Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:423, Did:0, useCase: 3


Melānijas Vanagas autobiogrāfiskā grāmata “Veļupes krastā” atgriežas Latvijas grāmatnīcu plauktos

Redakcija
Redakcija

26. oktobrī notika Melānijas Vanagas grāmatas “Veļupes krastā”, pēc kuras motīviem veidota Viestura Kairiša filma “Melānijas hronika”, pārizdošanas svētki izdevniecības “Jumava” grāmatnīcā. Atzīmējot to, ka filma būs pirmā latviešu literatūras darba ekranizācija pēdējo desmit gadu laikā, grāmata ir ieguvusi jaunu ietērpu - uz tās vāka attēlota filmas galvenā varone, aktrise Sabine Timoteo, kura filmā atveido rakstnieci Melāniju Vanagu.

Grāmata no 26. oktobra ir pieejama “Jumava” un “Jānis Roze” grāmatnīcās visā Latvijā. Filmas “Melānijas hronika” reģionālo pirmizrāžu apmeklētāji grāmatu varēs iegādāties “Lielais dzintars” Liepājā 2.novembrī, Latgales vēstniecībā “Gors” Rēzeknē 3. novembrī, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” 4. novembrī, mūzikas teātrī “Jūras vārti” Ventspilī 5. novembrī un kinoteātrī “Gaisma” Valmierā 10. novembrī, kā arī tikties ar filmas “Melānijas hronika” veidotājiem un aktrisēm.

Andris Eglītis, viens no M. Vanagas audžubērniem Sibīrijā un grāmatas varoņiem, stāsta: “Melānija augstu novērtēja nopietno attieksmi pret darbu un to viņa ir iemācījusi arī man. Tāpēc es ļoti priecājos, ka Viesturs Kairišs un pārējā filmēšanas komanda rūpīgi turpina pildīt Melānijas uzdoto misiju – stāstīt Sibīrijas stāstu, lai tas paliktu mūsu un nākamo paaudžu atmiņā.”

Melānijas Vanagas muzeja Amatā vadītāja Ingrīda Lāce: “Melānija Vanaga nebija pārcilvēks. Viņa bija tāds pats cilvēks, kā mēs. Viņa tika pakļauta savu izturības robežu pārbaudei. Un izdzīvoja, iemācījās nebaidīties. Tāpēc arī mēs varam caur viņas stāstu iepazīt paši sevi, savu spēku un cilvēkmīlestību.”

Savukārt izdevniecības “Jumava” rakstnieks, dzejnieks un publicists Pāvils Raudonis uzsver to, ka mūsdienās pastāv spēcīga sinerģija starp literātiem darbiem un filmām: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka izzūd cilvēku atmiņa un tādēļ tiek attaisnoti pāridarījumi. Mūsu tauta daudzus gadu desmitus nedrīkstēja runāt par izsūtījuma tēmu, tāpēc Melānijas un citu izsūtījumu piedzīvojušo atmiņas ir jāsaglabā, jāpublicē un jārāda sabiedrībai atkal un atkal.”