Mūžībā aizgājis Kārlis Zariņš

Atvadīšanās no Kārļa Zariņa notiks otrdien, 29. septembrī, pulksten 11.30 Operas Lielajā zālē. Izvadīšana pulksten 14.00 Pirmajos Meža kapos.

Latvijas Nacionālās operas solists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Kārlis Zariņš dzimis 1930. gada 6. jūlijā. Pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas un stažēšanās Sofijas konservatorijā Bulgārijā pie pedagoga Iljas Josifova, 1960. gadā Kārlis Zariņš kļuva par LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra štata solistu. Izcilais mākslinieks daudz dziedājis bijušajā PSRS un ārpus tās: Bulgārijā, Rumānijā, Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, koncertējis arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē. Desmit gadi (1970–1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā, kur vairāk nekā piecdesmit reižu Kārlis Zariņš dziedājis Hermani, Radamesu un Hozē. Kārlis Zariņš piedalījies operu iestudējumos dažādos starptautiskos festivālos – 1992. gadā viņš Dreieihas festivālā Vācijā dziedāja R. Štrausa „Salomes” iestudējumā, kā arī Dž. Verdi operas „Dons Karloss” iestudējumā Buseto festivālā Itālijā, bet 1995. gadā – R. Štrausa operā „Elektra” Grācā, Austrijā.

Kārlis Zariņš piedalījies vairāk nekā 2000 koncertos Rīgā un citur pasaulē, īpašu ievērību izpelnījušās viņa interpretācijas Dž. Verdi, V. A. Mocarta, A. Dvoržāka „Rekviēmā”, G. Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā un „Dziesmā par zemi”, A. Šēnberga „Gurres dziesmās” u. c. Kārlis Zariņš dziedājis kopā ar tādām vokālās mākslas zvaigznēm kā Irinu Arhipovu, Greisu Bambriju, Žozefīni Barstovu, Mariju Biešu, Genu Dimitrovu, Jeļenu Obrazcovu, Kristīni Opolais, Zinaidu Palli Annu Tomovu-Sintovu, Sergeju Leiferkusu, Džordžu Londonu, Juriju Mazuroku, Jevgeņiju Ņesterenko u.c. Dažādās izrādēs un koncertos Kārlis Zariņš strādājis kopā ar tādiem slaveniem diriģentiem kā Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, nozīmīgiem latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu, Aleksandru Viļumani un Andri Nelsonu. Kārļa Zariņa balss iemūžināta daudzos skaņu ierakstos operas žanrā, vokālajā kamermūzikā un vokāli instrumentālajos skaņdarbos.

Profesora Kārļa Zariņa audzēkņi ir solisti Ingus Pētersons, Aleksandrs Poļakovs, Jānis Sproģis, Guntars Vētra, Sergejs Jēgers u. c.

No 1990. līdz 1991. gadam Kārlis Zariņš bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Apliecinot vokālo meistarību, spilgtas operlomas mākslinieks turpināja interpretēt arī pēc LNO vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas, uzstājoties uz sev tik tuvās skatuves līdz pat 2006. gada nogalei.

Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1994), viņš ir arī „Aldara” balvas laureāts (1999). 21. septembrī Kārlis Zariņš saņēma A/S „Latvijas Gāze” Gada balvu Operai 2015 kategorijā „Leģendārs mūžs mākslā”.

Nozīmīgākās lomas
1960 M. Musorgskis „Boriss Godunovs” – Viltus Dmitrijs
1961 V. A. Mocarts „Figaro kāzas” – Bazilio
1961, 1982, 1998 Dž. Verdi „Aīda” – Radamess
1962 Ž. Bizē „Karmena” – Hozē
1963 R. Vāgners „Valkīra” – Zīgmunds
1964 R. Vāgners „Tanheizers” – titulloma
B. Britens „Pīters Graimss” – titulloma
S. Prokofjevs „Mīla uz trim apelsīniem” – Princis
1965 Dž. Pučīni „Bohēma” – Rūdolfs
O. Grāvītis „Audriņi” – Aleksis
M. Zariņš „Nabagu opera” – Ismets
1966 Dž. Pučīni „Toska” – Kavaradosi
P. Čaikovskis „Pīķa dāma” – Hermanis
1966, 1995 J. Mediņš „Uguns un nakts” – Kangars
1967, 1984 R. Leonkavallo „Pajaci” – Kanio
1967 M. Gļinka „Ivans Susaņins” – Sobiņins
P. Maskanji „Zemnieka gods” – Turidu
1968, 1985 Dž. Verdi „Trubadūrs” – Manriko
1968, 1979 A. Kalniņš „Baņuta” – Vižuts
1969 Dž. Pučīni „Manona Lesko” – De Grijē
1970 M. Musorgskis „Hovanščina” – Goļicins
R. Vāgners „Klīstošais holandietis” – Ēriks
1971 G. Doniceti „Lucia di Lammermoor” – Edgardo
Ā. Skulte „Princese Gundega” – Māris
1973 Dž. Pučīni „Turandota” – Kalafs
1976 P. Dambis „Spārni” – Mārtiņš
1977 Dž. Pučīni „Madama Butterfly” – Pinkertons
A. Žilinskis „Pūt, vējiņi” – Uldis
Im. Kalniņš „Spēlēju, dancoju” – Tots
I. Stravinskis „Ķēniņš Edips” – titulloma

1978, 2002 Dž. Verdi „Masku balle” – Gustavs III
1980 Dž. Verdi „Otello” – titulloma
1981, 1992, 1998 R. Štrauss „Salome” – Erods
1982 J. Štrauss „Sikspārnis” – Alfrēds
Im. Kalniņš „Ifigēnija Aulidā” – Agamemnons
1985 F. Čilea „Adriāna Lekuvrēra” – Mauricio
1988 Dž. Verdi „Dons Karloss” – titulloma
1993 V. Bellīni „Norma” – Pollions
1995 R. Štrauss „Elektra” – Egists
1996 Dž. Verdi „Nabuko” – Ismails