Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:424, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

"Dienas Grāmata" izdoda Daniela Kēlmana grāmatu "Tils"

Redakcija
Redakcija

Flāmu tautas varonis Tils Pūcesspieģelis, ko romānā pirmoreiz iemūžinājis Šarls de Kostērs 19. gadsimta vidū, joprojām ir dzīvāks par dzīvu. Leģendārais jokdaris ceļo pa pasaules teātru skatuvēm, kinoteātru ekrāniem, atradis vietu gleznās un mūzikā. Žilbinošais āksts, kurš vienlaikus ir arī atriebējs un skaudras patiesības paudējs, iedvesmojis ne vienu vien radošu garu sacerēt jaunus stāstus par Tila dzīvi. Latvijā viņu pulkā ir bijusi arī Aspazija, kas 1931. gadā sacerējusi romantisku komēdiju “Tils Pūcesspieģelis”, taču popularitātes kalnā Tilu uznesa Edgars Liepiņš Jaunatnes teātra izrādē 20. gadsimta sešdesmitajos gados.

Viens no jaunākajiem Tilam Pūcesspieģelim veltītajiem darbiem ir vācu rakstnieka Daniela Kēlmana romāns “Tils” (2017). Aizraujošais vēstījums aizved uz 17. gadsimtu, kad notiek Trīsdesmitgadu karš, plosās Inkvizīcija un sārtos deg burvji, kad ļaužu dzīvības pļauj ne tikai bads, bet arī valdnieku iegribas, lodes, zobeni un mēris. Visos grūtos laikos vienīgais drošticamais izdzīvošanas līdzeklis ir bijuši smiekli, un Tils, kopā ar savu uzticamo draudzeni Neli apceļodams valsti, šo prasmi ir izkopis līdz pilnībai. Nabagie un augstmaņi — viņi visi patiešām tic, ka Tils ir nemirstīgs, un vienīgi viņš pats zina, cik nežēlīgi ievainota miesa un dvēsele paslēpta aiz jokdara maskas.

Daniels Kēlmans (Daniel Kehlmann), dzimis 1975. gadā Minhenē, dzīvo Vīnē un Berlīnē, ir daudzu romānu, stāstu un eseju krājumu autors. Viņa darbi ieguvuši Kandida balvu, Konrāda Adenauera fonda Literatūras balvu, Doderera balvu, Kleista balvu, WELT literatūras balvu un Tomasa Manna balvu. Kēlmana slavenākais romāns “Pasaules mērīšana” (latviski izdots 2007. gadā) tulkots vairāk nekā 40 valodās un ir viena no veiksmīgākajām grāmatām vācu pēckara literatūrā. Pēc tās motīviem tapusi arī filma Die Vermessung der Welt.

No vācu valodas tulkojis Zigurds Skābardis
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis