Atvērs zinātnisko rakstu krājumu par Sarkandaugavu
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā (Zāģeru ielā 7, Rīgā) 17. maijā plkst. 15.00 notiks jauna rakstu krājuma “Dauderu namam – 120: Sarkandaugavas saimnieciskais, sociālais un kultūrvēsturiskais konteksts” atvēršanas svētki. Krājumā iekļautie raksti aptver laika periodu no 17. līdz 20. gs. un plašu ar Rīgas apkaimes – Sarkandaugavas saimnieciskās, sociālās un kultūras vēstures saistītu tēmu loku. Tas iznāk kā divdesmit sestā publikācija LNVM sērijā “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti” (pirmā iznāca 1964. gadā), kurā publicē rakstus par Latvijas vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, numismātiku, mākslas vēsturi un muzeoloģiju, aptverot visus Latvijas vēstures posmus.
Rakstu krājums ir pirmais šāda veida izdevums, kurā apkopoti ar kādu konkrētu Rīgas apkaimi saistīti pētījumi. Savukārt tie pirmo reizi tika prezentēti 2017. gada oktobrī, kad saistībā ar Dauderu nama 120–gadi notika zinātniska konference, kurā pieda¬lījās gan LNVM iniciētā studentu un jauno pētnieku konkursa “Dauderu namam – 120” laureāti, gan dažādu nozaru speciālisti (vēsturnieki, valodnieki, sociologi, antropologi, politologi, arheologi, etnologi u. c.).
Sarkandaugavas funkcijas laika gaitā ir mainījušās – no ganībām šī apkaime pārvērsta par atpūtas vietu, bet vēlāk tā kļuvusi par Rīgas rūpniecības šūpuli. Tā ir vieta, kur satikušās dažādas tradīcijas un paradumi. Šeit atrodas arī viena no skaistākajām pilsētas ēkām, alus darītavas “Waldschlösschen” (tulkojumā no vācu valodas – “Mazā meža pils”; tagad – alus rūpnīca “Aldaris”) īpaš¬nieka Ādolfa fon Bingnera no sarkaniem ķieģeļiem celtais savrupnams, kas 1937.–1940. gadā bija Lat¬vijas Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence „Dauderi”. Padomju laiks ēkai bija nesaudzīgs. Laika periodā no 1940. gada līdz Atmo¬dai namam vairākkārt mainījās īpašnieki un tas tika ļoti nolaists. Trešās atmodas notikumu ietekmē pēc trimdas kolekcionāra Gaida Graudiņa iniciatīvas ēku sakopa un 1990. gadā atklāja Latvi¬jas Kultūras muzeju “Dauderi”. Kopš 2010. gada “Dauderi” iekļauti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sastāvā.
Krājumā “Dauderu namam – 120: Sarkandaugavas saimnieciskais, sociālais un kultūrvēsturiskais konteksts” lasāmi šādi darbi: “Vides izmaiņas Sarkandaugavas apkārtnē pēc 17.–18. gadsimta kartogrāfisko attēlu datiem” (aut. Dr. hist. Margarita Barzdeviča), “Ieskats mācītāja Karla Heinriha Fromma (1838–1896) biogrāfijā, darbībā Sv. Trīsvienības draudzē Sarkandaugavā un devumā baznīcas ēkas tapšanā” (aut. Mg. philol. Līvija Baumane-Andrejevska), “Rīgas pilsētas Sarkankalna slimnīcas (1862–1942) darbība un nozīme Latvijas psihiatrijas nozares attīstībā” (aut. Mg. hist. Inna Gīle), “Sarkandaugavas kultūras biedrība (SKB, 1931–1934): sociālais aspekts” (aut. Bc. hist. Anastasija Smirnova), “Sarkandaugava un Rīga baltvācu emigrantu acīm. 1900–1939” (aut. Dr. philol. Juris Millers), “Atturības organizāciju darbība Sarkandaugavā 20. gadsimta 20.–30. gados” (aut. Mg. hist., Mg. oec. Guntis Vāveris), “Latvijas Baltā krusta sieviešu patversme Sarkandaugavā” (aut. Dr. med. Maija Pozemkovska), “Refleksijas par vēsturi aiz slimnīcas mūra. Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (aut. Mg. soc. Silva Bendrāte), “Sarkandaugavas stikla rūpnīcas un Rīgas stikla un spoguļu rūpnīcas darbības vēsture un produkcija (20. gadsimta 20.–90. gadi)” (aut. Mg. hist. Māra Švēde), “Pārdomas par dažiem priekšpilsētu vēstures pētīšanas un arhitektūras mantojuma saglabāšanas aspektiem” (aut. Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs).Visiem rakstiem pievienots kopsavilkums angļu valodā. Rakstu krājums ir bagātīgi ilustrēts. Krājuma sastādītāja ir Olga Miheloviča, LNVM Dauderu nodaļas vadītāja.
Izdevums tapis ar latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida Graudiņa atbalstu. Viņš uzskata, ka “Sarkandaugavai raksturīga savdabīga vide – noslēpumaina, savā veidā arī maģiska, taču tai pavisam noteikti ir savs raksturs, kuru ir grūti saprast bez vēstures priekšzināšanām. Šis krājums sniedz unikālu iespēju vienuviet lasīt pētījumus par Sarkandaugavu dažādos laikmetos, turklāt jauna laikmeta kontekstā”.
