Neiederīgais. Vientuļais un nesaprastais. FRANKENŠTEINS Dailes teātrī
Tas ir stāsts par bailēm no neparastā. Par bailēm iepazīt un izprast citādo... Ir tik vienkārši pazaudēt cerību, ja ikvienā brīdī, kad kāds cenšas darīt labu, pret viņu izturas nicīgi tikai tāpēc, ka viņš neatbilst sabiedrība šķietami pareiziem pieņemtajiem standartiem.
Režisore Laura Groza-Ķibere ir radījusi emocionālu izrādi par vēlmi pārspēt dabas, Dieva spēkus un vientulību, kas mijas ar sāpēm, esot citādam. Britu dramaturga Nika Dīra luga „Frankenšteins" 2015. gada 18. septembrī piedzīvoja pirmizrādi uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves.
Viktors Frankenšteins (Gints Andžāns) savā aizrautībā un neprātīgajā vēlmē pierādīt pasaulei, ka ir spējīgs aizstāt Dievu, izveido Radību (Dainis Grūbe). Viņš paveicis neiespējamo. Tomēr Viktors Frankenšteins, ieraugot sava eksperimenta gala rezultātu, nobīstas un, nemaz neiepazīstot sevis radīto būtni, aizbēg.
Lai arī Radības ārējais tēls ikvienā iedveš bailes un agresiju, tā spēj elpot, funkcionēt, just un līdzinās cilvēkam vairāk, nekā liela daļa nežēlības pārņemto cilvēku. Šī cilvēciskā būtne iemācās staigāt, runāt, un dzīvot.
Radībai nākas pašai iemācīties iepazīt un izprast pasauli savām acīm. Viņas eksistence izrādās vilšanās, sāpju un neizpratnes pilna – ikviens cilvēks, kas viņu ierauga, baidās un novēršas, pat sit un vēlas nogalināt. Viņa nezina, kas viņa ir, kāpēc ir tik atšķirīga, kas viņu radījis un kāpēc – pilnīgi apmaldījusies savā dzīves gājumā. Un tā jau ir – ir neiespējami izprast vainu par savu eksistenci un atrast kļūdas sevī, ja nezini savas saknes, izcelsmes sūtību un to, kādēļ citi ir novērsušies.
Radībai izdodas izveidot draudzību ar vecu vīru, kas sava akluma dēļ ir iemācījies vērtēt cilvēku pēc viņa darbiem. Tikai akls vīrs dod Frankenšteina briesmonim iespēju augt, sastapties ar draudzību un cilvēcisku attieksmi, kas pierāda to, ka Radības ārējais veidols pilnībā atšķiras no iekšējās pasaules, kas sākotnēji ir mazliet naiva, neizpratnes pilna. Viņa vēlas darīt labus darbus, dzīvot sabiedrībā, veidot draudzības saites un izjust pieķeršanos, mīlestību un justies vajadzīga un novērtēta. Šis vīrs viņai iemāca gan lasīt, gan rakstīt, daudz stāsta par vēsturi un sabiedrību, par karaļiem un nabagiem, bet nespēj atbildēt uz šķietami vienkāršiem jautājumiem: Kāpēc viņš ir nabags, nevis karalis? Kurš nosaka mūsu vietu šajā pasaulē? Kas ir mīlestība?
(Foto: Gunārs Janaitis)
Dialogā starp Radību (Daini Grūbi) un Frankenšteina sievu Elizabeti (Kristīni Nevarausku) izrādes izskaņā Radība atklāj, kas notiek ar būtni, kas ir ne tikai vientuļa, bet arī nepamatoti sāpināta.
(Foto: Gunārs Janaitis)
Cilvēks piedzimst ar gaišu dvēseli, labām domām, bet gluži kā ikvienā dzīves situācijā uguns izraisa uguni, tā arī Frankenšteina Radība savā eksistences ceļā no cilvēkiem iemācās atriebties, sāpināt, ienīst un melot. Tas naivais skatījums un vēlme iederēties tiek izskausta līdz pat saknei. Pāri paliek atriebība un vientulība, un vēlme justies vajadzīgam, nevis vientuļam. Dzimst ļaunums, dusmas un nežēlīgums, kas neapsīkst, pat sastopoties ar godīgumu, labestību un sapratni. Tik nepieciešamās alkas pēc mīlestības un sabiedrības tiek sagrautas, un viņš dodas sava radītāja meklējumos...
