Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:123, Did:0, useCase: 0


Leļļu teātra režisore Vija Blūzma svin 70 gadu jubileju

Redakcija
Redakcija

Vija Blūzma, kura 20. septembrī svinēs savu 70 gadu jubileju, Latvijas Leļļu teātrī aizvadījusi lielāko savas radošās dzīves daļu. Sākotnēji kā aktrise, bet kopš 90. gadiem – pamazām pievēršoties leļļu teātra režijai un uzsākot vairākus jaunus darbības virzienus Latvijas Leļļu teātrī. 20.gs. pēdējā desmitgadē Vija Blūzma aizsāka gan bērnu kamerizrāžu veidošanu jaunizbūvētajā teātra Mazajā zālē, gan iestudējumus pašiem jaunākajiem skatītājiem no 2 gadu vecuma, kuri līdz tam netika uzskatīti par potenciāliem teātra apmeklētājiem, gan latviešu dzejas izrāžu piedāvājumu bērniem.

1971. gadā Vija Blūzma iestājās pirmajā Leļļu teātra studijā, ko izveidoja un vadīja Tīna Hercberga un Arvīds Cepurītis, uzņemot 19 jauniešus – viņu vidū arī Egonu Maisaku, Māri Putniņu, Jāni Cimermani, Olgu Freimani, Dzintru Duku, Biminitu Baltakmeni, Valdu Drulli, Mihailu Liņevu, Nadeždu Bahvalovu, Ivetu Braunu, Jāni Bīni un citus. Viņu pirmo studiju darbu vidū ir gan Padomju Savienībai netipiskais etīžu uzvedums “Jēzus Kristus Superzvaigzne”, gan A. Brigaderes “Sprīdītis”, kurā Vija atveido galveno lomu, gan Tīnas Hercbergas režisētās izrādes “Princese uz zirņa” un “Kaķīša dzirnaviņas”, veidotu sadarbībā ar mākslinieku Jāzepu Pīgozni un jauno komponistu Pēteri Plakidi.
No 1973. gada daļa studijas audzēkņu kļūst par teātra aktieriem. Vijas Blūzmas azartiskais spēles stils un meistarība ļauj viņai veidot atmiņā paliekošas lomas izrādēs, to vidū J. Hašeka “Šveiks” un “Šveiks frontē”, J. Čepovecka “Klauns Loreti un smaids”. R. Blaumaņa “Velniņi”, A. Brigaderes “Sprīdītis”, Dž. Bokačo “Dekamerons”, M. Larni “Ceturtais skriemelis”, J. Jurkāna “Divkauja kosmosā”, V. Pavlovska “Maza zaļa varde jūrā”, V. Šekspīra “Makbets”, A. Milna “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, V. Buša “Makss un Morics” un, protams, Pifa loma, ko teju bez pārtraukuma aktrise spēlē jau vairāk nekā 35 gadus.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un teātra kapitālā remonta, kurā tiek izbūvēts jauns spēles laukums – Mazā zāle – Vija Blūzma sāk pievērsies režijai un gadu gaitā uzkrāto pieredzi transformē iestudējumos, kas aizsāk jaunu attīstības virzienu Latvijas Leļļu teātrī. Pietuvinātas kamerizrādes ir režisores iecienītākais žanrs – tuva aci pret aci saruna ar mazo skatītāju, kurā Vijai svarīgs patiesums, siltums un iejūtība pret bērna uztveri un emocijām. Kā viena no pirmajām Latvijā viņa pētījusi vismazāko teātra skatītāju uztveres specifiku, izstrādājot savu izrāžu formātu, kas rūpējas par uzmanīgu, gudru bērna ievešanu teātra nosacītības un mākslas pasaulē. Īpaši tuva Vijai ir latviešu dzejnieku daiļarade, kuru viņa nebaidās pārvērst skatuves versijās, kas paver jaunu skatu arī uz latviešu valodas bagātību un skaistumu. Starp viņas labākajām un godalgotākajām izrādēm ir Viļa Plūdoņa, Raiņa, Māras Cielēnas, Ērika Ādamsona dzejas un poēmu iestudējumi.

Laikā no 1999. gada – 2016. gadam Vija Blūzma bijusi Latvijas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja, piedalījusies vairāku jauno leļļinieku kursu audzināšanā, pēdējos gados atjaunojusi marionešu izrādes bērniem kā stabilu repertuāra sastāvdaļu. Kā preofesionāle, kura 50 gadus pavadījusi leļļu teātra veidošanā, Vija Blūzma ir redzīga un prasīga arī pret leļļu tehnikas precizitāti un tīrību, vairāku desmitgažu garumā to izkopjot sava teātra aktieros.