan galvenais akcents likts tieši uz mūziku starp Pirmo un Otro Pasaules karu. Šie mūziķi, ir īsti šī —Zāras Leanderes slavas zenīta laika mūzikas speciālisti,” par džeza orķestri stāsta soliste Helēna Sorokina.

Koncertprogrammas un koncepcijas autore Helēna Sorokina (Austrija), aranžiju veidotājs Nobuo Vatanabe (Japāna), režisors Joel Wolcott (ASV), kustību un stila konsultante Angelika Ratej (Austrija), teksta konsultants Evarts Melnalksnis (Vācija).

Otrais Operetes festivāls Ikšķilē notiks 14. un 15.jūlijā. Notiks koncerti un pirmizrāde bērniem muzikālai piedzīvojumu spēlei Karlsons, un festivāla kulminācijā 15. jūlijā plkst. 20.00 Ikšķiles brīvdabas estrādē notiks Operetes festivāla GALĀ koncerts, kur skanēs skaistākās operešu melodijas. Koncertā piedalīsies viessolisti no Itālijas un Polijas, kā arī Latvijā iemīļoti solisti Sonora Vaice, Nauris Indzeris, Anta Jankovska, Marlēna Keine, Dainis Skutelis, Emīls Kivlenieks un citi. Spēlēs Operetes orķestris diriģenta Guntara Bernāta vadībā. Festivāla izskaņā – Valšu vakars, kurā ikviens varēs ļauties Johana Štrausa valša un polkas dejas valdzinājumam orķestra pavadījumā.

Operetes festivālu rīko Latvijas Operetes fonds sadarbībā ar Ikšķiles novada domi. Festivāla režisors Valdis Lūriņš, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, scenogrāfs Oskars Dreģis un kostīmu māksliniece Juta Ķimenīte, mākslinieciskā vadītāja un producente Agija Ozoliņa-Kozlovska. Festivālu atbalsta VKKF un SIA BOSCH Latvia.

Latvijas Operetes fonds apvienojot profesionālu mākslinieku un sabiedrības centienus, veido Latvijā Operetes teātri ar pilnvērtīgu trupu, orķestri un telpām.

Biļetes var iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs, Bilesuparadize.lv un Ikšķilē, kafejnīcā "Rūberts", Daugavas prospektā 67, tālr.: 29 150 809. Biļešu cenas no 1 līdz 25 EUR. Pērkot biļetes Biļešu paradīzes kasēs atlaides grupām un daudzbērnu ģimenēm, reģistrējot un uzrādot "3+ ģimenes karti". Iegādājoties biļeti uz šo koncertu, stundu pirms tā, plkst. 19, bez maksas varēs apmeklēt arī Sarunas, pieminot Harija Missiņa 100-gadi.