(Foto: Gunārs Janaitis)
Viņā pamostas īsta atriebības kāre, monstrs, kas gatavs iznīcināt jebkuru pretī nācēju, bet pāri ir vēlme satikt to, kas viņu radījis.
Par muzikālo izrādes pusi parūpējies Kārlis Auzāns, kas tieši šai izrādei ir sakomponējis mūziku. Jau no pirmā izrādes brīža mūzikā izskan paša Frankenšteina Radības dvēseles stīgas. Gregoriāņu dziedājumus izdzied Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris. Mazo zēnu pulks ir kā Radības tīrās un naivās dvēseles spogulis, kas sākumā pauž vēlmi priecāties, baudīt un iepazīt visu neierasto, bet pavisam ātri tā noplok, jo tiek sista, spārdīta un nonicināta.
(Foto: Gunārs Janaitis)
Aktierspēle pauž visdažadākās emociju nokrāsas. Lomas atveido Gints Andžāns (Viktors Frankenšteins, zinātnieks), Dainis Grūbe (Radība), Kristīne Nevarauska (Elizabete Lavenza, Viktora līgava), Ģirts Ķesteris (Mesjē Frankenšteins, Viktora tēvs), Sarmīte Rubule (Grētele, prostitūta / Klarisa, istabene), Pēteris Liepiņš (Deleisijs, akls vīrs), Lauris Subatnieks (Fēlikss, viņa dēls), Ērika Eglija (Agate, viņa vedekla), Kaspars Zāle (Gustavs, ubags), Artūrs Dīcis (Klauss, ubags / Konstebls), Lelde Dreimane (Sieviešu dzimuma radība), Dainis Gaidelis (Jūens, Orknijas salas iedzīvotājs), Mārtiņš Upenieks (Rabs, Jūena brāļadēls), Hugo Lejiņš vai Kārlis Pārups (Viljams, Viktora brālis), Lauris Subatnieks, Dainis Gaidelis, Artūrs Dīcis, Kaspars Zāle, Mārtiņš Upenieks (Frankenšteina mājkalpotāji, Ingolšates iedzīvotāji).
Dainis Grūbe, pārspēdams visas skatītāja gaidas, izdzīvo Frankenšteina Radības dzīves ceļu. Viņa saspēle ar savu radītāju Viktoru Frankenšteinu (Gints Anžāns) ir spriedzes pilna. Bet tikšanās ar Frankenšreina līgavu Elizabeti (Kristīne Navarovska) atklāj patiesību par ļaunās attieksmes destruktīvo rezultātu. Aktieriem nepārprotami izdodas likt noticēt ikvienam izrādē notiekošajam solim. Zālē sēdošie skatītāji pilnīgā koncentrētībā izdzīvo Daiņa Grūbes atveidotās Radības citādo piedzimšanu, attīstību un dzīves sitienu izraisītās pārmaiņas.
(Foto: Gunārs Janaitis)
Vai tas, ka esi citādāks, nozīmē, ka jābūt arī vientuļam un nesaprastam? Vai citam cilvēkam ir tiesības izvēlēties, kuram piedzimt, dzīvot vai mirt?
(Foto: Gunārs Janaitis)
Izrāde izraisa nopietnus jautājumus par mums pašiem un mūsu sabiedrību. Ir smagi redzēt cilvēciskas būtnes šausmas un sāpes. Arī mūsu bērni, līdzīgi kā Frankenšteina Radība, šajā pasaulē ienāk naivi un nezinoši un ir gatavi uzticēties ikvienam. Vai tas, ko mēs mācām un kādu paraugu rādām saviem bērniem, ir prasme melot, piekrāpt, nicināt un atriebties?
Raksta autore: Ilze Degune, KultūrasVēstis.lv
