Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:123, Did:0, useCase: 3


8.martā Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos Ronja- laupītāja meita

Redakcija
Redakcija

8.martā Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos Ronja- laupītāja meita
Dana Lāce (Ronja) un Anrijs Sirmais (Birks) ar savām lellēm

Foto: Iveta Apškrūma, epadomi.lv

Iestudējums skolas vecuma bērniem, kas pazīstamo zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnes stāstu par laupītāju bandu atvasēm un viņu tuvināšanos par spīti dzimtu naidam skata svaigā, neierastā griezumā. „Tas nebūs nekāds laupītāju gabals,” nebeidz uzsvērt izrādes režisors Valdis Pavlovskis. „Jā tur ir piedzīvojumi, laupītāji, teiksmaini radījumi un briesmas, kuras uzglūn no katra stūra, bet tas ko gribu parādīt es, ir mīlestības varenais spēks. Tas būs stāsts par attiecībām,” viņš skaidro.

Režisora un aktieru darbs veidojot šo izrādi paplašinās ārpus pazīstamajiem paņēmieniem, jo pirmo reizi izrādes lelles veidotas nevis no ierastiem materiāliem, bet gan no metāla un koka, arī to vadīšanas principi ir atšķirīgi. Radošās komandas darbs pie izrādes izvērties patiešām radošs, jo katrs mēģinājums bijis kā eksperimentu un jaunu atklājumu lauks. „Aktieriem šīs lelles ir jāiepazīst, jāizjūt... mums visiem šis ir tāds spēlēšanās process, lai katru no tēliem iedzīvinātu, piešķirtu tam raksturu,” stāsta režisors.

Mākslinieces Ilzes Vītoliņas radītie leļļu tēli ļauj nesamierināmi cīnīties kokā veidotajiem Matisa bandas laupītājiem ar dzelzī un varā veidotajiem Borkas vīriem. Maskas, kostīmi un dažādu tipu lelles palīdz noticēt īstiem brīnumiem un briesmām. Savukārt Kristapa Skultes scenogrāfija aicina fantazēt un noticēt šai „mežonīgajai dabiskajai pasaulei”, kurā notiek šis stāsts un kuru nedrīkst mainīt vai pat iznīcināt nekādu cēlu mērķu, tehnoloģiju vai attīstības vārdā.

Lindgrēnes brīnišķīgajā, fantāzijas un piedzīvojumiem apvītajā stāstā „Ronja – laupītāja meita” diviem vadoņu bērniem, Ronjai un Birkam, izdodas samierināt naidīgās un ārēji tik atšķirīgās laupītāju bandu pretrunas, atklāt kādu senu noslēpumu un iepazīt īstu draudzību, kura pārvēršas trauslā un vārdos nenosauktā pirmajā mīlestībā.
Izrādes muzikālo ainu veido komponista Kristapa Krievkalna radītās dziesmas un oriģinālā mūzika gan ierakstā, gan dzīvo instrumentu izpildījumā. Jāpiebilst, ka dziesmu tekstu autors ir pats režisors Valdis Pavlovskis.
Kā vēsta literatūras vēstures avoti, daudzās Lindgrēnes grāmatās attēlotas viņas bērnības atmiņas un ainiņas no viņas ģimenes dzīves. „Ronja – laupītāja meita” tika publicēta 1981.gadā, kad Lindgrēnei bija jau 74 gadi, taču tā vien šķiet, ka grāmatai par iedvesmu kalpojis rakstnieces pašas vecāku satikšanās stāsts - viņas tētim Sāmuelam Augustam bija tikai 13 gadu, kad viņš satika Hannu un iemīlējās deviņus gadus vecajā meitenē. Pēc 17 gadiem Hanna kļuva par zemnieka Sāmuela Augusta sievu...

Izrādes radošā komanda:

Valdis Pavlovskis – režisors-inscenētājs
Laila Kirmuška – režisore
Ilze Vītoliņa – māksliniece
Kristaps Skulte - scenogrāfs
Kristaps Krievkalns – komponists
Aktieri: Dana Lāce (Ronja), Anrijs Sirmais (Birks), Santa Didžus (Lūvise), Miķelis Žideļūns (Matiss), Lienīte Osipova (Undise), Daumants Švampe (Borka), Artūrs Putniņš (Plikpauris Pērs), kā arī Valdis Vanags.

Izrādē piedalās mūziķi: Ģirts Siliņš (akordeons), Arta Lipora (vijole) un Normans Bārbals/ Artis Avotiņš (bungas)

„Ronja – laupītāja meita” pirmizrāde – piektdien, 8. martā, plkst. 18:30, biļešu cena - Ls 4 – Ls 9. Tuvākās izrādes – 28. martā plkst. 18:30, 12. aprīlī plkst. 18:30, 28. aprīlī plkst. 11:00, biļešu cena Ls 3 – Ls 8.

Biļetes uz visām izrādēm jau nopērkamas „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, internetā un Leļļu teātra kasē.