Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:124, Did:0, useCase: 0


Platforma “Latvian Literature” šogad saņēmusi rekordlielu izdevēju pieteikumu skaitu literatūras izdošanai ārvalstīs

Redakcija
Redakcija

Šī gada divos grantu programmas konkursos platforma “Latvian Literature” Latvijas literatūras atbalstam izdošanai ārvalstīs saņēmusi 75 ārvalstu izdevēju projektu pieteikumus. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pagājušajā gadā, kad tika saņemti 38 izdevēju projektu pieteikumi.

Šogad saņemti arī 53 pieteikumi grantu programmas atbalstam Latvijas literatūras tulkošanai, kas ir par aptuveni 40% vairāk nekā pagājušajā gadā, kad tika saņemts 31 tulkotāju pieteikums. Platforma “Latvian Literature” katru gadu rīko divus konkursus – janvārī un maijā – Latvijas literatūras tulkošanai un izdošanai ārvalstīs. Šogad konkursos atbalstīti 42 izdevēju pieteikumi kopumā 87 600 eiro apmērā un 36 tulkotāju pieteikumi kopumā 87 860 eiro apmērā. Konkursa noteikumi paredz, ka visām izdevēju konkursā atbalstu saņēmušajām grāmatām ir jāiznāk šī gada laikā, līdz ar to 2020. gadā ārvalstīs iznāks 42 Latvijas literatūras darbi 23 valodās. Īpaši jāizceļ jau par starptautisku bestselleru kļuvusī Anetes Meleces grāmata “Kiosks” (Liels un mazs, 2019), kas konkursā atbalstu saņēmusi 6 reizes, kā arī Semjona Haņina dzejas krājumi, kas konkursā atbalstīti 5 reizes. Pirmoreiz Latvijas literatūra (Noras Ikstenas romāns “Mātes piens”) tikusi tulkota fēru valodā.

“Esam priecīgi šogad saņemt tik daudz pieteikumu, jo lielais tulkotāju un izdevēju pieprasījums ir mūsu platformas pagājušo gadu darba augļi. Tas apliecina, ka mūsu darbam ir jēga un interese par Latvijas literatūru turpina pieaugt. Taču šis bija pirmais gads, kurā nevarējām strādāt tik intensīvi, kā iepriekšējos gados, un to, cik lielā mērā Covid-19 izraisītā krīze ietekmēs Latvijas literatūras eksportu, galvenokārt, redzēsim tieši pieteikumu apjomā grantu programmā nākamajos gados. Izdevēju un tulkotāju grantu programma ir šobrīd jo īpaši svarīgs atbalsta mehānisms, ko nepieciešams pilnveidot un stiprināt,” atklāja platformas “Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga.

Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ tika atcelta gan platformas “Latvian Literature” dalība vairākos starptautiskos grāmatu tirgos, gan arī autoru dalība dažādos ārvalstu festivālos. Tāpēc platformas “Latvian Literature” komanda oficiālā vēstulē lūgusi Kultūras ministriju autoru un citu nozares profesionāļu mobilitātei paredzēto finansējumu (62 460 eiro) novirzīt grantu konkursa finansējumam, ko ministrija arī apstiprinājusi. Neskatoties uz Covid-19 ierobežojumiem, platformas “Latvian Literature darbība šogad nav apstājusies. Virtuāli notikusi gan platformas dalība Frankfurtes grāmatu tirgū, gan autoru dalība dažādos ārvalstu festivālos. Šogad platforma sarīkojusi arī atdzejas darbnīcu Baltijas valstu dzejniekiem, semināru Somijas tulkotājiem, Baltijas izdevēju un žurnālistu vizīti, kā arī Baltijas prozas tulkošanas darbnīcu. Pagājušonedēļ platforma “Latvian Literature” izziņoja, ka ar kampaņu #iamintrovert pārstāvēs Latviju nākamgad notiekošajā Londonas dizaina biennālē.

Grantu konkursa pieteikumus Latvijas literatūras izdošanai un tulkošanai ārvalstīs izvērtēja komisija, kuru veidoja pieci literatūras nozares eksperti: literatūrzinātniece un redaktore Sigita Kušnere, Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas starptautisko projektu koordinatore Ieva Balode, tulkotāja Dace Meiere un literatūrzinātnieki Jānis Ozoliņš un Ojārs Lāms. Latvijas literatūras darbi šogad iznāks ungāru, angļu, ukraiņu, korejiešu, igauņu, lietuviešu, fēru, vācu, mongoļu, horvātu, arābu, maķedoniešu, ķīniešu, spāņu, turku, poļu, franču, rumāņu, čehu, somu, krievu, slovēņu un zviedru valodās.

Plašāk par pirmā konkursa rezultātiem: https://latvianliterature.lv/en/new...

Plašāk par otrā konkursa rezultātiem: https://latvianliterature.lv/en/new...